Modificētie augi

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 22. novembris 2017 13:55
1154

Mūsdienās ģenētiski modificētie produkti ir kļuvuši par plašu diskusiju cēloni. Vieni uzskata, ka ģenētiski modificētiem produktiem nav vietas mūsu uzturā, savukārt citi - ka šiem produktiem pieder nākotne. 

Taču reti kurš no mums aizdomājas, ka daudzi produkti, kurus mēs lietojam ikdienas uzturā, arī ir piedzīvojuši pamatīgas pārmaiņas selekcijas ceļā.

Burkāni

Agrākās liecības par burkānu audzēšanu ir atrastas Mazāzijas un Persijas teritorijā un datējamas ar 10. gadsimtu. Taču vēl pirms burkānus sāka mērķtiecīgi audzēt, savvaļā bija sastopami savvaļas burkāni. Eiropā ir atrastas aptuveni 5000 gadus vecas savvaļas burkānu sēklas.

Savvaļā augošie burkāni bija nelieli sakneņi baltā krāsā. Saknēm bija vairāki sazarojumi. Savvaļas burkānus senākos laikos izmantoja ārstnieciskiem nolūkiem. 

Tiek uzskatīts, ka burkāns ieguva oranžu krāsu un saldenu garšu ilgstošas mākslīgās atlases rezultātā. Mūsdienās ir sastopamas vairākas burkānu šķirnes, kurām raksturīga oranža, violeta, dzeltena un baltā krāsa.

Baklažāni

Mūsdienās ir plaši izplatīti baklažāni, kuriem ir raksturīgs tumši violets krāsojums. Pirmās liecības par baklažānu audzēšanu mājas apstākļos ir atrodamas tagadējās Indijas un Birmas teritorijā. Senākās rakstiskās liecības ir datējamas ar 300. gadu pirms mūsu ēras, kad baklažāns dažādos avotos tika aprakstīts kā "zils auglis", "karaliska melone", dažos avotos parādās ziņas par ērkšķu esamību.

Laikā kad Indija atradās Britu impērijas sastāvā, angļi baklažānam piešķīra nosaukumu "eggplant" (tulkojumā - olveida augs), jo tolaik baklažāni bija baltā krāsā un tiem bija raksturīga olveida forma.

Banāni

Banāni mūsdienās ir ieguvuši īpaši lielu popularitāti, taču šo augļu audzēšanas pirmsākumi ir meklējami Papuā Jaungvinejā aptuveni 7 000 - 10 000 gadus senā pagātnē.

Mūsdienu banāni savu raksturīgo formu, izmēru un dzelteno krāsu ir ieguvuši daudzu gadu selekcijas rezultātā. Šie banāni ir cēlušies no 2 savvaļas banānu šķirnēm - "Musa acuminata" un "Musa balbisiana".

Musa acuminata savvaļas banānu šķirnei ir raksturīgs blīvs augļa mīkstums, bet neapstrādātā veidā tas nav īpaši garšīgs. Musa balbisiana savvaļas banānu šķirnes augļi ir nelieli, tie ir piepildīti ar neskaitāmām zirņa izmēra, cietām sēklām. Tūkstošiem gadu atpakaļ tika atklāts, ka abu šķirņu sapārošana dod saldus, ar barojošām vielām bagātus, dzeltenus augļus bez sēklām - Paradīzes banānu šķirni.

Jaunizveidotās šķirnes augļiem nav sēklu, tāpēc to pavairošanu veic ar spraudeņu un potējumu palīdzību. Paradīzes banānu šķirne ir jutīgāka pret slimību ierosinātājiem, tāpēc epidēmijas var ātri iznīcināt veselas banānu audzētavas.

Tomāti

Visu tomātu sencis ir "Wild Tiny Pimp" šķirne. Mūsdienās šis tomātu veids, kas ir aptuveni zirņa lielumā, ir sastopams galvenokārt Peru ziemeļu daļā un Ekvadoras dienvidos. Dienvidamerikas iedzīvotāji "pieradināja" tomātus audzēšanai mājas apstākļos vēl pirms Kolumbs bija atklājis Jauno zemi. Kolumbs tomātus aizveda uz Eiropu, kur tie piedzīvoja plašu selekcijas vilni. Un tikai tad Ziemeļamerikas iedzīvotāji arī ieguva iespēju iepazīties ar šiem ēdamaugiem.

Viss plašais tomātu šķirņu klāsts ir cēlies no mazajiem Dienvidamerikā augošajiem tomātiņiem. Krustojot mūsdienu šķirnes ar senākām šķirnēm un Wild Tiny Pimp, rezultātā dod izturīgākus un veselīgākus augus.

Arbūzi

Pastāv daudzas teorijas, kur un kad tieši ir radies arbūzs. Zinātnieki ir spējuši vienoties, ka arbūzu pirmsākumi ir meklējami kaut kur Āfrikā. Pirmās liecības par arbūzu kultivēšanu ir aptuveni 4000 gadus vecas, atrodamas Senās Ēģiptes teritorijā. Senajā Ēģiptē arbūzs izskatījās pavisam savādāk. Tas bija ciets, rūgts, tam piemita bāli zaļa krāsa. Tos audzēja kā ūdens avotu. Sausuma periodā arbūzi labi uzglabājās, tāpēc senie ēģiptieši varēja tos sasmalcināt un izmantot slāpju remdēšanai. Senie ēģiptieši pievērsās arbūzu selekcionēšanai, lai uzlabotu tā garšu.

Kukurūza

Kukurūza ir ļoti populārs augs visā pasaulē. Kukurūza bija viena no pirmajiem augiem, kurus cilvēki speciāli sāka audzēt. Tas notika aptuveni 10 000 gadus senā pagātnē mūsdienu Meksikas teritorijā. Sākotnēji kukurūzas vālītes bija ļoti maziņas, taču ar selekcijas palīdzību kukurūzas vālīšu izmērs palielinājās. Kukurūzas selekcionēšanas pamatā bija teosintes augs, kam ir maza līdzība ar mūsdienu kukurūzu, taču arī tam ir graudi. Ģenētiskajā līmenī šie augi ir ļoti līdzīgi - tos atšķir vien 5 hromosomas. 

Persiki

Persikiem ir ļoti sena vēsture. Ķīnā ir atrasti pārakmeņojušies persiku kauliņi, kuri ir aptuveni 2,5 miljonus gadus veci. Tajā laikā persiki bija nedaudz mazāki. Tie vairāk līdzinājās ķiršiem. Un tiem bija ļoti maz mīkstuma.

3000 selekcijas gadu laikā persiki ieguva mūsdienu izskatu. Ķīnas kultūrā persikiem ir īpaša loma - tie simbolizē ilgu mūžu.

Avokado

Mūsdienās avokado ir kļuvis neaizvietojams veselīga uztura ēdienkartē un gvakamoles gatavošanā, bet 65,5 miljonus gadus senā pagātnē avokado bija galvenā barība aizvēsturiskiem zīdītājiem. Šie dzīvnieki bija vienīgie avokado kauliņu pārnēsātāji, jo tie ēda avokado ar visu kauliņu. 

Agrākos laikos avokado bija vēl lielāks kauliņš un mazāk veselīgām taukvielām bagātā mīkstuma. Kad gigantiskie dzīvnieki izmira, avokado audzēšanu pārņēma cilvēki. Ilgstošas selekcijas rezultātā avokado auglis ir ieguvis vairāk mīkstuma.

Papaija

Papaiju var iegādāties jebkurā pasaules nostūrī, taču tās saknes ir meklējamas Latīņamerikā. Mūsdienu papaija ir cēlusies no savvaļas papaijas - ārēji tām ir izteiktas atšķirības.

Savvaļas papaijai ir apaļa forma, tā ir plūmes lielumā. Dažas papaijas sugas ir ļoti līdzīgas kakao auglim. Senie maiji sāka papijas selekcionēšanu aptuveni 4000 gadus senā pagātnē. 

Ķirbji

Senie grieķi ķirbjus dēvēja par "pepon", kas tulkojumā nozīmē "liela melone". Tiek uzskatīts, ka ķirbji ir cēlušies Amerikā. Senākie ķirbji ir bijuši greipfrūta lielumā un rūgti. Tie bija toksiski, ja tos lietoja uzturā neapstrādātā veidā.

Ķirbjus lietoja uzturā tikai aizvēsturiski zīdītāji, kas arī izplatīja to sēklas. Ķirbji būtu izzuduši no augu pasaules, ja cilvēki nebūtu uzsākuši to selekcionēšanu, kad gigantiskie zīdītāji bija izmiruši. 

Senos laikos cilvēki izmantoja ķirbjus trauku gatavošanai. Bet vēlāk ķirbjus sāka izmantot arī uzturā, atlasot gardāko šķirņu sēklas. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies