Tas bija negaidīti, bet varēja nebūt

nosiguldas
nosiguldas 10. februāris 2011 14:38
526

Jaunas attiecības parasti nāk ar jaunām cerībām, tiek domāts par nākotnes plāniem. Dienā, kad devos pie ginekologa biju pilnā pārliecībā, ka esmu stāvoklī. Kādu nedēļu jutos dīvaini guļot uz vēdera, bija sajūta, ka tur kaut kas ir.

 


 

Pie dakteres nosmējos, ka varbūt esmu stāvoklī. Pēc apskates daktere tikai noteica, tur nav grūtniecība, tā ir mioma un ļoti liela, tas ir audzējs, labā ziņa, ka mioma parasti ir labdabīga.

 

Sajūtas ir neaprakstāmas, liekas, ka zeme zem kājām pazūd. Mani nosūtīja uz papildus apskati pie speciālista un sonogrāfiju.

 

Apstiprinājās pašas sliktākās prognozes, briesmonis bija apaudzis apkārt dzemdei un lieluma ziņā bija kā 5.grūtniecības menesī.

 

Nu te neko darīt nevar, bet Jums taču bērni ir, izņems visu ārā un dzīvosiet tālāk. Bet zāles, -nē, zāles te nelīdzēs.

 

Kad jautāju, no kā,man atbildēja, ka sieviete par regulāriem stresiem un pārdzīvojumiem maksā ar ginekoloģiskām problēmām. Tā arī bija, tas bija laiks, kad šķīros no sava iepriekšējā.

 

Ko darīt, kā būt, šis jautājums neatstāja ne dienu ne nakti. Divus gadus pie ārsta negāju, pati vainīga, tā jau nebija, ka neko nejutu, vasarā pēkšņi ne no kā man sāka celties asinsspiediens, kas nekad ar mani nav bijis, es manāmi pieņēmos svarā un man visu laiku gribējās ēst, arī naktī. Daktere paskaidroja, ka augot "briesmonim" vajadzīga enerģija, tapēc no organisma tika paņemts viss labais, bet tas kas nav vajadzīgs, atstāts, tapēc arī svara pieaugums. Ar asinspiedienu gāju pie ārsta, pat dzēru dažas dienas zāles, tad viss pārgāja. Man pat prātā neienāca, ka vajadzētu arī ginekologu apmeklēt.

 

Piezvanīju savai draudzenei un pažēlojos par dzīvi, tieši viņa man ieteica dakteri Paiji- neviens tev cits nevar palīdzēt, ja viņa teiks, ka nē, tev būs jāpieņem reālā situācija. Kabinetā šņukstēju kā bērns. Viņa apskatīja mani un tikai noteica, pierakstīšu rindā, darīšu, ko varēšu, bet es neesmu dievs.

 

Slimnīcā es vēlreiz lūdzu, ja ir kaut 1%, lai palīdz man. Operācija ilga četras stundas, kad atvēru acis, pie manas gultas stāvēja daktere un smaidīja, mēs to briesmoni izlobījām, pēc pusgada varēsi sākt plānot grūtniecību..........

 

Jauns veselības blogu konkurss: „Veselības problēma, ar kuru gribētu tikt galā, bet nezinu, kā.“

Šo konkursu rīkojam sadarbībā ar visamsievietem.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
15. februāris 2011 20:02

Dakterei Paijei ir Dieva dots talants! Viņa ne tādus vien darbus ir paveikusi.

bogdanova 10. februāris 2011 16:05

es kad tagad biju aizgājusi pie ārsta ar vienu kaiti tad man atklāja vel divas kaites tā kā labāk jāiet pie ārstiem katru gadu.nevis ik pēc 5. nekā personīga raksta autorei.

Ilze_Liekmane 10. februāris 2011 15:08

Te nu mums visām ir iemesls padomāt :)

plastic 10. februāris 2011 14:59

man arī jau gadiem ievilkusies problēma, kuru neeju ārstēt, jo nevarēju atrast vienu uzticamu ārstu. Katrs nākamais sūtija pie cita neko lidz galam neizskatot un nepasakot. Tā arī atmetu ar roku, ja sadzivot varu ar slimību, tad dzīvošu. Lai gan ik pa laikam atnāk prāta tā doma... bet ja nu kādu dienu notiek kkas slikts, ja nu vairs nevaru šo lietu tā ievilkt.