Portugāle - ceļojuma apraksts jeb mani iespaidi

thezeezee
thezeezee 2. augusts 2013 10:10
9492

Zemi klāja pabieza sniega kārta un laukā valdīja stindzinošs aukstums. Rīts bija ļoti, ļoti agrs un pienāca zvans, ka taksis jau piebraucis un gaida lejā, daudzdzīvokļu pagalmā. Sapakotām ceļasomām rokā, tērpušies pavasarīgā apģērbā un plānās kurpēs, devāmies sagaidīt pavasari dienvidos. Ja jau reiz pavasaris tik ļoti kavējās, tad jāpaiet viņam nedaudz pretim – no sērijas: ja Muhameds nenāk pie kalna, tad kalns iet pie Muhameda. Šoreiz stāsts par maniem iespaidiem Portugālē.

Pirms izlidošanas saņēmu burvīgu ziņu, ka viena no manām labākajām draudzenēm iepriekšējā naktī ir kļuvusi par māmiņu, tā atvaļinājums sākās uz pozitīvas nots, kā arī tika pavadīts.

Tā kā tiešo reisu no Latvijas uz Portugāli nav, tad izdomājām interesantu vietu, caur kuru sākt mūsu ceļojumu – Palmu Maljorku. Jau ierodoties šajā siltajā zemē, metām nost siltās jakas un baudījām siltumu. Jā, diezgan patīkami pārcelties no ziemas -10 grādiem pēc Celsija uz pavasari +15 grādiem.

20130802100728-50508.jpg

Palma Maljorka. Jau izejot no lidostas bija skaidrs, kurp esam nonākuši – Palmā Maljorkā, par ko liecināja arī palmu aleja jau blakus lidostas ēkai. Šī fantastiski skaistā sala man palikusi atmiņā ar burvīgu katedrāli, zilas jūras līci, pirmajiem mandarīniem mūžā, kas ēsti tikko pēc noraušanas no koka, jūras veltēm un, protams, palmām.

20130802095739-83443.jpg

Portugāle. Pērkot aviobiļetes, radās plāns sākt Portugāles apceļošanu no ziemeļiem, pilsētas Porto, un virzīties uz dienvidiem, kur arī nobeigt ceļojumu un lidot mājup no pilsētas Faro. Domāts, darīts.

Porto un Portvīns. Porto mūs sagaidīja ar skaistu saulainu pavasara dienu, ziedošām magnolijām un zilām debesīm. Jauka pilsēta, kas atrodas Duoro upes ielejā, ar skaistu arhitektūru, slavena kā Portvīna dzimtene. Lai arī es alkoholu nelietoju, tomēr esot Porto būtu dīvaini nepagaršot Portvīnu. Pagaršoju, diezgan stiprs, taču ar bagātīgu garšas buķeti. Izrādās Portvīns radies, kad portugāļi, jaunu zemju atklājēji, devušies ceļojumos pāri okeānam un veduši līdz arī vīnu. Vīns ar laiku sācis bojāties, tāpēc tam sāka pievienot brendiju, kas aizkavēja šo procesu. Izrādījās, ka vīns iegūst interesantu garšu, tā nu to sākuši pievienot regulāri, kamēr dzima jauns vīna paveids. Porto pilsētu upe dala divās daļās un vēsturiski izveidojies, ka tikai vienā upes pusē ražo portvīnu, otrā to darīt ir aizliegts.

20130802095803-51155.jpg20130802095817-58465.jpg

Flīzes. Portugālē ir ļoti raksturīga gleznošana uz flīzēm. Daudzās kafejnīcās, kāpņu telpās, interjeros un pat ēku fasādēs tiek izmantotas flīzes, kuras ir apgleznotas. Pabijām pat vienā baznīciņā, kuras iekšpuse no vienas vietas bija noklāta ar flīzēm. Skaisti un nepierasti.

20130802095900-98434.jpg

Zvejinieku mājas. Pa ceļam uz dienvidiem, netālu no Porto atrodas mazs zvejnieku ciemats – Costa Nova, kurš ir zināms pēc savām svītraini krāsotām mājām. Tā kā pie okeāna bieži ir liela migla (tiešām, tiešām – redzēju), tad runā, ka zvejnieki savas mājas esot sākuši krāsot svītrainas, jo tā varot atšķirt, kura ir īstā māja. Nez kā nu tur patiesībā ir bijis, taču jāatzīst, ka kopskats ir ļoti glīts un oriģināls.

20130802095932-16337.jpg

Sintra. Penas pils un mauru cietoksnis. Šī bija vieta, kas bija top 3niekā, kas obligāti jāredz. Ar iznomātu auto devāmies lūkoties šīs iespaidīgās un sen celtās vietas. Kad GPS ziņoja Jūs esat sasieguši savu galamērķi, sapratām, ka pils mūri tepat jau redzami, jānoparko auto un izskatās, ka visi dodas kalniņā ar kājām. Te sākās jautrākā dienas daļa, kokiem paveroties atklājas, ka līdz pilij vēl krietns gabals kalnā kāpjams. Īsti nesaprotam, iet atpakaļ uz auto, vai turpināt ceļu augšup. Izlemjam par labu otrajam variantam, taču vēl pēc 10 minūtēm saprotam, ka pils ir pārāk tālu, taču arī atpakaļ iet negribas. Skat, tūristu autobuss pabrauc garām, tad viens auto, otrs, izdomājam – stopēsim. Protams, daiļajam dzimumam jāstopē, jo tos džekus jau nelabprāt ņem. Jau piektais auto, ko vada portugālis ar savu ceļabiedru blakus krēslā, mūs paņem un stāsta, ka bieži ar velosipēdu šeit braucot, un zina, ko nozīmē pieveikt šo kalnu. Lai arī viņiem vajag uz citu pusi, tomēr aizved mūs līdz galamērķim, par ko arī bijām bezgala pateicīgi. Taču tas nebūt nav piedzīvojuma gals, izrādās vēl jautrāk kļūst, kad pāris stundas pavadījuši skatot abus tūrisma objektus, sadomājam doties uz auto. Izrādās, ka augšā vedošais ceļš bija vienvirziena ceļš un vienīgi ar kājām varam doties lejā, jo neviens autobuss pretēji plūsmai nebrauks. Attālums pārāk liels, lai to veiktu kājām, nekas stopēsim auto, kas novedīs mūs lejā, šoreiz jau kalna otrā pusē. Divi spāņi par mums apžēlojas (nu tik traki jau nebija, laikam kāds ceturtais auto, ko stopējām, paņēma) un kopā braucam lejup. Pastāstot, no kurienes mēs esam, izrādās viņi pat zina, kur mūsu mazā Latvija, esot tepat kaimiņzemē Igaunijā savulaik bijuši. Vārdu pa vārdam un jau tuvojamies kalna nogāzei, kad spāņi jautā – kur tieši mūs izlaist? Atbildam, ka tepat lejā pie tā ceļa, kas ved kalnā augšā, esam atstājuši auto. Wow, izrādās, esot vairāki ceļi augšā un vairāki lejā no kalna. Njā, tas visu sarežģī. Sapratām, ka būs jāpavada laiciņš, meklējot auto, taču spāņi teicās, ka saprot nomaldīšanos un cik nepatīkami tas varot būt, palīdzēšot un izvadāšot mūs pa Sintru, kamēr atradīsim īsto vietu, kur mūsu auto. Labi, ka ilgi nebija jāmeklē un pēc brīža arī ieraudzījām līdzīgu ainu tai, kas palikusi atmiņā, parkojot auto. Paldies izpalīdzīgajiem spāņiem!

20130802095950-98419.jpg20130802100020-74313.jpg

Cabo da roca jeb tālākais rietumu punkts. Skaista vieta īpaši naktī, kad bāka raida spožu gaismu, kas ziņo jūrasbraucējiem par zemes tuvumu.

20130802100041-56519.jpg

Cascais [kaškaiš]. Kūrortpilsēta, kur rezervējām dārgāko viesnīcu no visa ceļojuma un godīgi jāsaka, ka tā bija arī sliktākā no visām, kur palikām. Ne tuvu tam, kā booking.com bildēs izskatījās – kāds bija aizrāvies ar fotošopu. Pati pilsēta paliks atmiņā kā skaista kūrortpilsēta okeāna krastā, ar mazām, glītām ieliņām, jahtām un piedzīvojumu, kad iesprūdām tupikā.

Mūzika. Tradicionālā portugāļu fado mūzika, kas mēdz būt gan skumja, gan nostalģiska un jutekliska, taču tāpat arī dzīvespriecīga un līksma:

<iframe width="420" height="315" src="//www.youtube.com/embed/Ub4xQQPXc4Q" frameborder="0" allowfullscreen></iframe>

Lisabona. Kā kārtīgi tūristi arī galvaspilsēta tika iekļauta ceļojumā. Šeit gan uzvedāmies kā tipiski tūristi, kas dodas visos pilsētas svarīgāko apskates objektu apmeklējumos. Divas ar pusi dienas pazuda kā nebijušas, pat iemaldījāmies Staro-Lisabona pasākumā, taču viņiem tikai viens izgaismots objekts bija pilsētā, esam pieraduši, ka Rīga uz šo festivālu izskatās nesalīdzināmi bagātīgāk. Šķiet visvairāk Lisabonā man tīk antīkie, mazie tramvaji. Tie izskatās tiešām mīlīgi.

20130802100659-55125.jpg

Albufeira. Pēc vairākām tūristiem tipiski pavadītām dienām, beidzot pienāca laiks nedaudz atpūsties. Lai arī Albufeira mūs sagaidīja ar pamatīgām lietusgāzēm vakarā, ka pat lietus nedaudz nopludināja mūsu viesnīcas numuriņu (par ko saņēmām kompensāciju vakariņām nākamā dienā), nākamais rīts nesa zilas debesis, siltumu un saulīti. Beidzot bija pienācis laiks palaiskoties un nedarīt neko. Apskatījām pilsētas balto ēku un šauro ielu ieskauto centru un sākām iepirkt suvenīrus mājiniekiem. Ak, tur tik skaisti ziedēja kaktusi!

20130802100103-11432.jpg

20130802100756-34979.jpg

20130802100807-37247.jpg

20130802100826-18206.jpg

Ēdiens. Braucot uz Portugāli, ņemiet līdzi daudz naudas ēšanai ne tāpēc, ka ēdiens būtu dārgāks, kā citviet, bet gan tāpēc, ka tas ir fantastisks. Noteikti šī vieta patiks visiem zivju un jūras velšu cienītājiem. Svaigas garneles, burvīgas mīdijas, garšu kārpiņu lutinošas svaigas zivis, kas pirms dažām stundām vēl peldēja un tad vēl visādi brīnumi – krabji, vēži, omāri utt. Es baudīju jūras veltes katru dienu divu nedēļu garumā un nebija gana. Tāda daudzveidība un dažādība, ka gribas pagaršot visu. Noteikti iesaku arī izbaudīt tradicionālu vietējo ēdienu – kataplana, kas tiek pagatavots īpašā, lielā metāla traukā, un kur ir gan dažādas jūras veltes, gan vietējie sezonas dārzeņi un tas viss peld buljonā.

20130802100428-21282.jpg

Daba. Brīvā dabā ziedošas magnolijas un kallas, lieli un mazi kaktusi ziedos, visādi brīnumaini, neredzēti augi, palmas, citronkoki un mandarīnkoki – to visu var redzēt Portugālē. Lielas un mazas klintis, pelēkas un smilšu krāsā, viendabīgas un tādas, kas veido rakstus. Kalni un lejas, meži un klajumi.

20130802100618-32404.jpg

20130802100639-47644.jpg

Rezumē. Piedošanu, ka tik gari sanāca, laikam jau divas nedēļas skaistā zemē atstāj atmiņā daudz jauku iespaidu. Portugāle ir ļoti skaista vieta un noteikti priecāsieties, ja izvēlēsieties to par galamērķi.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nymph 12. decembris 2014 11:12

Tikko tikai sapratu, ka šo ceļojumstāstu biju palaidusi garam un izlasīju tikai tagad. Un tik silti ap sirdi kļuva, kad atcerējos savo garo braucienu uz Portugāli, patīkami lasīt un bildes skatīt! (Y) Šķiet, ka saņemšos arī es kaut kad ar to padalīties. :)

avokado 2. augusts 2013 14:28

Atpūta pa pilnu programmu. Vieta skaista.

Ivetta 2. augusts 2013 13:33

nav jau nemaz tik gari :) Ja ceļojuma stāstu papildina ar daudz bildēm un prot aprakstīt, tad ir interesanti palasīt :)
Mazdrusciņ pat pietrūka bilžu un stāstu :D

banderoso 2. augusts 2013 10:43

Paldies par blogu :)
Atsauca atmiņā manu ceļojumu uz šo brīnišķīgo valsti un radīji velmi padalīties arī ar savu stāstu :)