Pētījums: aug jauniešu prasības pret gaļas kvalitāti

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 23. oktobris 2018 17:38
296

Latvijas jaunieši vecumā no 13 līdz 22 gadiem kļūst arvien prasīgāki pret ēdiena kvalitāti, jo īpaši pret gaļu. Jauniešu vidū populārākā ir vistas gaļa. Teju divas trešdaļas jeb 63,5% atzinuši, ka pievērš uzmanību gaļas kvalitātei, liecina “Putnu fabrika Ķekava” un “Ghetto Games”  aptauja.  

Aptaujas dati atklāj, ka līdzās svaigumam, kas ir populārākais kvalitātes kritērijs, kā otrs nozīmīgākais jauniešu vidū ir norādīts, vai dzīvnieks ir audzēts bez antibiotikām. Trešais svarīgākais gaļas izvēles kritērijs gados jaunajiem iedzīvotājiem ir atbilstoša uzglabāšanu tirdzniecības vietās. Jaunieši ņem vērā arī dzīvnieku labturību un izvēlas vietējo ražojumu.  

“Pircēju interese un pieprasījums pēc augstas kvalitātes gaļas ir viena no nozares aktuālajām tendencēm, ko redzam gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tendenci apliecina arī “Putnu fabrika Ķekava” pārdošanas rezultāti – kopš ieviesām ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas, pircēju izpratne un pieprasījums pēc paaugstinātas kvalitātes ir tikai audzis. Prieks, ka arī jauniešu vidū augsta gaļas kvalitāte un kritērijs “Audzēts bez antibiotikām”  ir arvien svarīgāki. Ražotājiem jauniešu prasībām jāpievērš īpaša uzmanība, jo viņu prasībās var novērot rītdienas pircēja tendences un prognozēt tirgus pieprasījumu nākotnē,”  stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Visiecienītākā jauniešu vidū ir vistas gaļa. 87% jauniešu ikdienas uzturā lieto gaļu, priekšroku dodot vistas gaļai (47%), kā otru izvēli atzīmējot cūkgaļu (28%), bet trešajā vietā ierindojot liellopa gaļu (16%). Vistas gaļa ir ātri un daudzveidīgi pagatavojama un labi iederas jauniešu ikdienas uzturā. Savu izvēli par labu vistas gaļai respondenti pamato ar vistas gaļas labajām garšas īpašībām (36,3%), vieglu un ātru pagatavošanu (21,9%), kā trešo svarīgāko faktoru norādot vistas gaļas veselīgumu (16,9%).  

Arī jauniešu gatavošanas paradumi uzrāda pozitīvas tendences – tikai 1 % jauniešu izvēlas jau gatavas līdzņemšanai vai ātri pagatavojamas maltītes (fast food), vairums ikdienā ēd mājās gatavotu ēdienu, bet 30% gatavo maltītes sev paši. 

“Ghetto Games kustībai attīstoties jau desmito gadu, ikdienā novēroju, ka pieaug ne vien jauniešu iesaistīšanās sporta aktivitātēs, bet mainās arī viņu attieksme pret savu veselību un ķermeni. Jaunieši arvien vairāk piedomā pie sava uztura dažādošanas un viņu ikdiena nav vairs tikai makaroni ar ievērojamu siera kārtu, kā tas bija agrāk. Mūsdienu jauniešu zināšanas un izpratne par sabalansēta uztura priekšrocībām vairojas un maltītes satur gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus un citas uzturvielas, ” ar novērojumiem dalās Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans. 

*Aptauja par jauniešu ikdienas ēšanas paradumiem veikta starp “Ghetto Games” kustības dalībniekiem un tajā piedalījās 277 respondenti. Respondentu vidējais vecums 17,8 gadi.

Par AS „Putnu fabrika Ķekava”

AS „Putnu fabrika Ķekava” ir Latvijas vadošais putnu gaļas ražotājs ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Kā pilna ražošanas cikla uzņēmums AS „Putnu fabrika Ķekava” saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem. Uzņēmumā strādā 1100 darbinieki.  

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais un pašlaik vienīgais gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ir ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. To, ka putns nav ārstēts, pircējam apliecina marķējums “Audzēts bez antibiotikām”. 

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā, kas nodrošina eksportu Zviedrijas mazumtirdzniecības sektoram, kā arī HORECA segmentam. “Putnu fabrika Ķekava” ir nodrošinājusi Zviedrijas izvirzītos kvalitātes kritērijus, kas ir augstāki nekā nosaka Eiropas Savienības likumdošana. 

“Ķekava” kopējais eksporta apjoms ir 48% no saražotās produkcijas. Eksports uz Zviedrija no kopējā eksportētā apgrozījuma veido 41%.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies