Organisma skābas vides veidotāji - stress un neveselīgs uzturs

kintijasieviesuklubslv
kintijasieviesuklubslv 3. februāris 2012 10:00
697

Ko savam organismam nodarām, ja tajā ir pārāk skāba vai sārmaina vide? Kā to pareizāk būtu neitralizēt? Sieviešu Klubs jautā uztura speciālistei Ingai Pūcei no Premium Medical klīnikas. 

 

 

Mēs visi zinām, cik liela loma cilvēka dzīvē ir videi un atmosfērai, kādā tas audzis, strādājis un atrodas pašlaik. Vai jūs domājat, ka mūsu šūnām, kas ir mazāka ķermeņa vienība, nav svarīga vide, kādā tai jādzimst, jāstrādā un jāvairojas?

 

Iztēlojaties, ka šūna ir zivs, bet ūdens – pH vide. Kā justos zivs, ja ūdens būtu piesārņots, un ko jūs darītu, lai situāciju labotu? 

 

Bioloģiskā vide ir vide, kurā dzīvo mūsu organisma šūniņas. Arī draudzīgās baktērijas (acidus, bifidus) dzīvo mūsu organismā. Tām ir liela loma gremošanas procesos, īpaši vitamīna B sintēzē, kā arī tās tiek uzskatītas par lielāko imunitātes orgānu. Patogēnie mikroorganismi, tādi kā vīrusi, slimību izraisošās baktērijas, sēnes un parazīti labāk jūtas savādākā bioloģiskā vidē - skābākā. Ja cilvēka bioloģiskā vide izmainās par labu sliktajiem mikrobiem, neizbēgami sākas slimības.

 

Kā likums vesels bērns dzimst ar neitrālu bioloģisko vidi. Ar mātes pienu bērniņš saņem antivielas un labās baktērijas, kuras nokļūstot bērna organismā, nostiprina tā imūno sistēmu.

 

Kas tad izmaina mūsu bioloģisko vidi?


Pirmkārt, neveselīgs rafinēts uzturs, piesārņota apkārtējā vide, stress. Bioloģiskās vides pH kļūst skābāks un šāda vide kļūst tīkamāka „sliktajiem mikrobiem’’.

 

Otrkārt, organismā veidojas daudz kaitīgo radikāļu, to veidošanos sekmē saules radiācija, fiziska slodze, smēķēšana, stress, ķīmiskās vielas pārtikā un ūdenī, antibiotikas, pārtikas produkti, kas satur daudz dzīvnieku tauku un piesārņots gaiss. Katru dienu mūsu šūnas iztur miljardiem brīvo radikāļu uzbrukumu. Brīvie radikāļi ir nestabilas molekulas, kurām trūkst viena vai vairāku elektronu. Pārvietojoties organismā tie cenšas atgūt trūkstošos elektronus, bojājot šūnu membrānas.

 

Kas vēl tev jāzina par šūnu dzīvi?


Cilvēka ķermeni veido apmēram 75 – 100 triljoni dzīvu šūnu. Šūniņas veido orgānus. Šūnas ir līdzīgas mums. Tās ēd, daudz strādā un izvada atkritumus, šūnas sazinās cita ar citu, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi. Šūnai tāpat kā mums var būt aizcietējumi, gremošanas traucējumi (ja maz lietojam dzīvus produktus), šūnas var būt izsalkušas (ja lietojam produktus, kas satur tikai kalorijas) un izslāpušas (ja nedzeram ūdeni).

 

Ir jānotic, ka katra šūna organismā ir dzīva un pat vēl vairāk, šūnām piemīt saprāts (piemērām, spermatozoīds, nokļuvis sievietes organismā, nekavējoties sāk sev uzticēto pienākumu izpildi). Katra mūsu šūniņa ir kā miniatūra fabrika, kas ražo hormonus, fermentus un jaunas šūnas, katra mūsu veselā šūna spēj dalīties 30 reizes, bet pēc tam, lai nepieļautu ģenētisko novirzi, tiek iedarbināts šūnu iznīcināšanas mehānisms.

 

Asins šūna dzīvo 3 mēnešus, sirds šūna 2 gadus, aknu šūna 4 gadus, katru dienu 100 miljoni šūnu mirst un tikpat dzimst. Svarīgi atcerēties, ka slima šūna var dzemdēt tikai slimu šūnu. Tāpēc var teikt, vesels nav tas, kas neslimo, bet tas, kas māk saglabāt veselību.

 

 


Lai organisms ātrāk atgūtu spēkus pēc kādas slimības, noguruma vai izdegšanas sindroma, vairotu prieku un emocionālo līdzsvaru, Sieviešu Klubs iesaka uztura bagātinātājus Basica. Vairāk par tiem lasi šeit>>

 

Basica® Direkt

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies