Domāju, ka draudzene dzirdējusi kādu labu anekdoti, tomēr tā nebija.

- No smiekliem?
- Jā, kā tad, būtu jau labi! Nekā tamlīdzīga! Biju tusiņā, kur smēķēja, man saniezējās deguns un es nošķaudījos. Jutu, ka nu gan ir podi, turklāt man kājās garās bikses. No kauna nezināju, kur likties. Neviens nesaprata, kāpēc tik pēkšņi gribu skriet mājās.
- Vai tad bija tik traki?
- Nu, ne jau tā, ka gar kājām silts tek, bet ne arī tikai piliens. Slapjums bija jūtams.
- Zini, man arī tā ir gadījies, sevišķi pēdējos grūtniecības mēnešos un pēc dzemdībām. Pēc tam tas vairs neatkārtojās.
- Man gan atkārtojās... Ne es stāvoklī, ne dzemdējusi. Aizvakar kavēju tikšanos, vajadzēja paskriet un še tev - atkal! Labi, ka šoreiz bija ieliktnītis, tomēr tagad nopirku speciālos, jo ar parastajiem nepietiek. Forša sajūta - sēdi biznesa mītiņā ar koka ģīmi, jo bail, ka atkal nesanāk šmuce.
- Tev jāaiziet pie ārsta!
- Kaut kā kautrējos. Es taču esmu jauna sieviete, nevis veca tante! Mīlēties arī bail - ja nu apčurājos pašā svarīgākajā brīdī?! Man tas uzdzen kompleksus! Nezinu, ko lai vispār mugurā velk, pieguļošās drēbes esmu jau ierakusi skapja tālākajos plauktos!

Izrādās, aptuveni ceturtā daļa sieviešu vismaz reizi dzīvē ir saskārušās ar urīna nesaturēšanu, tomēr tā joprojām ir tēma, par kuru mēs runājam nelabprāt. Ārvalstīs veiktie pētījumi pierāda, ka vairāk nekā puse sieviešu ārsta palīdzību meklē vairākus gadus pēc pirmajiem simptomiem. To apstiprina arī Inko Centra konsultante urīna nesaturēšanas jautājumos Vaira Dreimane. Pirms meklēt palīdzību, viņas pacientes parasti ir gaidījušas 2 - 4 gadus. Vilcināšanās var izmaksāt dārgi, atzīst speciāliste.

Paļauties, ka tas pāries pats no sevis, nevajadzētu. "Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad sieviete 4 - 5, pat 6 gadus nenāk pie ārsta, līdz viņai tiek atklāts nieru vai urīnpūšļa vēzis. Diemžēl tās ir arī jaunas sievietes, piemēram, man bija 27 gadus veca paciente, maza bērna māmiņa, kurai tika atklāts audzējs, par laimi - 1. stadijā."

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes par urīna nesaturēšanu klusē, ir kautrēšanās un neizlēmība. "Gribēju pateikt ģimenes ārstam, bet viņš pat īsti nenoklausījās un tikai izrakstīja receptīti. Tad es domāju - ko tad es ar savu čurāšanu uzbāzīšos, gan jau citreiz...," Vaira Dreimane atklāj pacienšu argumentus. Diemžēl netiek pastāstīts ne nākamajā, ne arī aiznākamajā reizē, bet ģimenes dakteri aizņemtības dēļ slimnieces kārtīgi neiztaujā un palaiž garām simptomus, kas var liecināt par nopietnām problēmām.

Ļoti bieži sievietēm nav skaidrs, pie kāda speciālista griezties. Urīna nesaturēšanas gadījumā var palīdzēt gan ginekologs, gan urologs. "Problēma ir arī tā, ka sievietēm nav laika padomāt par savu  veselību - nedrīkst kavēt darbu, baidās, ka atlaidīs," stāsta Vaira. Un vēl viens izplatīts šķērslis - naudas trūkums.

Savai draudzenei ieteikšu nevilcināties un negaidīt brīnumus, bet arī turpmāk Sieviešu Klubā stāstīsim par urīna nesaturēšanu: par simptomiem, cēloņiem, ārstēšanas metodēm, higiēnu, izplatītākajiem mītiem, kā arī par šīs problēmas psiholoģiskajiem aspektiem un to, kā saglabāt normālu dzīves kvalitāti.

Palīdzi mums lauzt iesīkstējušo stereotipu par to, ka urīna nesaturēšana ir kaut kas apkaunojošs, un dalies savā pieredzē!

Foto: www.flickr.com