PMS - mans nelūgtais viesis

Autors: spaara, 2011. gada 24. maijs, 00:00:00
PMS - mans nelūgtais viesis

Ar PMS esam labi paziņas, es bez tā iztieku tīri labi, PMS bez manis gan nē.



PMS uzvedas kā nelūgts viesis. Ierodas un viss. Aizdzīt ar varu nevar, jāmēģina sadzīvot pa labam. Ierodoties tas sagrābj mani visai cieši - tā, ka krūtis sāp. Man pat ir īpaši krūšturi, kurus valkāju PMS par prieku.

 

Tam ļoti garšo melnā šokolāde, es mājās vienmēr turu tāfelīti melnās šokolādes ar uzrakstu "Nelūgtajam viesim". PMS nav nemaz tik rijīgs - apēd pāris gabaliņus un jau atlaiž savu ciešo tvērienu. Laikam serotonīns liek sajusties tam gaisīgākam.

 

PMS ir arī attiecības ar ūdeni, man pat reizēm liekas, ka es to PMS vienkārši iedzeru, un tad tas pārvērš manu vēderu balonā. Šī mana nelūgtā viesa izdarība man nepatīk visvairāk. Man kādreiz bija īpašās bikses, ar kurām staigāju PMS periodā. Vienreiz man kolēģe pajautāja: vai Tu esi stāvoklī? Jā, es biju neveiklā stāvoklī, jo citā stāvoklī es nevarēju būt. Tādēļ ir labi, ja ir īpašs tērps, kas nemulsina apkārtējos.

 

Kādreiz, kad es vēl izbaudīju sevis žēlošanas procesu, PMS pamanījās ierasties viesos tieši uz to laiku, kad man gribējās pažēloties. Es pilnīgi iztēlojos kā PMS iekārtojās skatītāju rindās un saberzēja rokas: o, izrāde sākusies! Bet tad es to atmetu, un PMS ar mani vairs nav interesanti.

 

PMS mīl kompāniju, o, jā. Īpaši tuva tam šķiet mazasinības sabiedrība - tie abi darbojas kā komanda, kurai dots uzdevums nocelt mani no trases, nu vismaz uz kādu nedēļu. Mazasinība ir mans pastāvīgais apakšīrnieks, tādēļ es izdaru spiedienu tieši uz to. Pāris mēnešus atpakaļ man izdevās to izlikt no sava tempļa, ceru, ka vismaz līdz ziemai, un skat - PMS arī nav rādījies jau pāris mēnešus. Veselā un stiprā miesā tiem nav ko iesākt!

Jauns blogu konkurss: kādi ir tavi padomi, lai ātrāk pārciestu PMS?