Neizdevies restarts, pagaidām))

mazaa raganina
mazaa raganina 18. novembris 2019 11:41
106


Dzirdējāt lielu troksni pagājušo nedēļu, es noteikti. Tā biju es, izgāzos ar lielu blīkšķi savā restartā.

Es jau, protams, varēju sadzejot eseju par to cik labi man gāja, kā es vingroju rītos, vakaros un pusdienas laikā, bet par patiesību vispirms pašam pret sevi un citiem vēl nekas nav izdomāts. Tad nu stāstu kā pie bikts, jā....esmu izgāzusies, nekas no iecerētā nav izdevies.

Tagad par to ko tas es sadarīju/nesadarīju pagājušajā nedēļā.
Man bija atvaļinājums, labs laiks, lai uzsāktu savas dzīves kārtošanu, bet mīļās manas, es tiešām esmu pārgurusi, psiholoģiski. Tas viss saistīts ar darbu un par to neesmu gatava runāt, pārāk daudz visa. Tad nu rezumē ir tāds,ka naktīs es negulēju, jo katliņš vārījās un es nevarēju aizmigt, pa dienu jutos bez spēka un motivācijas. Tik vien spēju kā pagatavot bērniem pusdienas un truli blenzt TV. Ar mani tā vienmēr bijis, jānoiet pašos bezdibeņos, jāizcīna cīņas ar sevi, lai atdzimtu. Arī tagad ir līdzīgi, tāda nu es esmu un no sevis jau neaizbēgsi.
Pa vidu visam šim ar mani notika nelaime, braucot ar auto man uz ceļa izleca stirna, sadursme, blīkšķis un auto sasists, stirna beigta. Man viss kārtībā, bet es ļoti pārdzīvoju par auto, jo remonts dārgs un nauda ir cik ir un vēl man būs operācija, nekas traks, tikai sāpīgs. 
Kā lai katliņš neuzvārās, tad nu es pamazām kā tā vardīte krējuma burkā kārpos no visa šī ārā un izdaru secinājumus kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek. 

Lai cik tas dīvaini nebūtu, darba dienās man ir vieglāk saņemties un darīt lietas savā labā, es varu gan agrāk piecelties, gan pavingrot utt., brīvdienas un atvaļinājumi visu izjauc, vai vēl kādam tā ir? Tad gribas slaistīties-ir taču brīvdienas!

Lai nu kā būtu ar mani, es tomēr nepadošos, man ir mērķis un es kaut maziem solīšiem tipināšu uz to!

KONKURSS “Gatavojamies svētku sezonai veselīgi”

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 20. novembris 2019 11:58

(hug)(hug)(hug) Tiec vaļā no tās mašīnas - ja reiz tik daudz zīmju, tad tā nav tava īstā mašīna. Labi, ka pašai viss ok pēc avārijas - bleķis ir tikai un vienīgi bleķis, to var pārdzīvot. Remonta izmaksas, protams, sāpīgas, bet medic.izdevumi traumas gadījumā būtu lielāki un nepatīkamāki, tāpēc tiešām skaties uz to no cita leņķa ;)
Restartēsies tad, kad būs pienācis īstais brīdis. Reizēm tiešām vajag vienkārši iepauzēt (hug)

mazaa raganina 19. novembris 2019 19:05

Oi, meitenes,paldies mīļās.
Runājot par zīmēm, auto man ir tikai 3 mēnešus, bet jau divas sprāgušas riepas un tagad avārija.... Domā,mīļā....domā....

sauljuks 18. novembris 2019 22:25

Atpūsties ir jāmāk. Tam sevi ir īpaši jātrenē! :)
Savādāk sākas iekšējie dialogi, monologi, par to cik daudz mājās ir jāizdara un tagad taču ir laiks to visu izdarīt, utt, utjpr.
Tāpēc atvaļinājumā kā reiz nevajag neko uzsākt, ja vien ļoti negribas un nav pēkšņa sajūta, ka nu ir īstais brīdis - tādiem klikšķiem ir jāseko! :)
Nepārdzīvo - Tev ir atkal šī nedēļa. Un tad būs vēl viena. Gadā ir daudz nedēļu - kurš teica, ka Tavam restartam ir jābūt tieši tagad? Bez tam restarts var izpausties dažādi!
Lai Tev izdodas spert pirmo soli un nenokar degunu, ja starp soļiem, solīšiem paiet vairāk dienu, nekā ir ierakstīts ideālajā plānā. :)

pece 18. novembris 2019 16:00

Tev izdosies!
Tad, kad manā dzīvē tiek izsniegti stop signāli (kā stirna piemēram) tad man labpatīk domāt, ka tas bija, lai mani pasargātu no kā lielāka un nepatīkamāka un liktu padomāt par notiekošajiem procesiem.