Vispār man pašai šķiet, ka esmu sportiska sieviete:)
Lai gan ne vienmēr to var redzēt manās ārējās formās, bet sirdī esmu azartiska un man ļoti patīk kustēties!
Tāpēc es no šodienas, nē, no vakrdienas, esmu uzsākusi jaunu pašmotivējošu programmu - 1 stunda sev, savai veselībai un labsajūtai, sportam mājas apstākļos!
Izklausās daudzsološi, redzēs, kā man ies:) Varēsiet sekot līdzi, kā un kā es daros, lai iegūtu plus/mīnuss sakarīgu sajūtu, jaunajai rudens sezonai sākoties.
Tā kā te meitenēm jau palīdz koučs, es arī nolēmu pirms šīs aktivitātes uzsākšanas uzdot sev jautājumums, kādēl man tas ir vajadzīgs?
Un, lūk, ko es pati ar sevi personīgā sarunā noskaidroju:
1. Man nepatīk vingrot vai kaut ko darīt, lai NOTIEVĒTU! Lai gan pāris kilogrami pa vasaru (pateicoties slinkošanai un karstumam), ir nākuši klāt, tomēr fiziskās aktivitātes man personīgi ir labsajūtas un izturības nodrošināšanai.
Es kaifoju no tās sajūtas, kas rodas pēc stundu gara skrējiena gar jūru. Tu nāc, neliela sviedru pile karājas pie pieres, kājās un rokās ir tāaaada enerģija! It kā liekas, ka vajadzētu būt otrādi, jo ne mazums spēka atdots skrējienam, tomēr ir tā, ka spēka paliek arvien vairāk!
Man patīk,ka kājas ir stingras un es jūtu muskuļus! Šodien diemžēl es jūtu arī nedaudz pārstieptu celi. Laikam vakadienas treniņš ir bijis drusku pa smagu, bet, ai, tas nekas, pāries!
Man patīk pārvarēt savas personīgās robežas! Vēl pirms dažiem mēnešiem es knapi skrēju minūti no vietas, bet tagad 45 man ir nieks! Es to nevarēju iedomāties kā sasniedzamu rezultātu un es zinu, ka mani iekšējie resursi ir pietiekami, lai skrietu vēl! Tas nozīmē, ka es varu...Un varēšana man nozīmē ļoti daudz!
2. Gribasspēka trenēšana. Man ir diezgan švaks gribasspēks, vismaz pašai tā šķiet, varbūt no malas liekas citādi, bet iekšēji es vienmēr sevi uz kaut ko piespiežu. Piespiežu celties augšā no rīta plksy 6, lai rakstītu portālam, piespiežu pārvarēt slinkumu un uzvilkt botas kājās un izmesties ārā pa durvīm skriet, piespiežu ierobežot savu ēdienkarti kaut drusciņ, jo man viss iet labumā mērkaķa ātrumā...
Taču tas ir pareizi, ka gribasspēks tiek trenēts. Man ir vēl daudz ko sev piespiest:)
Bet nu pie lietas..tātad esmu konstatējusi, ka 1 stunda sev, savām fiziskajām aktivitātēm dienā var kļūt par manu dzīves principu. 1) tas ir sasniedzami 2) tas ir vajadzīgi 3) vissvarīgākais - tas ir forši!
Lai es justos patiešām labi, man ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes! Jebkādas! Es te nedomāju smagus treniņus sporta zālē, nē, man ir viss , kas nepieciešams, lai es katru dienu savai labsajūtai kaut ko darītu!
Man ir mežs
Man ir jūra
Man ir foršie Mellužu celiņi
Man ir ritenis
Man ir sporta apavi
Man ir peldkostīms un baseins
Man ir bērni:)
Man ir sportisks dzīvesbiedrs, kurš izdzen laukā, ja gadījumā uznācis lielais slinkums
Man ir visas iespējas nodarboties ar sevi 1 stundu dienā!
Tad nu es mēģināšu un aprakstīšu savas idejas, ko es daru un kā es daru, lai justos labāk! Ok?
Piemēram, vakardien!
Bija diezgan karsts rīts, bet paciešams, jo vējiņš ik pa laikam uzpūta , tātad- skirešanai piemērots. Es uzvelku sporta apavus, paņemu Ipodu ar interesantām lekcijām un aidā - pa mežu, gar jūru, 45 minūtes skriet. Tā kā vakar es nebiju savā labākajā formā, atļāvos skrējienam pa vidu arī pastaigāt, jo akt'ova staigāšana, kas mijas ar skriešanu,ir baigi labā lieta! Tu nepārgursti, bet slodze tomēr saglabājas.
Pēc 45 minūtēm šādas skriešanas/iešanas es nonāku līdz jūrai, kur žigli nopeldos! Uhh, cik labi un priecājos par auksto ūdeni, jo tas ir tieši laikā!
Tad es atkal paskrienu kādas 15 minūtes un stunda jau pagājusi!
Pēc šādas 1 stundas gara līkuma izmešanas ir ļot ļoti laba sajūta!
bet riteņu mīlēm no Pārdaugavas varu ieteikt Imantas - Jūrmalas riteņbraucēju celiņu. ideāls! ir gan mežs, gan taisns brauciens ātrākam izrāvienam. turklāt pēc slodzes prom un atpakaļ un vakariņu izlaišanas viens kilograms vienmēr ir mīnusā!
audio grāmatas laikam es nevarētu klausīties, bet man ir visādi interesanti krievu lektori personības attīstībai, tas kaut kā netraucē
Turklāt, tā es vispār nejūtu laiku! Agrāk arī klausījos mūziku, bet tā man ir pa smagu, galva dun. Tieši šādas pļāpas ir vietā