Veselīga uztura ieteikumi stiprai imunitātei un ilgam mūžam

Autors: Sieviešuklubs.lv, 2019. gada 6. februāris, 09:52:39
Veselīga uztura ieteikumi stiprai imunitātei un ilgam mūžam

„Uzturs cilvēka dzīvē nav augstākā balva, bet tas tomēr ir pamats, uz kura dzīves augstākās vērtības var iet zudumā vai arī uzplaukt.”

 M. Birthers Benners                                                                               

Konsultē uztura speciāliste Alise Kindzule:

Stipra imunitāte – barjera slimībām

Imunitāte ir organisma spēja mūs aizsargāt no dažāda veida mikroorganismu izraisītajām saslimšanām. Ļoti būtiska loma imunitātes stiprināšanā ir veselīgam dzīvesveidam, kas sevī ietver gan rūpes par ķermeni – pilnvērtīgu miegu, veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti –, gan rūpes par  emocionālo labsajūtu – stresa vadību un spēju apzināti pārvaldīt emocijas. 

Ieteikumi imūnās sistēmas uzlabošanai:

Kas ir veselīgs uzturs?

Tā ir sabalansēta ēdienkarte, kas satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas (olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vitamīnus un minerālvielas optimālās attiecībās). Tas nozīmē uzņemt lielu šķiedrvielu, pākšaugu, spilgtas krāsas augļu un dārzeņu daudzumu un samazinātu pārstrādātās gaļas, cukura, tauku un sāls apjomu. 

Veselīgs uzturs – mazāks onkoloģisko slimību risks 

Zinātnieki ir nonākuši pie kopēja secinājuma – veselīgs uzturs var samazināt onkoloģisko saslimšanu risku. Jaunākajos pētījumos ir pierādīta uzņemtās ēdienkartes saikne ar onkoloģiskajām saslimšanām.[1] Tāpēc esi atbildīgs,un piedomā pie tā, ko ēd!

Antikancerogēnas vielas satur: ķiploki, kāposti, sojas pupas, ingvers, burkāni, selerija, sīpoli, citrusaugļi, kviešu dīgstu eļļa, žāvētas aprikozes, valrieksti, avokado, olīvas, griķi, kaperi, skābenes, dilles. 

Produkti, no kuriem izvairīties: cukurs, sāls, alkohols, gaļas izstrādājumi (desas, kūpinājumi).

Veselīga uztura pamatprincipi

Veselam cilvēkam uztura bagātinātāji nav nepieciešami

Arī mūsu platuma grādos visas nepieciešamās uzturvielas spēcīgai imunitātei ir iespējams iegūt, sastādot sev veselīgu, sabalansētu ēdienkarti. Turklāt dabiskā veidā uzņemtās uzturvielas uzsūcas daudz vieglāk un ir labāk “saprotamas” organismam. Uztura bagātinātāji var būt nepieciešami gados veciem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas dabīgā veidā.  

Kādas ir gaļas lietošanas rekomendācijas?

Gaļu ieteicams uzņemt vidēji  500 g nedēļā vai 70 – 80 g dienā, samazinot treknas gaļas lietošanu uzturā. Svarīgi izvēlēties labas kvalitātes gaļu, izvairoties no apstrādātas gaļas, kā, piemēram, dažāda veida desām, bekona, cīsiņiem, nagetiem utt., kam mūsdienās ir liela saistība ar onkoloģijas risku.  

Uzņemot dienā 50 g gaļas izstrādājumu, onkoloģisko saslimstību risks paaugstinās par 18%.

Pilnvērtīgs uzturs – daudzveidīgs uzturs

Neaizmirstiet uzņemt vairāk augļu un dārzeņu! Svaigi augļi, dārzeņi un to sulas ir dabīgie antioksidanti. Ir pierādīts, ka antioksidantiem bagāts uzturs ne vien stiprina mūsu imunitāti, bet arī spēj mazināt stresa sekas organismā. Ik dienu ieteicams uzņemt vismaz 500 g augļu un dārzeņu. 

Atceries – katra krāsa liecina par atšķirīgu uzturvielu klātbūtni, tādēļ ēd krāsaini!

Flavonoīdi un karotinoīdi ir dabīgie savienojumi, kuriem ir pierādīta labvēlīga ietekme uz veselību. Tiem piemīt antioksidantu īpašības, pretiekaisuma, pretalerģiju, kā arī pretvēža iedarbība.

Karotinoīdi: (tomāti (likopēns), spināti (luteīns), burkāni, citrusaugļi, kukurūza).

Augu flavonoīdi, tanīni:atrodami zem augļu un dārzeņu mizas, garšaugos, melnajā tējā, sīpolos, ābolos.

Piena produktu sastāvā esošais kalcijs samazina atsevišķu onkoloģisko slimību risku. Tā kā liela daļa imūnās sistēmas šūnu atrodas zarnu gļotādā, ir svarīgi lietot uzturā raudzētus piena produktus, piemēram, kefīru, jogurtu, biezpienu, jo tie palīdz nodrošināt gremošanas sistēmas veselību. 

Ikdienas uzturā būtu ieteicams izvairīties no transtaukskābēm, kuras bieži vien tiek pievienotas dažādiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī samazināt treknos dzīvnieku izstrādājumu produktus. Tā vietā priekšroku vajadzētu dot produktiem, kas satur Omega-3 taukskābes, piemēram, treknām zivīm, dažādu riekstu un sēklu eļļām. Omega-3 taukskābes normalizē hormonālo darbību, aizsargā arī sirds–asinsvadu sistēmu, ietekmē noskaņojumu, tai skaitā cilvēka seksuālās dziņas, kā arī novērš smadzeņu novecošanos. 

Šķiedrvielas palīdz zarnām izvadīt uzņemto barību. Tās mazina stresa rezultātā veidojošos toksisko vielu iedarbību. Galvenie šķiedrvielu avoti ir labības produkti, piemēram, kviešu klijas, auzu pārslas, pilngraudu maize, kā arī rieksti, pākšaugi, dārzeņi un augļi.

Ogļhidrāti sniedz mums enerģiju un veicina serotonīna (laimes hormona) sintēzi smadzenēs. Vērtīgākie ogļhidrātu avoti ir pilngraudu produkti. Arī saldumi un balto miltu izstādājumi satur ogļhidrātus un nodrošina mūs ar enerģiju, taču, lietojot šos produktus, asinīs ļoti ātri lielā daudzumā nonāk glikoze, līdz ar to aizkuņģa dziedzeris izdala daudz insulīna. Paaugstināta insulīna koncentrācija asinīs nosaka tauku uzkrāšanos šūnās. Lai to novērstu, uzturā jālieto saliktie ogļhidrāti (pilngraudu produkti), jo tie zarnās sadalās pakāpeniski, līdz ar to asinīs glikoze nonāk pakāpeniski.

Olbaltumvielas veicina organisma šūnu augšanu un atjaunošanos. Tās ir dažādu šūnu un audu galvenais uzbūves elements. Svarīgākie dzīvnieku olbaltumvielu avoti ir piena produkti, liesa gaļa un zivis, olas. Augu izcelsmes olbaltumvielas ir pākšaugos, riekstos, sēklās, kartupeļos un dārzeņos.

Vitamīnu daudzumu produktos samazina termiska apstrāde, tāpēc priekšroku dodiet svaigiem produktiem! Atcerieties, ka mums ir vajadzīgi visi vitamīni un minerālvielas, jo tie savstarpēji mijiedarbojas. Ja mūsu organismā trūkst D vitamīna, kalcijs uzsūcas daudz sliktāk. Savukārt C vitamīns labvēlīgi ietekmē dzelzs uzsūkšanos.

Lai izvairītos no pārmērīgas sāls lietošanas, uzturā ieteicams iekļaut vairāk garšvielu, piemēram, rozmarīnu, salviju, kurkumu, muskatriekstu, timiānu 


[1]World Cancer Research Fund. / American Institute for Cancer Research. Second Expert Report: Food, Nutrition, Physical Activity and the Prevention of Cancer: A Global Perspective. 2007.

Schuz J, Espina C, Villain P, et al.European code against cancer 4th edition: 12 ways to reduce your cancer risk. Cancer Epidemiol. 2015. 39:S1-S10.