Cilvēka papilomas vīrusa infekcija ir ārkārtīgi lipīga un ļoti izplatīta. Zinātniskie pētījumi liecina, ka 50 – 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar HPV. 50% šo inficēšanās gadījumu ir saistīti ar onkogēnajiem HPV tipiem.
 

Cilvēka papilomas vīrusa tipi tiek klasificēti onkogēnajos jeb augsta riska un zema riska tipos. Onkogēno jeb augsta riska tipu nepārejoša infekcija var izraisīt vai nu pirmsvēža izmaiņas vai arī dzemdes kakla vēzi, savukārt zema riska tipi var izsaukt dažādas neonkoloģiskas saslimšanas, t. sk., labdabīgus veidojumus dzimumorgānos – kondilomas.
 

Citu onkogēno HPV tipu izraisītās saslimšanas ir retāk sastopamas vēža lokalizācijas, piemēram, anālās atveres, dzimumlocekļa, vulvas, vagīnas, galvas vai kakla audzēji. Vairāk nekā 90% no onkogēnā HPV izraisītiem vēžiem skar tieši sievietes. Dzemdes kakla vēzis ir smagākā saslimšana, ko izraisa HPV onkogēnā infekcija.
 

HPV ir dzemdes kakla vēža obligāts priekšnosacījums. Pasaulē onkogēno HPV tipu klātbūtne ir konstatēta 99.7% dzemdes kakla vēža gadījumu. 2008. gadā Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta vācu zinātniekam Haraldam cur Hauzenam (Harald zur Hausen) par pētījumiem, kas pierādīja, ka cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi, proti, šī vīrusa onkogēno tipu infekcija ir obligāts priekšnosacījums dzemdes kakla vēža attīstībai.
 

Lielākajai daļai sieviešu imūnā sistēma palīdz atbrīvoties no vīrusa – sākumā šīs izmaiņas ir vieglas un vairumā gadījumu bez ārstēšanas izzūd. Diemžēl dažām sievietēm HPV infekcija kļūst nepārejoša un izraisa nekontrolētu šūnu augšanu dzemdes kakla gļotādā un gala rezultātā – vēzi.
 

Vīruss tiek pārnests dzimumkontakta laikā vai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Risks iegūt HPV infekciju sākas līdz ar pirmajām partnerattiecībām un turpinās visu sievietes seksuāli aktīvo dzīvi. Pat ilgstošas attiecības tikai ar vienu partneri nepasargā no riska saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Prezervatīvi samazina inficēšanās risku, bet pilnībā nepasargā no HPV infekcijas.
 

Pārslimota HPV onkogēnā infekcija nerada pietiekamu dabīgo imunitāti, lai novērstu atkārtotu inficēšanos, pat ja to izsaukuši tie paši vai radniecīgi tipi. Proti, HPV infekcija skar lokāli dzemdes kaklu un ar asinīm neizplatās, tāpēc spēj apiet imūnsistēmu. Tas nozīmē, ka sākotnējā HPV onkogēno tipu radītā infekcija automātiski nenodrošina pietiekamu imunitāti pret atkārtotām infekcijām. Tādējādi sieviete var inficēties ar HPV vairāk nekā vienu reizi un iegūt daudzkārtēju, nepārejošu HPV onkogēno tipu infekciju.
 

Visaugstākā HPV infekcijas sastopamība ir gados jaunām sievietēm, tomēr atkārtoti inficēties ar HPV vīrusu iespējams jebkura vecuma seksuāli aktīvai sievietei. Ar gadiem imunitāte turklāt kļūst vājāka, tāpēc organisma atbildes reakcija kā uz pirmreizēju, tā atkārtotu HPV infekciju ir mazāk efektīva. Vājā imūnās atbildes reakcija rada lielāku nepārejošas HPV infekcijas risku sievietēm vecumā pēc 45 gadiem.