Tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un ir aktīva dzīvesveida piekritējs - tā liecina “Eurobarometer” dati. Darbā izsīkušās enerģijas atjaunošanai iedzīvotāji labprātāk izvēlas nevis fizisku slodzi, bet kafiju, uzkodas, sērfošanu internetā, sarunas ar kolēģiem vai pat uzsmēķēt.

Tikai 29% Latvijas iedzīvotāju nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un ir aktīva dzīvesveida piekritēji - tā liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra “Eurobarometer” dati. “Latvija ir viena no fiziski neaktīvākajām valstīm Eiropā, vairāk kā 44% iedzīvotāju vispār nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Mēs esam arī vienā no pirmajām vietām Eiropā sirds asinsvadu slimību un II tipa cukura diabēta saslimšanu ziņā. Lielu daļu no slimībām būtu iespējams novērst, ja cilvēki nodarbotos ar vingrošanu un fiziskajām aktivitātēm”, stāsta Gints Kuzņecovs, Latvijas Fitnesa un Veselības veicināšanas nozares asociācijas vadītājs

Latvijas iedzīvotāju populārākais enerģijas atjaunošanas veids ir kafija un uzkoda, tā apliecina Snapshots un Kārums Active aptaujas[1]. dati. Lai atjaunotu enerģiju darba laikā, pie  uzkodām ķeras gandrīz puse (38%) strādājošo, bet pie kafijas vai tējas - 68% aptaujāto biroju darbinieku. Aktīvo atpūtu, t.i., izkustēties vai doties nelielā pastaigā, lai atgūtu enerģiju, izvēlas vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, tā apliecina 25% aptaujāto.

„Kārums Active aptaujas dati liecina, ka aktīvi atpūsties visbiežāk izvēlas divdesmitgadnieki (31% respondentu). Otra aktīvākā vecuma grupa ir pēc četrdesmit – 27% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem izkustēšanos vai pastaigu izvēlas kā enerģijas atjaunošanas metodi. Nepatīkams fakts ir tas, ka jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir viskūtrākie – tikai 15% aptaujāto šajā vecuma grupā atjauno izsīkušo enerģiju, dodoties pastaigā,” uzsver Renārs Bitāns, „Rīgas Piensaimnieks” tirdzniecības un mārketinga direktors.