Taukainās aknas – iemesli un profilakse

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 21. augusts 2020 13:32
117

Visā pasaulē arvien aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir taukainās aknas?

Kā skaidro hepatoloģe, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aknas iekaist, ir taukainas aknas jeb steatoze. Tas nozīmē, ka aknu šūnās – hepatocītos – sakrājušies tauku pilieniņi. Sākumā taukainas aknas cilvēks nekādi nejūt. Varbūt kādreiz ir nespecifiskas pazīmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana vēdera augšējā labajā kvadrātā, jo, izgulsnējoties taukiem, aknas palielinās. Dažreiz ir apetītes zudums. Taukainas aknas pašas par sevi vēl nav liela kaite. Bet – taukaudi nav inerts veidojums, tie  izdala hormonus un veicina iekaisumu. Tātad daļai cilvēku – vidēji 20% – attīstās taukainu aknu iekaisums jeb steatohepatīts, un tas vairs nav labi. Daļai steatohepatīts progresē un ar laiku aknu šūniņu vietā saaug saistaudi un veidojas fibroze, kas jau ir ceļš uz aknu cirozi, neatgriezeniskām pārmaiņām aknās. Proti, aknu audi tiek aizstāti ar saistaudiem un vairs nefunkcionē. Līdz ar to aknas savu darbu pilda nepilnvērtīgi – neražo, neatindē, neattīra, nemetabolizē. Arī aknu vēža risks tad ir lielāks.

Kā diagnosticēt?

Ja aknas sākušas aptaukoties, ciroze var attīstīties 15-20 gadu laikā. Latvijā nav precīzas uzskaites, bet visticamāk dati neatšķiras no Rietumeiropas valstīm – tur epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka taukaino aknu slimība jeb steatoze sastopama 20–30% iedzīvotāju. Konstatēt slimību ir ļoti vienkārši – veic vēdera orgānu ultrasonoskopiju. Pasaulē steatohepatīts jeb ar taukainām aknām saistīts hepatīts šobrīd ieņem vadošo vietu aknu transplantācijas iemeslu rindā.

To, vai ir tikai taukainas aknas vai jau pievienojies aknu iekaisums, var konstatēt ar asinsanalīzēm – jāpārbauda ALAT, ASAT un jāveic ultrasonoskopija. Ja šo analīžu rādītāji ir lielāki par normu, tad jau var sākt domāt par aknu iekaisumu.

Aknu veselības radītājs  – ALAT

Kā skaidro Ieva Tolmane, abi fermenti – ALAT un ASAT –, ko nosaka asins analīzē, liecina par šūnu bojāeju: „Taču ALAT brīdina, ka iet bojā konkrēti aknu šūnas, bet ASAT nav tik specifisks rādītājs – tas var liecināt par šūnu bojājumiem arī ārpus aknām, piemēram, muskuļos. Tāpēc faktiski aknu veselības sakarā svarīgs ir tieši ALAT rādītājs. Tas ir ferments, kuram jābūt hepatocītā – aknu šūna pati to ražo. Bet, ja aknu šūna ir iekaisusi, tās apvalka caurlaidība palielinās un ferments, kam būtu jāatrodas aknu šūnā, iziet ārā asinīs. Ja ALAT daudzums analīzēs palielinās, visticamāk, aknās ir iekaisīgas izmaiņas.”

Taču problēma ir tāda, ka paaugstināto ALAT cilvēks nekādi nejūt un pat nenojauš, ka organismā sācies hronisks aknu bojājums. Veicot parastas asinsanalīzes, ALAT automātiski nenosaka, tāpēc šis rādītājs ik pa laikam būtu profilaktiski jāpārbauda katram. „Ja analīzes veiktas un viss bijis kārtībā, tās var atkārtot pēc pāris gadiem. Savukārt, ja ALAT radītājs ir nedaudz izmainīts, pēc nedēļas vai divām analīzi vajadzētu atkārtot. Iespējams, ALAT paaugstinājusi kāda īstermiņa epizode – glāze alkohola, kāds nesen lietots medikaments… Ja nākamajā reizē rādītājs atgriezies normas robežās, viss kārtībā. Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan jāmeklē iemesls. Iesākumā var vērsties pie ģimenes ārsta. Būtu labi veikt vēdera ultrasonogrāfiju un asinsanalīzes, nosakot, vai nav B un C hepatīta. Ja izmeklējumos parādās novirzes no normas un atklājas taukainā hepatoze, vajadzētu konsultēties ar hepatologu, lai noskaidrotu, cik liels ir slimības tālākas attīstības risks. Reizēm nepieciešama arī aknu biopsija, kas palīdz diagnozi apstiprināt šūnu līmenī. Biopsiju veic, ja pēc pirmajiem izmeklējumiem radušās aizdomas, ka varētu būt ne tikai vienkārši taukainā hepatoze, bet jau steatohepatīts. Turpmāk ik gadu jāpārbauda aknas, veicot ultrasonoskopiju. Ja kaut kas liecinās par slimības progresu, speciālists ieteiks pārbaudes veikt biežāk. Savukārt, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību un vairāk, tad vairs nekādas gaidīšanas – uzreiz jābrauc uz slimnīcu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.”

Kas izraisa?

Taukaino aknu pamatcēloņi ir zināmi. Vispirms tas ir alkohols. Aknas alkoholu noārda, rodas lieka enerģija, un organisms to uzkrāj tauku pilieniņu veidā. Ja cilvēkam ir ģenētiskā nosliece uz to, ka alkohols bojās aknas, tad taukainas aknas var veidoties arī tā dēvētajam inteliģentajam iemalkotājam, kurš katru dienu stresa noņemšanai iedzer pa glāzītei viskvalitatīvākā konjaka. Šādiem cilvēkiem būtu vērtīgi ik pa laikam pārbaudīt aknas, veikt ultrasonogrāfiju un analīzes.

Bet vēl biežāks taukaino aknu iemesls ir pārāk lielais kaloriju daudzums, ko cilvēks uzņem ar uzturu. It īpaši slikta ir tā dēvēta centrālā aptaukošanās, kad liekie tauciņi krājas uz vēdera, jo tad no apzarņa un taukplēves asinīs ieplūst vairāk taukskābju, tās savukārt ieplūst aknās, un arī aknas sāk krāt tauku pilieniņus. Zīmīgi, ka vairākumam cilvēku, kam ir taukainas aknas, ir arī vismaz viens no metabolā sindroma rādītājiem. Tātad vēdera aptaukošanās, kad vidukļa apkārtmērs vīriešiem virs 102, sievietēm – virs 88%, asinīs ir paaugstināts triglicerīdu līmenis un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs vai ar medikamentiem ārstēts cukura diabēts.

Taukainas aknas var attīstīties arī cilvēkam, kuram ir vīrusu izraisīts vai kāds cits hepatīts. Reti, tomēr tā mēdz gadīties. Tāpēc, ja ir taukainas aknas, jāpārbauda, vai nav C vai B hepatīta vīrusa. Dažreiz primārais iemesls ir regulāri lietotie medikamenti. „Aptuveni 99% preparātu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti tieši aknās. Tāpēc potenciāli jebkurš medikaments var būt aknām kaitīgs,” skaidro I.Tolmane. „Pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, arī zāles, kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību ārstēšanai. Statīni aknas bojā reti, bet iespējams tas ir. Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas un ASV pētījumos pierādīts, ka arī uztura bagātinātāji nav nemaz tik nevainīgi – medicīnas žurnālos aprakstīta to toksiskā iedarbība. Turklāt ne vienmēr ir zināms, ko konkrētais uztura bagātinātājs īsti satur. Tāpēc aknu speciālisti uzsver: lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jācenšas uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu.”

Vidējais vecums, kad konstatē taukainas aknas, ir 50 gadi, taču vispār hepatozes biežums pieaug līdz ar gadiem: no 2,6% bērnu vecumā līdz 26% cilvēku 40–50 gadu vecumā. Turklāt taukainas aknas var būt arī cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu. „Par laimi, taukainā hepatoze ne vienmēr progresē – ja cilvēks seko līdzi savai veselībai un ievēro ārsta rekomendācijas, ar taukainām aknām var lieliski nodzīvot visu sev paredzēto mūžu,” piebilst Ieva Tolmane.

Kā izdzīt taukus no aknām?

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies radīt medikamentus, ar kuriem varētu aknas attīrīt no taukiem. „Vienīgās zāles pret taukaino hepatozi un steatohepatītu ir veselīgs dzīvesveids,” skaidro hepatoloģe. „Tātad – atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Ar pārdomātu uzturu jāpanāk pakāpeniska, lēna liekā svara mazināšana. Pastāv uzskats – lai samazinātu taukaino aknu iekaisumu, svars jāzaudē vismaz par 7%. Taču nedrīkst radikāli badoties un piekopt kampaņveida diētas! Ātrā tievēšana ir taukaino aknu slimības attīstības risks.” Aknām patiks Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti, zivis, rieksti un olīveļļa. Jāierobežo dzīvnieku izcelsmes tauku un cukura daudzums maltītē. Viens no lielākajiem cukura avotiem ir saldināti dzērieni – tas ir nozīmīgs aptaukošanās iemesls. Tas pats attiecas arī uz cukuru, kas atrodas augļos un ogās, tie jāēd ar mēru. Aknām patīk pilnvērtīgs uzturs, turklāt svarīgi, lai tas ir daudzveidīgs. Proti, lai aknu šūnas aktīvi darbotos, nepieciešamas gan labās nepiesātinātās taukskābes, gan arī ogļhidrāti, ko tām pārstrādāt. Turpretim, ja cilvēks ēd vienveidīgu pārtiku, piemēram, sēž uz kāpostu vai rīsu diētas, daļa aknu šūnu slinko. Aknas “priecāsies” par vairākām kafijas tasītēm dienā – pierādīts, ka kafijas lietošana mazina aknu fibrozes attīstības risku. Lai atbrīvotos no taukiem aknās, neiztiksi arī bez regulārām fiziskām aktivitātēm, vēlams, ar pulsa paātrināšanos. Der gan soļošana, gan lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, airēšana, ieteicamas regulāras aktīvas pastaigas 3–5 reizes nedēļā vismaz pa pusstundai. Pat tad, ja svars nav kļuvis mazāks, tauku masa fizisko aktivitāšu rezultātā saruks. Tauki ir triglicerīdi, kuri sašķeļas un bēg prom no aknām uz muskuļiem, jo tiem kustoties vajag enerģiju. Fiziski aktīvam cilvēkam steatohepatīta iespējas kļūst stipri mazākas.

Savukārt, ja cilvēkam ir cukura diabēts, viņam noteikti jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Tas ir ļoti svarīgi arī aknu veselībai. Šādā veidā, kamēr aknās vēl nav izveidojušies saistaudi, var panākt, lai taukainā hepatoze neprogresē.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka visbiežāk ar jautājumiem par aknu veselību aptiekā vēršas tie klienti, kas lieto daudz medikamentus. Tāpat interese par aknu veselību palielinās pirms lielākiem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem, Jāņiem vai Jaunā gada, kad ir ieplānots atpūsties ar bagātīgi klātu galdu un lielāku alkohola patēriņu. No ārstniecības augiem aknu veselībai visplašāk lieto mārdadzi, pieneni un artišoku. Arī  garšviela kurkuma ļoti labi  kavē tauku uzkrāšanos aknās.

Farmaceite atgādina, ka ikvienam ir noderīgi padomāt par aknu veselību, piekopjot veselīgu dzīvesveidu un cenšoties pēc iespējas atteikties un mazināt neveselīgos ieradumus. Tāpat jāņem vērā arī iedzimtības faktori, tā saucamā ģenētika. 

Foto: www.pixabay.com

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies