Svarīgi! Kas tad nepieciešams, lai saglabātu veselību?

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 4. novembris 2013 10:24
2423

                  Bioloģiskā vide.

 

   Pēc VVO (Vispasaules Veselības Organizācijas) definīcijas - dzīvība ir nepārtraukta aminoskābju pārkārtošanās dzīvā organismā ar ūdens un aminoskābju starpniecību.

  Bioloģiskā vide tā ir vide, kurā dzīvo mūsu organisma šūniņas. Katram dzīvā organisma tipam vajadzīgi noteikti vides apstākļi, lai tie varētu dzīvot. Arī draudzīgās baktērijas (acidus, bifidus) dzīvo mūsu organismā. Tām liela loma ir gremošanas procesos, īpaši vitamīna B sintēzē, kā arī tās tiek uzskatītas par lielāko imunitātes orgānu . Patogēnie mikroorganismi, tādi kā vīrusi, slimību izraisošās baktērijas, sēnes un parazīti labāk jūtas savādākā bioloģiskā vidē, skābākā. Ja cilvēka bioloģiskā vide izmainās par labu sliktajiem mikrobiem, neizbēgami sākas slimības.

  Kā likums vesels bērns dzimst ar neitrālu bioloģisko vidi. Bērna organismā ir daudz negatīvi lādētu ūdeņraža jonu (H-), kuri neitralizē kaitīgos radikāļus un sekmē normālu bioloģisko reakciju norisi. Ar mātes pienu bērniņš saņem antivielas un labās baktērijas, kuras nokļūstot bērna organismā, nostiprina tā imūno sistēmu. Kas tad izmaina mūsu bioloģisko vidi. Pirmkārt neveselīgs rafinēts uzturs, piesārņota apkārtējā vide, stress. Bioloģiskās vides PH, kļūst skābāks un šāda vide kļūst tīkamāka ‘’sliktajiem mikrobiem’’. Otrkārt organismā veidojas daudz kaitīgo radikāļu, to veidošanos sekmē saules radiācija, fiziska slodze, smēķēšana, stress, ķīmiskās vielas pārtikā un ūdenī, antibiotikas, pārtikas produkti, kas satur daudz dzīvnieku tauku, pasīvā smēķēšana un piesārņots gaiss. Katru dienu mūsu šūnas iztur miljardiem brīvo radikāļu uzbrukumu. Brīvie radikāļi ir nestabilas molekulas, kurām trūkst viena vai vairāku elektronu. Pārvietojoties organismā tie cenšas atgūt trūkstošos elektronus, bojājot šūnu membrānas. Bioloģisko vidi raksturo trīs galvenie parametri – skābju sārmu līdzsvars, oksidēšanās reducēšanās potenciāls (ORP) un īpatnējā vadītspēja .ORP raksturo elektronu skaitu, kuri var atdot brīvo radikāļu neitralizācijai. Kad asinīs ir pietiekoši daudz brīvo elektronu (H-), visas bioloģiskās reakcijas norit optimālā līmenī. No otras puses, ja asinīs ir par maz brīvo elektronu, bioķīmisko reakciju norise ir apgrūtināta vai pat kļūst neiespējama. Tas izraisa šūnu bojāeju. Cilvēka organismā caurmērā ORP ir -100 līdz -200mV robežās. Asinīs tas ir -10 līdz -50mV (mikroVolti), siekalās -50 līdz +50mV. Dabā ūdenim ORP svārstās no -400 līdz +700 mV. Krāna ūdenim parasti šis skaitlis ir no +220 līdz +380mV, destilētajam +300 līdz +450mV, sulai tetrapakās +300mV, turpretī, piemēram, svaigi spiestai apelsīnu sulai ir +50mV un zemāks, bet svaigai burkānu sulai -75mV. Lai šo starpību izlīdzinātu, tiek tērēta šūnu membrānas elektriskā enerģija, kas faktiski ir pārtikas vielu transformācijas enerģija bioķīmiskajās ķēdēs. Tāpēc ir ļoti svarīgi lietot kvalitatīvu ūdeni, lai šī starpība būtu pēc iespējas mazāka un organismam nebūtu lieki jātērē enerģija.

 

  Par šūnu dzīvi.

 Cilvēka ķermeni veido apmēram 75 – 100 triljoni (1014) dzīvu šūnu. Dzīvības mehānismus iekustina nevis gēni, bet gan šūnas apziņa par vidi. Vides signāli iedarbina citoplazmas procesus, kuri var mainīt gēnu izpausmes un līdz ar to kontrolēt šūnu likteni, iespaidot šūnu kustību, kontrolēt to izdzīvošanu vai pat nolemt tās nāvei. Vides signāli atlasa, modificē un regulē gēnu darbību. Gēni ir organisma apgūtās pieredzes fiziskā atmiņa, kas tiek patstāvīgi pārveidoti, reaģējot uz dzīves pieredzējumiem. Arī mūsu dzīvi – tāpat kā atsevišķām šūnām – nosaka nevis gēni, bet reakcija uz vides signāliem, kuri stimulē dzīvību. Vides informācija tiek ievadīta šūnā (‘’datorā’’) caur membrānas receptoriem, kuri darbojas kā šūnas ‘’klaviatūra’’. Receptori iedarbina membrānas efektoru proteīnus, kas darbojas kā šūnas (‘’datora centrālais procesors’’). Šūnas veido audus, audi - orgānus, bet orgāni 12 orgānu sistēmas, no kurām sastāv cilvēks. Šūnas ir līdzīgas mums. Tās ēd daudz strādā un izvada atkritumus, šūnas sazinās cita ar citu, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi. Šūnai tāpat kā mums var būt aizcietējumi, gremošanas traucējumi (ja maz lietojam dzīvus produktus), šūnas var būt izsalkušas (ja lietojam produktus, kas satur tikai kalorijas) un izslāpušas (ja nedzeram ūdeni). Ir jānotic, ka katra šūna organismā ir dzīva un pat vēl vairāk, šūnām piemīt saprāts (piemērām, spermatozoīds nokļuvis sievietes organismā, nekavējoties sāk sev uzticēto pienākumu izpildi). Katra mūsu šūniņa ir kā miniatūrā fabrika, kas ražo hormonus, fermentus un jaunas šūnas, katra mūsu veselā šūna spēj dalīties 30 reizes, bet pēc tam, lai nepieļautu ģenētisko novirzi, tiek iedarbināts šūnu iznīcināšanas mehānisms. Šo procesu sauc par apoptozi. Asins šūna dzīvo 3 mēnešus, sirds šūna 2 gadus, aknu šūna 4 gadus, katru dienu 100 miljoni šūnu mirst un tikpat dzimst. Tāpēc var teikt, vesels nav tas, kas neslimo, bet tas, kas māk saglabāt veselību.

    Kas vajadzīgs šūnām?

 Aminoskābes.

Tas ir celtniecības materiāls visām dzīvajām būtnēm – cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Cilvēki olbaltumvielas saņem ar augu un dzīvnieku izcelsmes uzturu. Gremošanas procesā olbaltumvielas tiek sašķeltas par aminoskābēm un ar minerālu, palīdzību tiek pārkārtotas par cilvēka olbaltumvielām, citādi mēs izskatītos pēc tiem, ko ēdam. Ir 28 aminoskābes un, ja kaut viena pietrūkst, olbaltumvielu sintēze apstājas.

 Minerāli.

Pārkārto aminoskābes organismam vajadzīgajā kārtībā. Ir svarīgi, lai minerāli būtu organiskas izcelsmes, jo neorganiskās izcelsmes slikti asimilējas un nogulsnējas organismā. Dabā organiskie minerāli, kurus spēj asimilēt cilvēka organisms, atrodas aminoskābju helātu formā. Tie rodas augiem pārstrādājot neorganiskos minerālus, ko saņem no augsnes. Ir svarīgi – augsnes noplacināšana izraisa minerālu trūkumu organismā. Ar intensīvām tehnoloģijām strādājošie lauksaimnieki visbiežāk augsni mēslo galvenokārt ar N-P-K mēslojumu, jo pārējie ap 60 augsnes minerāli, ražas apjomu nedot.

 Vitamīni.

Palaiž minerālu nomaiņas procesu aminoskābēs, dot enerģiju minerāliem aminoskābju pārkārtošanai. Asimilējas tikai dabīgie vitamīni. Sintētiskie ļoti vāji.

 Fermenti.

Pilda vadītāju lomu visos dzīvības procesos mūsu organisma. Tie izjauc visu sarežģīto līdz vienkāršam. Tie piedalās barības sagremošanā. Dzīvības enerģiju no uztura var iegūt tikai ar fermentu klātbūtni. Organismam vajadzīgi augu valsts fermenti, nevis aptiekās nopērkamie tie fermentu preparāti, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Tie veicina pierašanu.

 Neaizvietojamās taukskābes un poli nepiesātinātās taukskābes.

Veido šūnas membrānas pamatni, nodrošinot nepieciešamo caurlaidību. Bez veselīgas membrānas, šūnas zaudē spēju noturēt ūdeni, aminoskābes un citas barojošas vielas. Tiek zaudēta spēja nodot ģenētisko informāciju. Turklāt neaizvietojamās taukskābes veic ļoti svarīgu lomu nervu sistēmas un smadzeņu darbības nodrošināšanā.

  Enerģija.

 Visa enerģija rodas ūdeņraža un skābekļa mijiedarbībā. Glikoze un tauki. Tas ir arī viss, kas dot cilvēkam enerģiju. Vienas  diennakts badošanās notiek uz glikoigēna (glikozes rezerves uzkrāšanas forma) rēķina. Sirds, smadzeņu un aknu šūnas enerģiju saņem no glikozes. Pārējām ķermeņa šūnām vajadzīgs starpnieks insulīns (aizkuņģa dziedzera hormons), kas ir kā transpormašīna glikozei, lai tā iekļūtu šūnā. Tauki ir enerģijas ilgstošas uzglabāšanas forma. Ja vairāk kā vienu diennakti cilvēks nav ēdis, organisms, lai nodrošinātos ar enerģiju sāks izmantot rezervi taukus un cilvēks jutīsies normāli līdz 10 dienām. Ja organisms nebūs piesārņots un fermentu būs pietiekoši, tauki izšķīdīs pilnīgi. Ja šis process būs traucēts, kamēr organisms pāries uz kvalitatīvu tauku sašķelšanu, badošanās otrajā dienā organismā var veidoties skāba vide, iestāsies nespēks, letarģija, galvassāpes utt.

 Organisms piemērojas, jūsu dienas režīmam, ēšanas paradumiem un izstrādā insulīnu tik cik vajag. Ja lietojam cukura aizvietotājus un to saturošos izstrādājumus vai, piemēram, marmelādi (nevar sašķelt, jo trūkst tādu fermentu), garšas kārpiņas dot signālu, ka saņemts, kaut kas salds, bet enerģiju faktiski nesaņemam. Trūkst enerģijas un atkal saņemam signālu, ka vajadzētu kaut ko saldu. Tā var ēst un ēst. Rezultātā spēku izsīkums un organisma piesārņojums ar kaitīgām vielām (piemēram, metanols), kuras rodas cukura aizvietotāju sadalīšanās rezultātā. Citādāk tas ir ar medu. Enerģija un vajadzīgie fermenti tur tiešām ir. Tāpēc medu daudz neapēdīsiet bez nekā (neaizdzerot ar ūdeni vai tēju kā arī liekot uz sviestmaizēm). Nedrīkst ierobežot saldumus. Tos var aizvietot ar augu taukiem.

 Tas viss kopā un protams ūdens ir vajadzīgs organisma šūnām katru dienu. Tā ir vienota ķēde. Fermentu palaiž vitamīnus. Vitamīni ar minerālu palīdzību piedalās aminoskābju pārkārtošanās ķīmiskās reakcijās. Minerālu nomaiņa aminoskābes matricā rada pašas aminoskābes molekulas izmaiņu. Ja nav fermentu – vitamīni un minerāli praktiski kļūst neefektīvi. Visas barības vielas ir jāsaņem ar pārtikas produktiem. Ir jāņem vērā ka +600C temperatūrā aminoskābes, vitamīni, taukskābes un fermenti sāk noārdīties. Tāpēc uzturā jābūt vismaz 50% termiski neapstrādātu dzīvu produktu. Lietojot uzturu ar konservantiem, aromatizatoriem, garšas pastiprinātājiem utt., noārdās jau organismā esošie vitamīni un fermenti.

 

    Kas tad nepieciešams, lai saglabātu veselību?

1. 1,5 litri tīra, strukturēta, vāji sārmaina, negāzēta, mīksta ūdens.

2. Šūnas ir jāpabaro, bet kaut ko iebāzt mutē vēl nenozīmē pabarot šūnu. Šūnai nepieciešami 12 vitamīni, 16 minerāli, 28 aminoskābes, 3 taukskābes, 7 fermenti. Daudzas saslimšanas izraisa tieši mikroelementu trūkums, piemēram, hroma un vanādija trūkums var izraisīt cukura diabētu, joda trūkums – vairogdziedzera saslimšanas, kālijs nepieciešams normālai sirdsdarbībai, vara trūkums izraisa agru matu nosirmošanu un grumbu parādīšanos, kalcija trūkums var izraisīt tādas saslimšanas kā osteoporozi, artrītu, hipertoniju, kariesu un daudzas citas kaites. Selēna deficīts – tā ir liela problēma visā pasaulē. Izraisa onkoloģiskās, sirds-asinsvadu un endokrīnās saslimšanas. Mūsu ķermenis – tā ir sevis pašatjaunojoša sistēma, kurā 7 gadu laikā nomainās visas šūnas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt šūnas ar visu nepieciešamo celtniecības materiālu, lai jaunās šūnas dzimstu  veselīgākas par iepriekšējām.

 3. Periodiska attīrīšanās no sēnītēm, vīrusiem, baktērijām, helmintiem un šlakvielām, tāpēc 2 reizes gadā izmanto zarnu attīrīšanas programmu. Vienreiz mēnesī gavē, vienreiz nedēļā rīko atslodzes dienu (uzturā nelieto gaļu baltos miltus, pienu), regulāri sviedrējies pirtī.

 4. Antioksidantā aizsardzība no brīviem radikāļiem. Lieto pēc iespējas vairāk uzturā svaigus augļus, dārzeņus un diedzētus graudus. Ļoti noderīgs līdzeklis ir mikrohidrīns (microhydrin), ko vairākus gadus lietoju pati un esmu pārliecinājusies par tā efektivitāti, tāpēc pastāstīšu nedaudz plašāk. Tas ir mūsdienās pats spēcīgākais antioksidants pasaulē, kas ražots izmantojot nanoklāsteru tehnoloģiju. Lietojot mikrohidrīnu, nav nekādu blakusparādību, jo tā ir vienīgā antioksidanta forma, kas pati atdodot elektronu un nepārvēršas par brīvo radikāli, bet sadalās par asimilējamām minerālvielām - silīciju, kāliju, magniju, ūdeņradi un ūdeni To ir apstiprinājuši rūpīgi ilglaicīgi pētījumi. Mikrohidrīns spēj strukturizēt ūdeni un organisma šķidrumus, samazina ūdens virsmas spraigumu, padarot to bioloģiski asimilējamāku, kā arī veicina ātrāku šūnu hidratāciju (organisma mitrināšanu), kas ir svarīgi šūnu funkcionēšanas uzlabošanā. Tas ir iekšējās enerģijas ražošanas stimulators, šī enerģija veicina organisma atjaunošanos un palēnina novecošanās procesus.

 

   Glikoze.

 Šūnas elektriskais potenciāls ir aptuveni 40mV. Ja tas pazeminās, šūna zaudē savu spēku. Enerģisks cilvēks ir tas, kam ir enerģijas rezerves. Enerģiju šūna saņem glikozes veidā. Glikozi organisms iegūst no taukiem un ogļhidrātiem. Ja organisms nesaņem taukus un cukuru, tad glikozi var arī iegūt no olbaltumiem ilgstoši pārveidojot aminoskābes, bet tas ir ļoti sarežģīts bioķīmisks process. Glikozes esamība ir ļoti svarīga. Piemēram, smadzenes bez glikozes nevar iztikt ilgāk par minūti. Kad trūkst glikozes, šo slimību sauc par glikkēmiju. Kad cukura līmenis krītas zem 5,5mmol/l, iestājas nogurums, galvassāpes, nelaba dūša, enerģijas zudums, apātija un depresija. Cukurs šajā situācijā neglābs. Apēdot, piemēram, cukura tējkaroti, saharoze pārvērsīsies par glikozi un ātri vien nokļūs asinīs un organisms būs spiests to asimilēt. Tāpēc lai cukura līmenis asinīs nesvārstītos, labāk būtu lietot tā saucamos garos ogļhidrātus (šūnas ietvertas celulozē), piemēram klijas, dažādi musli, apelsīni, saldie āboli, jebkuri saldie augļi. Šo celulozes apvalku organismam sākumā vajag sadalīt, tāpēc glikoze nonāk  pakāpeniski, pa druskai un ilgākā periodā. Dzerot svaigi izspiestu sulu no augļa nonāk uzreiz liels daudzums glikozes. Turpretī ēdot žāvētus augļus, šis process ir daudz vienmērīgāks. Glikkēmijas slimniekiem saasinājuma gadījumos medus būs vispiemērotākais līdzeklis.

  

   Skābju un sārmu līdzsvars.

 Visi dzīvības procesi notiek ūdens vidē ar noteiktu ūdeņraža atomu koncentrāciju. Vielas, kuras atdot ūdeņraža atomus, sauc par skābēm, bet tās, kuras tos savāc – sārmiem. Noteiktu skābju un sārmu attiecību kādā no šķīdumiem, sauc par skābju – sārmu līdzsvaru. To raksturo ar speciālu rādītāju pH (power Hydrogen ‘’ūdeņraža spēks’’), kurš norāda ūdeņraža atomu skaitu dotajā šķīdumā. Rādītāja vērtība pH ir atkarīga no attiecības starp pozitīvi lādētiem joniem ( skābu vidi veidojošie) un negatīvi lādētiem joniem (sārmainu vidi veidojošie).  Cilvēks organisms patstāvīgi cenšas uzturēt stingri noteiktu pH līmeni, jo izjūkot balansam var rasties ļoti daudz slimību.  

 Asinīs pH ir 7,3. Tas ir konstants lielums. Asins pH nobīde uz skābo pusi veicina iekaisuma procesus, bet nobīde uz sārmaino pusi veicina ātrāku izveseļošanos, kā arī veicina pašatjaunošanās procesus.  Ja pH nokrīt līdz 7,1, iestājas nāve. Ph skalā no 1 līdz 7 ir skāba vide. 7 ir neitrāa. No 7 līdz 14 – sārmaina. Ja asiņu pH ir konstants (nemainīgs lielums, ko uztur organisma bufersistēmas), turpretī limfa un starpšūnu šķidrums lielākai daļai mūsdienu cilvēkiem ir skābi. Slimība biedrojas ar skābi, veselība ar bāzi. Cilvēka dzīvības spēks un veselība slēpjas bāzu veidotājos – minerālvielās un mikroelementos.   Siekalu ph 6,0 – 7.0, tievās zarnas sekrēti – 7,7 – 8,0, kuņģa sula – 1,0 – 3,7, urīns – 4,5 – 8,0, žults 7,8 – 8,2, asinis 7,3 – 7,35.

 

   Kas notiek, kad mainās organisma bioloģiskā vide?

1. Kad mūsu vide kļūst skāba, tā kļūst draudzīga sliktajiem mikrobiem, situāciju vēl vairāk pastiprina tas, ka paši slīktie mikrobi izdala toksīnus, kas vēl vairāk paaugstina bioloģiskās vides skābumu, padarot savu eksistenci vēl tīkamāku, otrkārt skābā vidē veidojas daudz brīvo radikāļu, kas bojā šūnu membrānas, kā arī DNS un RNS struktūras, radot mutācijas šūnu līmenī, tas draud ar šūnas pārprogrammēšanu, tāda šūna māk tikai ēst un vairoties, tā ir vēža šūna.

2. Paātrinās novecošanās procesi, piemēram ādas novecošana tieši saistīta ar brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi, kura veidojas saules, vēja, piesārņotas apkārtējas vides rezultātā. 

3. Skābā vidē skābekļa atomi ir saistītā stāvoklī. Tāpēc mūsu šūnām, tāpat kā zivīm ūdenī, nav ko elpot. Arī biežāku elpošanu mēs maz ko līdzēsim. Skābekli var atbrīvot tikai sārmainie mikroelementi (kalcijs, magnijs, nātrijs, kālijs)

4. Arī sirds infarkts un insults visbiežāk mūs piemeklē, kad esam skābi. Skābās asinīs eritrocīti – sarkanie asins ķermenīši kļūst stīvi, tas ir nespēj mainīt savu formu, iesprūst sīkajos kapilāros, aizsprostojot tos, šūnas mirst bez skābekļa (eritrocīti ir skābekļa nesēji). Tas ir, piemēram, sirds infarkts vai insults.

5. Jau 30 gados tika pierādīts, ka vēža rašanās process ir anaerobs (bez skābekļa).

6. Skābā vidē nedarbojas arī lielākā daļa fermentu. Vielmaiņas procesi apstājas.

7.  Kamēr skābes nav neitralizētas, tās bojā asinsvadus piemēram pienskābe izēd caurumus artērijās un organisms liek plāksterus no zema blīvuma lipoproteīdiem (holesterīna), lai novērstu asiņošanu. Tātad reālais vaininieks ir skābe. Un tās parādīšanās iemesls – minerālvielu deficīts. Atceramies, kā sāp muskuļi pēc smaga fiziska darba vai sporta nodarbībām. Šajā gadījumā vainīga ir pienskābe.

8.  Cieš arī nieres. Ir pierādīts, ka akmeņi nierēs un žultspūslī sastāv no jūsu kaulu kalcija, bet ne no kalcija, ko mēs organismā uzņemam ar uzturu.

9. Skābā vidē lielākā daļa fermentu strauji zaudē aktivitāti. Rezultātā tiek traucēta starpšūnu mijiedarbība.

 

  Kā pārbaudīt PH līmeni?

PH līmeni siekalās var pārbaudīt ar PH līmeņa indikatoru – lakmusa papīru. To mirkli paturot uz mēles.  Atkarībā no krāsas var noteikt pH līmeni organismā.

 

  Kas tās par skābēm un kā tās rodas?

 Pienskābe – no fiziskas piepūles.

 Sālsskābe – no stresa, bailēm, dusmām.

 Slāpekļskābe – no sālītas gaļas, sevišķi ar kālija nitrāta piedevu (krāsviela).

 Etiķskābe – no saldumiem un taukiem.

 Miecskābe – no melnās tējas un kafijas.

 Urīnskābe – no gaļas produktiem.

 Nikotīns – no smēķēšanas.

 Skābeņskābe – no kakao un rabarberiem (vasaras otrā pusē palielinās tās daudzums rabarberos).

 Arī pretsāpju medikamenti rada skābes.

 Organisms šīs skābes neitralizē ar minerālvielu palīdzību, lai negūtu ķīmiskus apdegumus. Rezultātā veidojas sāļi, jeb sārņi. Minerālvielas organisms var paņemt no kauliem, nagiem (ja nepietiek, sāk lūzt), asinsvadiem, skrimšļiem, locītavām (ja nepietiek, sāk sāpēt), matiem, asinīm un ādas.

 Skābes organisms izvada ar sviedriem, urīnu  un izelpojot caur plaušām CO veidā.

 

  Kādas kaites apdraud, kad esam skābi?

 Skābekli notur 4 svarīgi minerāli: kalcijs, kālijs, nātrijs un magnijs. Ja šo minerālu pietrūkst skābju dzēšanai, kalcijs tiek ņemts no kauliem, nagiem, saistaudiem un muskuļiem (piemēram, osteoporoze un osteohondroze ir tipiskas kalcija trūkuma slimības, jo kalcijs ir iztērēts skābju dzēšanai). Kālijs – no sirds, smadzenes, aknas un nieres, magnijs - no asinsvadiem.

Kaulu muskuļu sistēma - parodontoze, osteoporoze, zobu kariess, kaulu lūzumi, starp skriemeļu disku bojājumi, naktīs krampji kājās, sāpes locītavās, trausli nagi, jo kalcijs tiek izmantots, lai neitralizētu skābi.

Nieru, urīn-izvadceļu sistēma - uretrīts, cistīti, nierakmeņi.

Gremošanas orgānu sistēma - disbakterioze, enterīti, kolīti. Mēs visi labi pazīstam nogurumu pēc skābju veidojošas maltītes, kas galvenokārt sastāv no gaļas, taukiem, zivīm. Saldais ēdiens asiņu skābumu paaugstina vēl vairāk. Skābās sabiezējušās asinis noslogo sirdi un asinsriti.

Elpošanas orgānu sistēmas - biežas saaukstēšanās, laringīts.

Centrālā nervu sistēma - depresija, paaugstināta nervozitāte, galvassāpes.

Dzimumorgānu sistēma - nieze ģenitālijās, vulvīts, neauglība (ļoti skābs vagīnas pH un spermatozoīdi iet bojā).

Sids-asinsvadu sistēma – duršana, spiešana sirds rajonā. Sirds ritma traucējumi. Nepatīkamas sajūtas sirds rajonā, guļot uz kreisā sāna. Arī augsts asinsspiediens ir ķermeņa pieskābināšanas sekas. Kā citādi, ja ne paaugstinot asinsspiedienu, ķermenis lai izstumj cauri sīkajiem kapilāriem arvien vairāk sastingušos prāvos sarkanos asinsķermenīšus ar skābekļa un barības vielu nastām.

 

  Kādi produkti organismā rada sārmainu un kādi skābu vidi?

 Šādu striktu sagrupējumu izveidot nav nemaz tik vienkārši, jo izrādās vieni un tie paši produkti var būt gan sārmaini, gan skābi. Piemēram, piena produkti, kamēr tie ir svaigi, veido sārmainu vidi, bet ilgāk uzglabājot – skābu vidi. Graudi un no tiem pagatavotie produkti rada skābu vidi, bet diedzētie graudi ļoti samainu vidi. Svaigi spiesta citrona sula – sārmainu vidi, bet tiklīdz tai pievieno cukuru notiek pretējais process. Olas dzeltenums – ir sārmains, bet baltums ir skābs. Āboli – saldās šķirnes samainu, skābās – skābu. Augļus un dārzeņus termiski apstrādājot – tie kļūst skābu vidi veidojoši produkti. Visi rieksti ir skābi veidojoši, izņēmums ir mandeles.

 Produkti, kas organismā rada skābes:

 1) Gaļa, zivis desa.

 2) Olas baltums.

 3) Sieri.

 4)Dzīvnieku tauki, margarīns.

 5) Graudaugi: mieži, auzas, prosa.

 6) Maize, sevišķi baltmaize un cepumi.

 7) Pupas, zirņi.

 8) Rieksti.

 9) Kafija, melnā un zaļa tēja, kakao un vīns.

 10) Skābās ābolu šķirnes.

 11) Cukurs, saldumi, kūkas, tortes.

 12)Arī zemenes, avenes, dzērvenes un medus. Taču šie produkti ir bagāti ar minerālvielām un organismam nav problēmu atjaunot līdzsvaru. Citādāk tas ir ar rafinētajiem produktiem.

 13) Saldinātie gāzētie dzērieni un konservētās sulas, ievārījumi, kompoti.

 

 Produkti, kas rada sārmus:

 1) Augu eļļas (auksti spiestas).

 2) Svaigi piena produkti: sviests, biezpiens, krējums un piens.

 3) Dārzeņi (izņemot tomātus un baklažānus), ķiploki, sevišķi melnie rutki, gurķi, redīsi, sīpoli, burkāni, bietes, ķirbji.

 4) Zaļie lapu salāti, selerijas, spināti, pētersīļi, dilles.

 5) Mārrutki, sinepes.

 6) Diedzēti graudi un sēklas.

 7) Olas dzeltenums.

 8) Rīsi.

 9) Bišu maize.

 10) Zaļumi un žāvēti augļi (āboli, rozīnes, mandeles, vīges).

 11) Olīvas, avokado, banāni, bumbieri, mango, melones, tumšās vīnogas un arbūzi. No riekstiem tikai mandeles.

 12) Zāļu tējas (bez cukura).

 

Ikdienas uzturā skābes un sārmus radošiem produktiem jābūt līdzsvarā. Bet ja esat saslimis tad 75% jābūt sārmus radošiem un 25% skābes radošiem produktiem, no uzturā izslēdzot cukuru, baltos miltus (bulciņas, makaronus, cepumus) gaļu, pienu.

 

Vairāk sārmains uzturs

Skābs uzturs

Rudzu maize bez rauga ar sviestu.

Baltmaize ar ievārījumu

Biezpiens

Kausētie sieri. Treknie sieri.

Biezputras (griķi, brūnie rīsi (neslīpētie)

Prosa un baltie rīsi (slīpētie)

Medus.

Cukurs, sīrupi.

Baltā gaļa (vistas, truša , teļa) kopā ar dārzeņiem un lapu salātiem.

Sarkanā gaļa (cūkas liellopa), desa. Kopā ar makaroniem, kartupeļiem un maizi

Zāļu tējas (piparmētra, asinszāle, pelašķi utt.)

Kafija, melnā tēja, kakao, kvass, limonādes.

Eļļas augsti spiesta nerafinētas.

Rafinētas eļļas.

 

Avots: medusmaize.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ladyme 6. novembris 2013 09:12

Citāts no raksta: "Ļoti noderīgs līdzeklis ir mikrohidrīns (microhydrin), ko vairākus gadus lietoju pati un esmu pārliecinājusies par tā efektivitāti..."

varbūt vēl kādai ir komentāri, atsauksmes par šo brīnumlīdzekli?

Nikte 4. novembris 2013 17:30 Ema

(Y)ROFL

Noelle 4. novembris 2013 11:43 Ema

Es izdrukāju un palasīšu drīvos brīžos :) Ja radīsies kādas vērtīgas atziņas - iekomentēšu :)

Emmy 4. novembris 2013 11:04

Ja to kāds izlasa, padod ziņu vai bija vērts:D ieraugot tik garu rakstu mans esošais slinkums tikai pieauga:D

Sieviešuklubs.lv 4. novembris 2013 11:03 Noelle

:) Var lasīt pa daļām, kad uznāk iedvesma :) Grūti sadalīt šo visu smalkāk, jo ja ko palaiž garām un izlasa tikai daļu, tad zūd tā pamatjēga.

Šo garo rakstiņu var pielikt pie grāmatzīmēm un palasīt, kad ir laiks ;)

Noelle 4. novembris 2013 10:47

Droši vien daudz vērtīgas informācijas (daļa no tās arī "uz savas ādas" pārbaudīta), bet raksts apmēram 5 reizes par garu....

Kā pievienot rakstus Sieviešu Klubā?

PAMĀCĪBA: Kā pievienot rakstu/fotoblogu/video Sieviešu Klubā?

PAMĀCĪBA: Kā pievienot rakstu/fotoblogu/video Sieviešu Klubā?

Kādēļ sākt blogot Sieviešu Klubā?

Kādēļ sākt blogot Sieviešu Klubā?

Redaktores sleja

Pārmaiņas...

Pārmaiņas...

Kādi konkursi notiek Sieviešu klubā

Skaistumkopšanas balvas, kino un teātru biļetes, grāmatas

Horoskopi

Horoskopi: ko zvaigznes sola jūlijā

Horoskopi: ko zvaigznes sola jūlijā