Par bērnu traumatismu atbildība jānes vecākiem

pece
pece 13. jūnijs 2012 12:53
520

Visbiežāk jeb 54% bērnu traumas gūst mājas apstākļos, nepietiekami drošās vides vai pieaugušo uzmanības trūkuma dēļ. Turklāt 85% no viņiem ir bērni līdz piecu gadu vecumam.

Šobrīd Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīšanai ir nodoti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi „Bērnu tiesības aizsardzības likumā”.

Diemžēl Komisija neatbalstīja iesniegtajā likumprojektā 24.panta septītās daļas papildinājumu, ka „Vecāku vai personas, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums ir nodrošināt bērna no septiņu līdz trīspadsmit gadu vecumam uzraudzību, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība vai veselība”, jo tika atzīts par pārāk stingru regulējumu. 

Diemžēl Latvijas statistika par bērnu traumatismu ir vairāk kā satraucoša. Lai gan par bērnu drošību, pirmkārt, ir atbildīgi tieši vecāki, viņu drošība ir arī sabiedrības atbildība.

Tomēr ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pastāvīgu un nepārtrauktu vecāku vai citu pieaugušo uzmanību, lai novērstu un pasargātu bērnu no iespējamām traumām. Kā rezultātā, Latvija ierindojas trešajā vietā starp Eiropas valstīm pēc bērnu līdz 19 gadiem mirstības ārējo cēloņu dēļ rādītājiem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2011.gada martā veica aptauju portālā draugiem.lv par gūtajām traumām un drošības līdzekļu izmantošanas paradumiem, kuras rezultāti ir šokējoši – 46,7% bērnu nav aizdomājušies par drošības līdzekļu lietošanu, 30,8% uzskata, ka ir drosmīgi un no traumām nebaidās, bet 25% bērnu kaunas un baidās no izsmiešanas. 

Pēc Eiropas Traumatisma datu bāzes informācijas, salīdzinot bērnu (0 - 14 gadu vecumā) standartizētos mirstības rādītājus dažādu ārējo cēloņu dēļ, redzams, ka Latvijas rādītāji (vidēji pēdējos trīs gados) vairākas reizes pārsniedz Eiropas Savienības rādītājus: noslīkšana – 10 reizes, uguns un dūmu ietekme – 9 reizes, vides faktoru ietekme – 5 reizes, tīšs kaitējums (pašnāvības, uzbrukums) - 3 reizes, saindēšanās – 3 reizes un transporta negadījumi – gandrīz 2 reizes.

Savukārt, Eiropas Bērnu drošības alianses "EuroSafe" 2009. gada ziņojumā (jaunāko paredzēts publiskot šogad) 24 valstu vidū Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju guva vienu no zemākajiem vērtējumiem. Piecu ballu sistēmā bērnu drošība uz ūdens Latvijā tika novērtēta tikai ar 1,5; kritienu (no augstuma) profilakse 1,5; apdegumu un aizrīšanās profilakse – ar 2, bet nosmakšanas risku novēršana – ar 2,5 punktiem.

Vēl satraucošāki dati ir no Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas (BKUS). 2008., 2009. un 2010. gadā Latvijā ir reģistrēti attiecīgi 23 948, 21 677 un 19 219 piedzimuši bērni.

Savukārt BKUS neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā šajos gados pēc palīdzības saistībā ar dažādām traumām ir vērsušies attiecīgi 19 87, 16 918 un 16 263 bērni.

2011. gadā ir piedzimuši 18586 bērni, bet medicīnisku palīdzību meklējuši 19 144 bērni. Visbiežāk jeb 54% bērnu traumas gūst mājas apstākļos, nepietiekami drošās vides vai pieaugušo uzmanības trūkuma dēļ. Turklāt 85% no viņiem ir bērni līdz piecu gadu vecumam.

Cits ļoti nozīmīgs ārējais cēlonis augstajam bērnu traumatismam ir ceļu satiksmes negadījumi. Vecumā līdz 14 gadiem, ievainoto bērnu skaits ceļu satiksmes negadījumos 2010.gadā bijis 417, bet 2011.gadā – 440. Vecuma grupā 15-16 gadi, 2010.gadā cietuši 126, bet 2011.gadā 137 bērni, savukārt 2010.gadā ceļu satiksmes negadījumos cieta 83, bet 2011.gadā –  65 17 gadus veci bērni. 2011.gadā, salīdzinājumā ar 2010.gadu, valstī ievainoto bērnu skaits, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumos, ir palielinājies.

Pēc Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pārskata par nepilngadīgo noziedzību, cietušiem bērniem, stāvokli ceļu satiksmē un prevencijas jomā 2011.gadā pēc LAPK 172.4 panta „Bērna atstāšana bez uzraudzības” paredzēto atbildību tika sastādīti 85 (par 12 vairāk kā 2010.gadā) administratīvā pārkāpuma protokoli vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, pēc LAPK 173.panta „Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana” – 1614 (par 16 vairāk kā 2010.gadā) protokoli, bet tikai par šī panta otro daļu - par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu – tika sastādīti 455 protokoli.

Šie skaitļi patiešām ir šokējoši, tāpēc nepieciešams meklēt jaunus risinājumus cīņai ar šo problēmu.

Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties šokējoši augstā bērnu traumatisma mazināšanā, sūtot savus priekšlikumus (gan praktiskus risinājumus, gan papildinājumus normatīvajos aktos) uz e-pastu Daina.Kazaka@saeima.lv. Apkopotie ieteikumi tiks nodoti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Labklājības ministrijā izskatīšanai.

Aicinu bērnus, vecākus un ikvienu veidot piemēru citiem, un parādīt, ka „stilīgi”/ „mūsdienīgi” ir būt atbildīgam un rūpēties par drošību. Aicinu pieaugušos ik pa laikam kopā ar saviem bērniem un mazajiem radiniekiem atkārtot gan drošības noteikumus mājās, skolā, peldvietās un uz ūdens, gan uz ceļiem un gājēju pārejām.

Pievērst uzmanību, ja pamanīts kāds bērns bez pieaugušo uzraudzības. Lai gan daudz ir paveikts, ir vēl daudz jādara. Bērni ir atkārtoti jāizglīto par sekām, kas rodas, neievērojot drošību, par drošību, ne tikai skolās, peldvietās, bet arī uz ceļa un gājēju pārejām.

Avots: Dainas Kazakas blogs, pārpublicēts ar viņas atļauju

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kā tu rūpējies par sava bērna drošību? 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies