acs plakstiņa raustīšanās
Sveikas! Vēlējos pajautāt vai Jums tā ir bijis? Jau 2.nedēļu ik pa laikam raustās acs plakstiņš, šķiet ka tas varētu būt kāds nerva izraisīts impulss...ikdienā strādāju pie datora, šī raustīšanās ir diezgan nepatīkama...dzeru vitamīnus vitiron, cerams ka pāries pēc kāda laiciņa... Kā Jūs esiet šādu problēmu novērsušas?
bafiite esmu skeipā, vairāk gan pa dienu
darbs man ir un diezgan labs un stabils, tapēc jau es vēl tepat turos, man daudz domas ir bijušas pārcelties uz citu pilsētu, lai mazliet vieglāk-lai nav jāredzas katru dienu, tomēr tikai darbs mani ir atturējis pagaidām no šī plāna realizēšanas!
iedod skaipu,tad sikak varetu izstastit,kaut neka sarezgita tur nav
uz kopa sutisanu nesanak,esmu uk
santocka,maneja ar ta teica un bija ari jaklausas tad,bet nu
nu vismaz tad tev ir kur atsperties,parunajies ar draugiem,iegusti kadu info,kur vari sakt stradat,mosk nospid arzmes kur darbs,mazums,ir tikai jagrib,nav jegas sev beigt dzivi un sevi
Vecāki mums vēl labu...

Izrunājies ar mammu, noliekot malā pierādīšanas zobenu....izkāpjiet laukā no pagātnes.. tā jau sen ir beigusies. Varbūt vajaga atzīt savu kļūdu. Diez vai kāds ir , kā saka bez grēka
Tev aug bērniņš. Ko viņš mācās no jūsu attiecībām?
Tiešām laba doma, ir jārunā ar cilvēkiem. Noteikti kāds atsauksies un palīdzēs!
Domāju, ka arī tētis piedos, jo Tu taču esi viņa bērns.
Mēs visi kļūdāmies....
mana mamma vienmēr man ir palīdzējusi cik varējusi materiāli, morāli gan viņai nesanāk, daudz reiz esam saķērušās, kad mamma man pārmet: es taču teicu ka tā būs
vai nav,kas varetu piepalidzet tev,draugi,gimene?
Neviens cits jau lēmumus Tavā dzīvē nevarēs pieņemt.Un ar labām atmiņām arī ilgi neiztiksi....
Varbūt uzdos sev jautājumu- Vai es vēlos tā turpināt dzīvot? Pastaigā ar šo domu vairākas dienas... ieklausies sevī, noliec malā emocijas. Paskaties uz visu it kā no malas, ja tev tas izdodas. Atbilde atnāks.
Arī es esmu kādreiz sākusi savu dzīvi no jauna.
Zinu, ka šādas attiecības dzen izmisumā.
man tētis bija pret mūsu attiecībām, bet es vēlējos šīs attiecības...jo biju neprātīgi viņā iemīlējusies, ir jau viņš jauks puisis bet tā dzeršana... kopā mums ir labi, bet kad iedzer tad viss nelabais sākas
esam bijuši pie psihologa kopā, secinājām ka man vairāk uzmanības jāpievērš vīram, ka viņam reizēm pietrūkst tā u.c.ikdienas sīkumi, ko es ļoti centos ievērot un darīju, bet tomēr tai pat laikā viņš savu vienīgo kļūdu "dzeršanu" nespēj iznīcināt, tad nu arī man rokas nolaižas, būt mīļai jaukai sievai, kaut gan man uz galvas sūdus gāž 
Vai kādreiz tev bija laimīga dzīve kopā ar vīru?
nu esmu gājusi prom no vīra ar visām mantiņām un bērnu, noīrējusi dzīvokli, bet to viena nevarēju uzturēt, tāpēc atgriezos pie vīra...cerot uz laimīgu dzīvi kopā, tomēr šķiet ka tāda tā vairs nebūs kopā ar viņu...
Ieklausies vārdiņā - mēģināt!!!!
Parasti cilvēki, kuri mēģina tā arī neko neizdara....
Šis vārs vien rāda uz neveiksmi....
Tu raksti ka stresa līmenis Tavā dzīvē vienmēr ir bijis augsts. Tātad kad tas sākās...
Varbūt, ka ir senāki iemesli kāpēc tā ir?
esmu mēģinājusi jau veikt radikālas pārmaiņas, bet neesmu tik stipra
bet zinu ka tā būtu vienīgā iespēja dzīvot nevis stresot ikdienā 
ja virs alkans,ta nav sievietes vaina,bet viriesa nolaidiba
ta nav dzive,bet reals murgs,es tava vieta saktu domat par radikalam izmainam
ES ceru, ka tiksi blogā iekšā. Varbūt kaut mazliet tas tevi iedvesmos.
Tava iekšējā pasaule, kura ir ,iespējasms, ievainota pievelk tieši tādu vira attieksmi. Viss vairāk vai mazāk sākas ar mums pašiem.
protams zinu kā es gribētu justies - kā mīlēta sieviete, tomēr vīrs tā neliek justies, viņam ir viņa draugi ar kuriem kopā jautri dzert, tikmēr es mājās sēžu ar bērnu, un nedod Dievs es kaut kur atļaušos izklaidēties
tad ir diezgan sāpīgas sekas 
Nokopē un ieraksti googles meklētājā.
Apspiest sevī emocijas nav tas labākais. Tā jau var prātā sajukt
Meklē risinājumu. Izdomā kā tu gribētu justies.
Nevarēšu tā neko ieteikt, ir ar cilvēku jārunā, lai dotu šajā reizē padomu.
No kaut kurienes tas stress rodas, tam ir kāds iemesls. šad tad galvā ar savām domām mēs arī varam radīt sev lieku satraukumu, bet patiesībā tam pat var nebūt nekāda iemesla...
Varbūt jāmeklē speciālista padoms?
kā es varu to adresi atrast ko ieteicāt?
diemžēl katru dienu esmu kā nervu kamols, protams uz āru gan to mēģinu neizrādīt, mēģinu savaldīties, bet iekšā visu grauž
Vai esi mēģinājusi kaut ko darīt, lai iekšēji dabūtu mierīgāku sajūtu???
Stress ļoti ietekmē veselības stāvokli, viss sākas enerģētiskā līmenī, tad pāriet fiziskajā ķermenī.
Varbūt vajag kaut ko savā dzīvē pamainīt?
Ja sanāk ieej manā blogā, tur viens mazs vingrinājums kā tikt dažreiz galā .
Pārāk ātri tas neies, bet pamazām darbojoties izdosies!
LAi tev veicas!
Sarmīte
jā, stresa līmenis manā dzīvē vienmēr bijis diezgan augsts...laikam jau pārāk augsts, ka sākas viss atspēlēties uz pašas veselību