Nepārkarsti – tas ir bīstami veselībai! Farmaceite iesaka, kā pasargāt sevi karstā laikā

Autors: Sieviešuklubs.lv, 2019. gada 5. augusts, 08:34:33
Nepārkarsti – tas ir bīstami veselībai! Farmaceite iesaka, kā pasargāt sevi karstā laikā

Lai arī Latvijas platuma grādos karstas un saulainas dienas ir retums un līdz ar siltāka laika iestāšanos rodas dabīga vēlme baudīt vasaru svaigā gaisā, jāuzmanās no pārkaršanas. Ilgstoši uzturoties karstumā un neievērojot drošības pasākumus, organisms nespēs nodrošināt nepieciešamo termoregulāciju (organisms atvēsinās izdalot sviedrus) un pārkarsīs, radot nopietnus draudus veselībai.  

Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, ka ar pārkaršanu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo katram organismam ir savs aizsargspēju slieksnis, turklāt dažādu faktoru ietekmē tas var mainīties ne tikai gadu, bet pat sezonas ietvaros. Pārkaršanu siltā laikā veicina dažādi faktori, izplatītākie no tiem – nepietiekama šķidruma uzņemšana, fiziskā slodze, laika apstākļiem neatbilstošs apģērbs, piemēram, džinsu bikses, sintētika materiāla audums, fiziskā slodze, kā arī bezvējš un mitrs gaiss. 

Lai nepārkarstu nepieciešams:

Atpūšoties pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka sakarsušam cilvēkam ūdenī jāiet lēnām – pretējā gadījumā strauja ķermeņa temperatūras maiņa radīs šoku organismam un var izraisīt muskuļu krampjus vai asinsrites un pat sirdsdarbības traucējumus. 

Riska grupas

Karstā laikā no pārkaršanas nav pasargāts neviens, taču īpaši uzmanīgiem jābūt:

“Visbīstamākā pārkāršana ir zīdaiņiem, jo viņu termoregulācijas sistēma vēl nav nostabilizējusies. Bērniem līdz 12 mēnešu vecumam nav vēlams atrasties tiešos saules staros. Savukārt vecākiem bērniem jāierobežo uzturēšanās tiešos saules staros laika posmā no 10.00 līdz 16.00, kad saules intensitāte ir visaugstākā. Mazākiem bērniem šajā laikā ieteicams uzturēties vēsākās iekštelpās, bet lielākiem bērniem ēnā,” stāsta farmaceite. 

Pazīmes, kas liecina par pārkaršanu

Pirmās pazīmes, kas liecina par pārkaršanu, ir vājums, miegainība, apātija, galvassāpes vai pat reiboņi, slikta dūša, vemšana. Organismam pārkarstot var paplašināties acu zīlītes, izdalīties auksti sviedri, manāmi paātrināties vai pavājināties pulss, aptumšoties redze, asiņot deguns. Smagākos gadījumos trūkt elpa un sākties muskuļu krampji.  

Pirmā palīdzība

Ja veiktās darbības neuzlabo situāciju, obligāti jāgriežas pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem.