Soli pa solim: veselīgs dzīvesveids kā ieradums

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 18. augusts 2020 13:31
127

Pēdējo 40 gadu laikā aptaukošanās bērnu un jauniešu vidū pasaulē pieaugusi desmitkārtīgi, pieaugušo vidū – gandrīz trīskārši, radot paaugstinātu risku attīstīties daudzām slimībām. Lai gan katrs zina, ka cilvēka veselībai fiziskā slodze ir nepieciešama, sākt regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ir ļoti grūti. Kāpēc un kā mainīt ieradumus? Tirdzniecības centrs “Alfa”, mudinot kustēties biežāk, noskaidroja ģimenes ārsta, fizioterapeites un uzturzinātnieces viedokli, kā arī aicina iesaistīties Rimi Rīgas maratona virtuālā skriešanas kluba izaicinājumā “Soļo ar Alfu”. 

Līdz 30. augustam ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties Rimi Rīgas maratona virtuālā skriešanas kluba izaicinājumā “Soļo ar Alfu”, kura mērķis ir pašsajūtas uzlabošanai aicināt ikdienā kustēties biežāk, rosinot nedēļā noiet vismaz 35 kilometrus. Kopā izaicinājumā noieti jau gandrīz 23 000 km. Pirmās nedēļas laikā izvirzīto mērķi sasnieguši 143, otrajā nedēļā – vēl 75 izaicinājuma dalībnieki. Aktīvākais laiks, kurā dalībnieki soļo, ir pulksten 8 un 11 no rīta, kā arī pulksten 6 un 7 vakarā. Divu nedēļu laikā vidējais noietais attālums ir 89 km. Tomēr vairāki simti dalībnieku nav sasnieguši nepieciešamo noietā attāluma minimumu vai pat nav sākuši šo soļošanas aktivitāti. Ikviens entuziasts arvien var iesaistīties izaicinājumā, lai kopumā mēnesī noietu vismaz 140 kilometrus un pretendētu uz vērtīgām balvām.              

Kāpēc ikdienā jākļūst aktīvākiem un kas jāņem vērā, atklāj trīs savu jomu profesionāļi.

Ģimenes ārsts Kārlis Vilkaste:

“Pēdējo 40 gadu laikā, pēc “Lancet” žurnālā 2016. gadā publicētā J. Benthema (J. Bentham) pētījuma datiem, aptaukošanās bērnu un jauniešu vidū pasaulē pieaugusi desmitkārši (~340 miljoni cilvēku). Pieaugušo vidū tā ir kļuvusi trīs reizes lielāka (1,9 miljardi cilvēku).  Aptaukošanās nav tikai stāsts par vizuālo izskatu, tā ir ļoti nopietna veselības problēma, kas rada paaugstinātu risku sirds un asinsvadu slimību, lielo locītavu un mugurkaula slimību, kā arī 2. tipa cukura diabēta attīstībai. Liekais svars pasliktina dzīves kvalitāti gan cilvēkiem ar hroniskām slimībām, gan apgrūtina kustību brīvību un emocionālo labsajūtu ikvienam.            
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2018. gada datiem, Latvijā tikai 19 % bērnu, 13 % pieaugušo un 12 % cilvēku vecumā virs 65 gadiem ir pietiekamas fiziskās aktivitātes. PVO noteikusi, ka optimāla fiziskā aktivitāte bērniem ir 60 minūšu ilga vidējas intensitātes slodze dienā, savukārt pieaugušajiem – 150 minūtes nedēļā, papildinot to ar vingrojumiem lielajām muskuļu grupām vismaz divas reizes nedēļā. Ņemot vērā konkrētu veselības traucējumu esamību, vecumu un mobilitātes līmeni, optimālu aktivitāti var atrast ikviens. Regulāras aktivitātes uzlabo slodzes panesamību – spēju izdarīt vairāk, ilgāk, ātrāk,  emocionālo pašsajūtu un locītavu kustību. Pastaigas, soļošana un nūjošana ir aktivitātes, kas der jebkurai vecuma grupai. Tās neprasa specifisku inventāru, gatavošanos, iesildīšanos vai treniņu vietu un ir apvienojamas ar citām ikdienas aktivitātēm. Samazinot svaru un uzlabojot locītavu mobilitāti, mēs palīdzam sev, atvieglojot darbu sirdij, plaušām, locītavām, nierēm un citiem orgāniem. Fiziskās aktivitātes samazina arī izdegšanu, psihoemocionālo spriedzi un depresijas simptomus. Jebkura fiziskā aktivitāte uzlabo veselību, bet nekas tā neatbrīvo prātu un neatpūtina ķermeni pēc garas darba dienas kā pastaiga vienam vai ar sev tuvajiem cilvēkiem, vai ģimenes mīluļiem.” 

Skriešanas trenere un uzturzinātniece Anita Siliņa:

“Lai uzlabotu dzīves kvalitāti, uzturam un fiziskajai aktivitātei jāiet roku rokā. Ja sportojot netiek domāts par sabalansētu uzturu, vēlamais rezultāts netiks sasniegts vai arī progress notiks ļoti lēni. Tad arī  motivācija trenēties zudīs. Uzturs ir ķermeņa degviela – cik kvalitatīvi ēdīsim, tik kvalitatīvi funkcionēs mūsu organisms. Uztura uzdevums ir nodrošināt labu imūnsistēmu, enerģiju ikdienai un fiziskajām aktivitātēm, pozitīvu emocionālo stāvokli, bet ar nosacījumu –  ka tas ir sabalansēts. 

Galvenie priekšnoteikumi, domājot par veselīgu uzturu: 

1. katrā ēdienreizē paredzēt olbaltumvielu, salikto ogļhidrātu un nepiesātināto tauku produktus;

2. regulāri, pa maziem malkiem, visas dienas garumā dzert ūdeni, it īpaši, ja ir fiziskās aktivitātes;

3. ēdienkartē iekļaut sezonālos vai vietējos – Latvijā audzētos un ražotos – pārtikas produktus.

Ieteikums izaicinājuma dalībniekiem: galvenā ēdienreize pirms fiziskās aktivitātes vēlama 2,5‒3 stundas iepriekš. Mazu uzkodu, kas neradīs smaguma sajūtu, piemēram, banānu, var atļauties 30 minūtes pirms fiziskās aktivitātes. Savukārt pēc fiziskās slodzes, lai organisms varētu kvalitatīvi atjaunoties, paēst vēlams stundas laikā. Ūdens būtu jālieto gan pirms, gan pēc, gan arī fiziskās aktivitātes laikā, it īpaši, ja ir silti laikapstākļi.  
Jāatceras, ka uzņemtajam uztura daudzumam jāatbilst mūsu fiziskajai aktivitātei. Ja uzturs ir nepietiekams, tad nebūs spēka un enerģijas, bet, ja ēdam vairāk nekā patērējam kustoties, veidosies liekais svars. Aicinu būt aktīviem katru dienu, ēst sabalansēti un veicināt vispārējo pašsajūtas uzlabošanos!”

Sertificēta fizioterapeite Līga Līdumniece:

“Kustēšanās, tāpat kā ēšana, elpošana vai gulēšana, ir viena no cilvēka pamata funkcijām, kas tieši tik pašsaprotami arī būtu jāuztver. Bez pietiekamas kustības organismā pilnvērtīgi nenotiek virkne procesu, gluži tāpat, ja mēs neēstu vai neelpotu.

Soļošana ir lielisks, ļoti vienkāršs un ekonomisks veids, kā īstenot šo ikdienas nepieciešamību. Jāatceras gan, ka, tāpat kā varam skriet ātri vai lēni, arī soļošanas ātrums katram var atšķirties. Turklāt viena un tā pati aktivitāte kādam var prasīt lielāku piepūli, citam mazāku, attiecīgi personai ar augstāku fizisko sagatavotību pastaiga būs zemas intensitātes aktivitāte, bet tie, kas ikdienā ar sportu nenodarbojas, ikdienas staigāšana būs atbilstoša vidējas intensitātes aktivitātei, bet strauja soļošana – augstākas. Tiem, kuriem soļošana mēdz radīt aizdusu, noteikti jāuzsāk aktivitāte pakāpeniski, jāsāk ar lēnāku staigāšanu, pāris minūtēs pārejot uz straujāku, tādā veidā sagatavojot organismu fiziskajai aktivitātei. Tāpat arī, beidzot aktivitāti, nebūtu vēlams strauji apstāties, bet pakāpeniski samazināt soļošanas ātrumu. Tiem, kuri staigā ikdienā, sevišķas darbības pirms tam nav jāveic, gluži tāpat kā neiesildāmies pirms iešanas iepirkties.

Biežākais arguments fizisko aktivitāšu neveikšanai ir laika trūkums. Soļošana ir ļoti pateicīga, lai to integrētu savās ikdienas gaitās. Protams, ja vien nav sastrēgumu, ar mašīnu varam pārvietoties ātrāk, varam tajā paņemt līdzi daudz mantu un atvest mājās pirkumus, bet, pārkārtojot savu ikdienu, soļošanas aktivitāti var apvienot ar funkcionalitāti – uz darbu doties kājām, iepirkumus neveikt katru dienu. Nokļūšana līdz darbam prasīs divreiz vairāk laika, bet nebūs jāplāno atsevišķs laiks fiziskajām aktivitātēm.

Būtiski pie fiziskajām aktivitātēm radināt arī bērnus. Ja mēs paši nekustamies ikdienā, bet bērnu vedam uz futbola treniņiem, tiklīdz šie treniņi vairs nenotiks, bērnam nebūs radusies dabiska vēlme kustēties pašam. Ērti ir bērnu aizvest uz skolu ar auto, bet, dodoties kopīgi kājām, šī aktivitāte kļūs par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, un ieguvējs būs visas ģimenes veselība. Soļosim pretī veselībai!”

Jau ziņots, ka kopš 2020. gada janvāra t/c “Alfa” ir kļuvis par Rimi Rīgas maratona sezonas notikumu centru. Līdz šim kopā jau īstenotas divas izglītojošas Skriešanas skolas t/c “Alfas” kinoteātrī “Cinamon”, pulcējot vairāk nekā pustūkstoti interesentu, kā arī svētdienas treniņi ar vairākiem simtiem dalībnieku katrā, kas tiks atsākti ar septembra pirmo nedēļas nogali un norisināsies līdz pat Rimi Rīgas maratonam. Vairāk: alfacentrs.lv un rimirigamarathon.com.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies