Moka delikāta problēma – meklē proktologu!

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 7. februāris 2018 16:40
764

Ilze Apine, Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste

„Kaut arī hemoroīdi ir viena no izplatītākajām proktoloģiskām slimībām, par to cilvēki ne tikai kautrējas runāt, bet arī baidās apmeklēt ārstu. Protams, proktoloģiskās slimības skar intīmo ķermeņa daļu, tāpēc cilvēkam ir grūti šīs slimības apspriest, saņemties un aiziet pie ārsta, jo sevišķi, ja dzirdēti veco laiku nostāsti par to, cik nepatīkama un sāpīga ir apskate, nemaz nerunājot par ārstēšanu. Tomēr medicīna ir spērusi soli uz priekšu – tas nozīmē, ka mūsdienās izmeklēšana un ārstēšana notiek diskrēti un delikāti, diskomforts ir minimāls. Pats galvenais ir saprast, ka, laikus neatnākot pie ārsta, rezultāts var būt bēdīgs, jo paša noteiktā diagnoze ne vienmēr ir precīza,” atzīst VC4 Baltijas Vēnu klīnikas proktoloģijas dienesta vadītājs, ķirurgs, proktologs, medicīnas doktors Andris Gardovskis.

Kas liecina – jāmeklē ārsta palīdzība?

Taisnās zarnas slimību pamatsimptomi ir asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, “uz papīra”. Slimības sākumā raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā. Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties maz izteikta fēču nesaturēšana, tai galvenokārt raksturīga mitrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ rodas pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas savukārt rada niezi un ādas iekaisumu (ekzēmu vai dermatītu), nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi — iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli.

Protams, ne vienmēr vainojami tieši hemoroīdi – asiņot var anālā kanāla plaisa, polipi, iekaisumi. Asiņošana var būt arī galvenā – un bieži vien vienīgā! – taisnās zarnas vēža pazīme. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījums, ja asiņošanu izraisījis aizcietējums, taču pēc tam situācija normalizējusies un sūdzību vairs nav. Taču, situācijai atkārtojoties, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt uz ilgu laiku. 

Jāņem vērā arī tas, ka hemoroīdi un anālā kanāla plaisas var būt tikai sekas citām saslimšanām. Jo savlaicīgāk tās konstatē, jo lielākas iespējas izvairīties no nepatīkamām taisnās zarnas saslimšanām.

 Konstatējot kādu no šiem simptomiem, nevajadzētu kavēties ar vizīti pie ārsta, jo tā ir iespēja nepalaist garām saslimšanu un atklāt to agrīnā stadijā, kad var sekmīgi ārstēt.

Jo ilgāk novilcina, jo lielāka problēma

99% ielaisto gadījumu ar zālēm pacientiem vairs nevar līdzēt un ir nepieciešama operācija. Tāpēc jāapzinās: jo ielaistāka slimība šajā zonā, jo grūtāk to izārstēt un vairāk iespēju sarežģījumiem. Piemēram, plaisas: katras šādas sadzijušas brūces vietā izveidojas rētaudi. Tie atrodas uz slēdzējmuskuļa, taču ir neelastīgi.  Jo vairāk plaisu bijis, jo sliktāk muskulis spēj darboties. Tāpēc, ja cilvēks laikus neatnāk izārstēt plaisas, veidojas lielas rētas, kas padara muskuli daļēji nefunkcionālu un rada atkal jaunas un jaunas problēmas.

Kas ir hemoroīdi?

Hemoroīdi parasti tiek raksturoti kā labi apasiņoti audu spilventiņi, kuri atrodas taisnās zarnas izejas daļā (anālajā kanālā), un tiem ir noteiktas funkcijas (līdzīgi blīvei tie nodrošina hermētismu). Hemoroidālais asinsvadu pinums ir visiem cilvēkiem, bet par slimību liecina tas, ja pacientam ir kādas sūdzības vai ārsts konstatē kaut kādas izmaiņas. Gadījumos, kad sūdzību vai šīs slimības komplikāciju nav, bet vissvarīgākais, kad ārsts pacientu rūpīgi izmeklējis un pierādījis, ka pacientam nav citu resnās un taisnās zarnas slimību (galvenokārt ļaundabīgu), ar ārstēšanu nebūtu jāsteidzas. Hemoroīdus iedala tā sauktajos iekšējos un ārējos hemoroīdu mezglos. Iekšējie hemoroīdu mezgli atrodas taisnās zarnas iekšpusē, un pacienti tos neredz. Ielaistas slimības gadījumā tie uz laiku vai pastāvīgi izslīd no anālās atveres. Iekšējos hemoroīdu mezglus klāj taisnās zarnas gļotāda, kurā nav sāpju receptoru. Savukārt ārējie mezgli atrodas ārpusē pie anālās atveres, tie ir redzami no ārpuses un nereti pacientam traucē vairāk. Ārējos hemoroidālos mezglus klāj starpenes āda, atšķirībā no anālās gļotādas tajā ir ļoti daudz sāpju receptoru.

Kādēļ rodas hemoroīdi?

Slimības izcelsmē liela nozīme ir tādiem faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, nepareizs, rafinētiem produktiem pārbagāts, pikants uzturs, kas rada aizcietējumus. Daudzi pacienti atzīmē, ka slimība liek sevi manīt pēc viesībām, kad lietots alkohols un bagātīgi ēsts (īpaši piparoti un vircoti ēdieni). Zināma nozīme slimības izcelsmē ir iedzimtībai un fiziski smagam darbam.

Kādi ir slimības simptomi?

Par hemoroīdu klātbūtni liecina asiņošana no taisnās zarnas, kas parasti izpaužas kā svaigas asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, “uz papīra”. Nereti pacienti asiņošanu apraksta kā visai apjomīgu, bet novēroti tikai atsevišķi gadījumi, kad asiņošana noved pie akūtas vai hroniskas mazasinības, kuras dēļ būtu nepieciešama stacionēšana, asins pārliešana un citi ar asins zudumu saistīti steidzami pasākumi. Nereti hemoroidālie mezgli var trombozēties un iesprūst. Iesprūšana raksturīga vēlāku slimības stadiju (visbiežāk trešās) gadījumos. Pacienti sūdzas par ļoti stiprām sāpēm, tūpļa apvidū un nereti pie anālās atveres konstatē sāpīgu veidojumu – iesprūdušu vai trombozētu hemoroidālo mezglu. Arī sākotnēju slimības stadiju gadījumā ir raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā: mitrošanās. Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties maz izteikta fēču nesaturēšana, tai galvenokārt raksturīga mitrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ rodas pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas savukārt rada niezi un ādas iekaisumu (ekzēmu vai dermatītu), nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi — iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli.

Kā ārstē hemoroīdus?

Apmēram vienai trešdaļai pacientu, kuri atnāk pie proktologa, tiek diagnosticēta hemoroidāla slimība. Taču pasaulē nav atrastas ideālās hemoroidālās slimības ārstēšanas metodes. Gandrīz katru gadu rodas kāda jauna pieeja, taču pēc pāris gadiem lielākā daļa no tām zūd no proktologu ikdienas prakses. Pasaulē zināmas vairāk nekā 50 dažādas hemoroidālās slimības ārstēšanas metodes, un katrs ārsts izvēlēsies pacientam visatbilstošāko gan atkarībā no slimības stadijas, gan pacienta vecuma, gan citām individuālām īpatnībām. Pirmo un otro stadiju cenšas ārstēt konservatīvi, bet, sākot no trešās stadijas, būtu jālieto ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Konservatīvā terapija nozīmē: lietot pietiekamu daudzumu šķidruma ikdienā (pieaugušam 35 ml uz kilogramu ķermeņa masas diennaktī), uzturā palielināt šķiedrvielu daudzumu (ēst daudz dārzeņus un rupja maluma graudu izstrādājumus, klijas u. c.), pietiekama fiziskā aktivitāte, lietot venotropos perorālos medikamentus, kā arī dažādus lokāli lietojamus preparātus svecīšu un ziežu formā, kas mazina sāpes, pietūkumu un diskomfortu. Klasiskā operācija ir pēdējais solis hemoroīdu ārstēšanā!

Kā pirmo ārstēšanas metodi ārsts rekomendēs dažādas citas mazinvazīvas ķirurģiskas metodes. Piemēram, putu skleroterapiju, kad palielinātajos hemoroidālajos mezglos tiek veiktas injekcijas ar speciālu medikamentu putu veidā, kas aizpilda venozo pinumu un šajā pinumā veidojas saistaudi, kas to aizaudzē un likvidē. Ar speciāla aparāta palīdzību uz hemoroidālo mezglu pamatnes var uzlikt gumijas gredzenu, kas nospiež asins cirkulāciju un mezgls tiek likvidēts. Procedūru veic bez anestēzijas, jo zonā, kur tiek likti gredzeni, nav sāpju receptoru un pēc procedūras cilvēks var doties mājās. Ir arī variants, kad asinsvadus, kas dzen cauri asinis hemoroīdiem, var apstrādāt ar lāzeru. Ar speciālas iekārtas palīdzību tiek atrasti asinsvadi, kas palielinātiem hemoroidālajiem mezgliem dzen cauri asinis un ar lāzera staru “aizmetina” tos ciet, pārtraucot lieko asins plūsmu. Hemoroidālie mezgli kļūst mazi un vairs netraucē. Pašlaik vispopulārākā mazinvazīvā metode pasaulē ir THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija. Ar doplera zondes palīdzību uzgalī precīzi, līdz milimetra desmitdaļai var atrast visus asinsvadus, kas dzen asinis cauri hemoroidālajiem mezgliem. Ar šo pašu iekārtu, tajā ieliekot adatu ar šuvēju, uz asinsvadiem tiek uzliktas šuves, lai pilnībā pārtrauktu asins piekļuvi hemoroidālajiem mezgliem. Trešajā un ceturtajā stadijā, kad hemoroidālie mezgli krīt ārā, ar šo aparātu speciālā veidā tos var ievietot atpakaļ zarnā un fiksēt pie tās sienas – vietā, kur tiem pēc dabas būtu jābūt. Ir vēl nopietnāka ķirurģija – tā sauktā mehāniskā šuvēja izmantošana jeb longo metode. Speciālā veidā, iefiksējot aparātu taisnajā zarnā hemoroidiālajā zonā, tiek ievilkti visi palielinātie hemoroidālie mezgli kopā ar lieko gļotādu, kas ir izveidojusies virs šiem mezgliem, un veicot savilkšanu, visa zona tiek cirkulāri nogriezta, kā arī automātiski uz brūces uzliktas titāna skavas, lai slēgtu bojājumu. Darbība notiek taisnās zarnas dziļākajā daļā, kur nav sāpju receptoru un pēcoperācijas periodā pacientam nav izteiktas sāpes, asiņošanas, diskomforts, kas ir novērojams pēc klasiskām operācijām, kuras veic ar grieziena palīdzību. Cilvēks ātri

atgriežas ikdienas dzīvē, nav jāievēro kādi ilgstoši ierobežojumi.

Hemoroidālo mezglu ārstēšanai pielieto arī HAL- RAR metodi, kuras laikā izmanto HAL (Haemorrhoidal Artery Ligation) hemoroīdu nosiešanas- RAR (Recto Anal Repair) rekto anālo ārstēšanas sistēmu. HAL metode ir īpaši efektīva II un III pakāpes hemoroīdu ārstēšanai, bet kopā ar RAR pielietojama III un IV pakāpes hemoroīdiem. Šīs operācijas laikā audi netiek izgriezti, notiek tikai iekšēju šuvju uzlikšana taisnās zarnas gļotādā– vietā, kur nav sāpju receptoru, līdz ar to asiņošana un pēcoperācijas komplikāciju risks ir daudz zemāks nekā lietojot iepriekšminētās metodes.

Hemoroīdu ārstēšanai tiek pielietota arī lāzerterapija. Piemēram, ar Eufoton LASEmaR 1500™ unikālo lāzersistēmu mazinvazīvi var ārstēt II,III un IV pakāpes hemoroīdus ar ievilktu vai fiksētu prolapsu. Lāzer zonde ir īpaši izstrādāta hemoroidālās slimības ārstēšanai. Tā ir aprīkota ar konusveida smailu silīcija stikla uzgali, kas atvieglo piekļuvi problēmzonai un nodrošina precīzu hemoroidālā mezgla koagulāciju.  Lāzerenerģija no uzgaļa tiek izstarota konusveidā 360 grādu leņķī, kas nodrošina vienmērīgāku enerģijas izkliedēšanu hemoroidālo mezglu iekšpusē un netraumē apkārtējos audus, panākot drošāku ablāciju.

Jauna alternatīva metode I pakāpes hemoroīdu ārstēšanai!

VC4 proktologs A. Gardovskis atzīst, ka pēdējā laikā pieaug to pacientu īpatsvars, kuri nāk pie ārsta laikus, kad ir bijis pirmais hemoroīdu slimības paasinājums. „Parasti sākumā, kad slimība vēl nav ielaista un hemoroidālie mezgli ir tikai nedaudz paplašināti, tiek pielietota medikamentoza terapija. Taču daudziem pacientiem šī konservatīvā ārstēšana ir apgrūtinoša un ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu. Tagad Latvijā, Veselības centrā 4 ir pieejama ļoti saudzējoša inovatīva metode ar HET™ (Hemorrhoid Energy Therapy) bipolāro liģēšanas sistēmu. Šī metode paver iespēju efektīvi ar mazinvazīvu (neķirurģisku) iejaukšanos ārstēt hemoroidālās slimības sākumā stadijā. Šādas alternatīvas pagaidām Latvijā nav bijušas,” atklāj dr. A. Gardovskis.

HET sistēma ietver ligatoru ar speciālu audu kompresijas mehānismu un temperatūras sensoru ar bipolāriem elektrodiem, kas ģenerē siltuma enerģiju. Bojātos asinsvadus taisnajā zarnā uzkarsējot līdz 60 C º temperatūrai, tie koagulējas un tiek pārtraukta asins piekļuve iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem. Vēlamais rezultāts tiek panākts ar mazāku muskuļu un audu bojājumu pie daudz zemākas temperatūras, nekā pielietojot citas termiskās metodes, piemēram, lāzeru. Tehnoloģija ir ļoti precīza, jo aparatūra enerģijas jaudu un ilgumu regulē automātiski, līdz ar to sniedz papildus drošību izslēdzot nepiemērotu jaudas parametru lietošanu. Turklāt šī procedūra noris daudz ātrāk kā citas hemoroīdu operācijas un ambulatori vieglā sedācijā (intravenozā anestēzijā). Ar šo tehnoloģiju var apstrādāt lielāku zonu, līdz ar to vienlaicīgi ārstēt simptomātiskas I un II pakāpes hemoroidu slimības, kas bieži prasa vairākas procedūras, lai atrisinātu simptomus. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies