Sausa un jutīga āda, nieze un apsārtums, sezonalitāte, grūti ārstējamas un diagnosticējamas... Pazīmes, kas ir kopīgas abām šīm ādas slimībām. Bet ar ko atopiskais dermatīts atšķiras no psoriāzes? Kā katru no ādas slimībām iesaka ārstēt? Sieviešu Klubs jautā Raimondam Karlam, dermatologam no Estētiskās Dermatoloģijas klīnikas.

Visupirms – tās ir divas pilnīgi atšķirīgas ādas slimības.

Atopiskais dermatīts ir slimība, kas rodas alergēnu ietekmē. Ja ir alerģija, piemēram, no zivīm, tomātiem, šokolādes vai olām, tās pazīmes var izpausties uz ādas.

Atopiskais dermatīts 

Kādēļ veidojas?

Tas parasti parādās ļoti agrā vecumā. Teju jau ar pirmo bērna piebarošanas reizi. Slimība ilgst līdz pubertātes vecumam, tad tā var izzust. Bet daļai cilvēku atopiskais dermatīts turpinās pieaugušā vecumā, bet slimība iegūst citu formu.  Tai ir nervu sistēmas ietekmējošs faktors. Tiklīdz cilvēkam ir ilgstošs stress, tā viņš kasās. Šādu slimības formu speciālisti sauc par neirodermītu.

Kā atpazīt pēc izskata?

Elkoņu priekšējā, ieloku virsmā un ceļu locītavu mugurējā virsmā, uz sejas pie acīm, uz kakla (smagākos gadījumos var būt visa āda) ir niezoša, ar sārtiem plankumiem. Ja cilvēks sakasīs niezošās zonas, var izmesties nelielas pumpiņas.

Sausa un jutīga āda.

Psoriāze

Kādēļ veidojas?

Psoriāze ir slimība, kurai nav nekādas saistības ar alergēniem. Tā ir imūnā saslimšana, kas ir iedzimta. Ja parasti ādas šūnām būtu jānobriest apmēram mēneša laikā, tad ar psoriāzi slimojot, tās nobriest četru, piecu dienu laikā. Ja tik ātri organisms ko saražo, tas nevar būt kvalitatīvs. Rezultātā – āda ir plēkšņaina un uz tās redzamas baltas zvīņas. Psoriāze var sākties bērnībā (piecu, sešu gadu vecumā), bet ļoti reti – zīdaiņu vecumā.  Biežāk psoriāzi atklāj jau pieaugušā vecumā.

Kā atpazīt pēc izskata?

Nieze un apsārtums elkoņu un ceļu virspusē. Sausa un jutīga āda. Āda plēkšņojas. Psoriāzi var novērot ne tikai uz ādas, bet arī galvas matainajā daļā.

Neārstēta psoriāze var attīstīties un atstāt ļoti lielas sekas uz organismu. Var veidoties invaliditāte, jo slimība var skart plaukstas un kāju mazās locītavas. Tās var deformēties.

Abām ādas slimībām ir vēl divas vienādas īpašības – slimībām raksturīga sezonalitāte. Rudens, agrs pavasaris un ziema ir laiks, kad slimības saasinās. Gan atopiskais dermatīts, gan psoriāze ir hroniska slimība. Abām ir līdzīgi slimības aktīvās formas ierosinātāji. Biežākais no tiem – stress.

Kā ārstēt šīs ādas slimības?

Diemžēl pilnībā izārstējamas šīs slimības nav. Var samazināt slimības simptomus un iemācīties ar to sadzīvot.

Ir svarīgi pareizi diagnosticēt slimību. Tā kā atopiskais dermatīts ir alerģiska ādas izpausme, ieteicams noteikt, no kura produkta (parasti tas ir ēdams produkts) ir alerģija un to mēģināt izskaust no uztura.

Parasti ārstēšanu iesaka kompleksi – izmantojot gan iekšķīgi lietojamus, gan ārēji lietojamus līdzekļus. Iekšķīgi lietojamie visdrīzāk būs recepšu medikamenti. Bet ārēji lietojamie – mitrinoši, ādu saudzējoši un nomierinoši krēmi.  Ja slimība ir akūta, iesaka lietot hormonālos preparātus.

Katrā ziņā, ja tevi māc šaubas par ādas veselību, dodies pie speciālista un meklē diskomforta cēloņus. Tieši dermatologs būs ārsts, kas visprecīzāk noteiks tavas ādas veselības stāvokli un ieteiks, kā ar problēmu cīnīties.

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kāda ir tava pieredze ar šīm ādas slimībām?