Pieci mīti par pesticīdiem un nitrātiem dārzeņos

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 8. maijs 2019 12:32
249

Pavasara un vasaras vēstneši veikalu plauktos ir jaunie zaļumi, dārzeņi un augļi, kas šķiet tik svaigi un aromātiski, tomēr daudzus vēl arvien biedē uzskats, ka augļi un dārzeņi satur daudz pesticīdu, nitrātu un citu potenciāli kaitīgu vielu, tāpēc tie mums nodara vairāk slikta, nekā laba. Lai atspēkotu šos uzskatus un atgādinātu, cik vērtīgi mūsu veselībai patiesībā ir augļi un dārzeņi uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI skaidro populārākos mītus par augļu un dārzeņu kaitīgumu.

1.mīts. Augļi un dārzeņi satur daudz vairāk pesticīdu kā citi pārtikas produkti!

 Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, ko izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu dažādus kaitēkļus, augu slimības, parazītus un nezāles. Tā, ka lauksaimniecībā, ja vien tā nav sertificēta ekoloģisko produktu ražotne, nav iespējams pilnībā izvairīties no ķīmisku vielu lietošanas, pesticīdu izmantošana rūpnieciskajā dārzkopībā ir ierasta prakse, taču ir maldīgi uzskatīt, ka pesticīdus lieto tikai dārzeņu un augļu audzētāji. Ķīmiski savienojumi labākas ražas iegūšanai tiek izmantoti  arī graudkopībā, audzējot riekstus, dzīvnieku barību un citus produktus, tādēļ tie nelielās devās ir sastopami teju visos pārtikas produktos.

2.mīts. Pesticīdu lietošanu un to klātbūtni pārtikā neviens nekontrolē!

Pārtikas ražošanā tiek atļauts izmantot tikai tādas ķīmiskas vielas, kas ir pārbaudītas un cilvēka veselībai nekaitīgas, turklāt pesticīdu lietošana tiek stingri uzraudzīta. Latvijā šo kontroli nodrošina Zemkopības ministrijas Veterinārais un Pārtikas departaments sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu, turklāt mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoša Eiropas parlamenta un Padomes regula (EK) NR. 396/2005, kas nosaka maksimāli pieļaujamās pesticīdu atlieku normas pārtikā, turklāt Latvijas darbu šajā jomā uzrauga arī starptautiska organizācija  EFSA (European Food Safety Authority). Savukārt pārtikas produktu kvalitāti regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests, un kā liecina dati ~ 97% gadījumu pārtikas produktos pesticīdu līmenis nepārsniedz atļauto normu, tātad bažām nav pamata un šie produkti ir droši lietošanai uzturā. Starp citu – Eiropas Savienības noteiktās normas pesticīdu lietošanai ir atzītas par stingrākajām pasaulē, tāpēc pamatoti varam teikt – pārtikas ražošana Eiropā tiek uzraudzīta ļoti rūpīgi!

3.mīts. Augļi un dārzeņi satur vairāk slikta, nekā laba!

Pat neliela iespējamā pesticīdu klātbūtne augļos un dārzeņos nav iemesls, lai atteiktos no tik veselīgu produktu lietošanas uzturā. Augļi un dārzeņi ir pati nozīmīgākā un uzturvielām bagātākā pārtikas produktu grupa, kas nodrošina mūs ar šķiedrvielām, minerāliem, vitamīniem un antioksidantiem, tāpēc augļi un dārzeņi uzturā nav aizstājami ne ar ko citu! Ja tomēr māc bažas par pārtikas drošību, var izvēlēties bioloģiski audzētus produktus, kuru ražošanā ķīmisku vielu klātbūtne nav pieļaujama vispār, vai augļus un dārzeņus pirms lietošanas uzturā mērcēt aukstā ūdenī. Ja produktus pirms lietošanas paturēsiet vēsā ūdenī 30-50 minūtes, daļa no pārtikā esošo pesticīdu atliekām izšķīdīs. Protams, augļus un dārzeņus pirms lietošanas var arī nomizot, taču te gan jāizvērtē, vai kopā ar mizu tie nezaudē arī vērtīgos minerālus un vitamīnus, kas lielā mērā koncentrējušies tieši mizā vai uzreiz zem tās!

4. mīts. Augļi un dārzeņi satur arī veselībai kaitīgos nitrātus.

Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi, kas visos dzīvajos organismos rodas dabiskā viedā, bet augļi un dārzeņi bez nitrātiem nespēj augt vispār. Nitrātu veidošanās augļos un dārzeņos ir dabisks process, jo augsne satur daudz slāpekļa – nitrātu koncentrācija augļos un dārzeņos ir atkarīga no auga šķirnes, augsnes mitruma līmeņa, laikapstākļiem un citiem faktoriem. Visvairāk nitrātus uzsūc tie augļi un dārzeņi, kas ir tuvāk zemei vai nogatavojas augsnē, tātad – visi sakņu dārzeņi, arī kāposti, kabači, gurķi, zemenes u.c. turklāt nelielās devās nitrāti nebūt nav kaitīgi veselībai, tos atradīsiet arī bioloģiski audzētā pārtikā. 

5. mīts. Ja augļi un dārzeņi nebūtu “saķīmijoti”, tie neizskatītos tik labi un neglabātos ilgstoši!

Augļu un dārzeņu rūpnieciskajai ražošanai lauksaimnieki izvēlas tādas šķirnes, kuru raža ir izturīga un viegli transportējama – selekcionāri gadiem strādā pie tā, lai radītu tieši šādas produktu šķirnes, tāpēc skaistie augļi un dārzeņi veikalu plauktos visbiežāk saglabā savu vizuālo pievilcību, pateicoties lēnam un mērķtiecīgam selekcijas darbam, nevis ķīmiskajai rūpniecībai. 

Augļi un dārzeņi ir neatņemama mūsu ēdienkartes sastāvdaļa, turklāt dzīvojam laikos, kad svaigi produkti pieejami visu gadu un pārtikas drošībai stratēģiski tiek pievērts tik daudz uzmanības, kā nekad agrāk - tieši tādēļ augļus un dārzeņus ēdienkartē vajag iekļaut visu gadu, neļaujoties mītiem par šo produktu kaitīgumu!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies