Pastāstīšu savu pieredzi ar vaginālo - hormonālo riņķi Nuvaring.
Kopš manā dzīvē sākās MR, vienmēr esmu mocījusies ar stiprām sāpēm pirmajās dienās (līdz ģībšanai), kā arī lielu asiņošanu, kas priekš manas mazasinības kalpoja kā papildus slogs, kā arī pagaro MR laiku (7 dienas). Vēl mani neapmierināja neregularitāte- MR varēja beigties un jau nākošajā nedēļā sākties atkal, bet pēc tam 2 mēnešus pazust, un tad atkal nāca kāds pārsteigums. Cik daudz nepatīkamu gadījumu pa to laiku notika, kad ar somu piesedzoties no mugurpuses rikšoju mājās, bet bikšu stara visa smuki sarkana iekrāsojusies.. No tā laika mācība- rokas somā vienmēr jābūt līdzi vismaz 1 paketei un 1 tamponam. Jo tāds ikdienas ieliktnītis priekš manām MR tāds mazs mierinājums uz pāris minūtēm vien ir.
Jau kopš pašiem sākumiem tiku iespaidojusies no dažādām pieredzēm par aptaukošanos un dažādām blaknēm, lietojot hormonālos līdzekļus tabletīšu veidā. Tāpēc toreiz ieslēdzu sarkano gaismu un nemaz nedomāju par tādām lietām.
Un tad pienāca brīdis, kad interese no mācību grāmatām pārmetās uz puišiem.
Patiesībā jau nevaru dižoties, jo no pretējā dzimuma puses netiku ievērota līdz pat brīdim, kad pārvācos no mazpilsētas uz mūsu lielo iespēju pilsētu- Rīgu, lai studētu. Iemīlējos, un protams, visas lietas par izsargāšanos kļuva aktuālas un nepieciešamas. Sākumā, kā jau studentiem, kapeciņu maz, un tās drīzāk aizplūda tusiņos, busiņos, ballītēs, šallītēs, respektīvi, ginekologa apmeklējumi, receptes hormonālajiem līdzekļiem un to iegāde likās nereāla, kamēr vēl karājos pie vecāku maka. Iztikām kā varējām, protams, ar tiem pašiem parastākajiem līdzekļiem.
Ir tāda anektdote- kā reiz, pa tēmu: „Brīdinājuma teksts kopmītnē. Lūdzu, nemest ārā pa logu izlietotās mantas. Bērni tās paceļ un piepūš.„
Laiks gāja, sāku strādāt, „izaugu” un sāku arī vairāk rūpēties par sevi. Reiz mani piesaistīja reklāmas buklets, kuru izlasot, atklāju, ka hormonālie līdzekļi ne vien pasargā no nevēlamas grūtniecības, bet sniedz komfortu smagajās dienās. Gluži kā vitamīni. Man paveicās, ka mana ginekoloģe ir pieredzējusi sieviete, kas ātri vien pēc pāris analīzēm uztrāpīja uz to labāko variantu- vaginālo riņķīti Nuvaring. Un tā manā dzīvē sākās jauna ēra- atgādinājumi mobilajā telefonā par nepieciešamību apmeklēt ginekoloģi un iegūt Nuvaring recepti (šis posms bija pats ķēpīgākais, visas tās rindas izsēdēt- traks pārbaudījums manai pacietībai) Un tad vēl īpaši mani nesaistīja bērni, vienmēr pie sevis pukojos- atkal saskrējušas perētājas :D un ko darīt- viņām vienmēr priekšroka (tikai tagad, kad pati šo posmu pieredzējusi, to apzinos- ka tas ir „par laimi” ) Nuvaring tajā laikā man uz mēnesi izmaksāja ap 10 lati, manam makam padārgi likās, tomēr tas, ko ieguvu , varētu maksāt visus 30-40, un tik un tā būtu apmierināta. Vienmēr zināju, kad varēšu kaut kur aizbraukt, kad pasportot, uc., jo pati varēju kontrolēt kad sāksies MR. Priecēja fakts, ka no 7 dienām palika tikai 4-5. Kolīdz beidzās, liku jaunu riņķi iekšā un staigāju svilpodama. Arī seksā viss bija droši un ērti (arī partneris nesūdzējās)- neskaitot pāris reizes izbīļa , kad ieraudzīju procesa laikā savu mīļo riņķīti uz cita orgāna :D vai kaut kur sev blakām. Bet tas notika salīdzinoši reti.
Diskomfortu gan tas nesagādāja, pats ārā neslīdēja. Arī pirmsmenstruālais sindroms un vēdera sāpes pirmajās dienās var teikt, stipri samazinājās. Viss bija ļoti, pat ļoti ļoti ok. Un tomēr jāsaka atklāti, man viena lieta sāka stipri traucēt- ja apakšgalā viss bija kārtībā, tad augšgalā sāka palikt arvien sliktāk. Pieļauju, ka tam varbūt bija vēl kāds cits iemesls, jo, it kā visu 7 gadu laikā nekas tāds nebija novērots. Man sāka parādīties tumši pigmenti uz sejas- ap acīm (gluži kā brilles), uz virslūpas (no tāluma izskatījās kā ūsas), uz pieres, deniņos. Tādi nesmuki, kā lielas brūnas dzimumzīmes. Kādas tik tonālā krēma kārtas netika klātas, tik un tā viss nesmukums līda ārā. Bail bija rādities saulē- jo ar katru saules pieskārienu pigmenti kļuva arvien tumšāki. Atceros, ka speciāli e-bay no Japānas pasūtīju sejai balinošu līdzekli, jo tolaik Latvijā tādu nevarēju atrast (bija gan- tikai par pasakainām cenām speciālos salonos) Līdzeklis neko daudz nedeva. Parādījās vēl viena problēma- sāka izkrist mati. Kaudzēm, kušķiem, trakāk nekā savā grūtnieka laikā... Vērsos pie dermatologa, apmeklēju vairākus ārstus, t.sk.Dr.Ingu Zemīti. Vienīgais iemesls, ko dakteri man cēla priekšā, bija hormonālās izmaiņas organismā. Nokonsultējos ar savu ginekoloģi, kas man ieteica uztaisīt pēc daudzo gadu Nuvaring lietošanas tādu kā atelpu- pauzīti. Pamēģināt kādu laiku iztikt ar veco labo jaunības dienu izsargāšanās metodi. Nu labi, sacīts, darīts. Un ko jūs domājat? Viss notika kā liktens lēmis un tie pigmenti speciāli tika atsūtīti, lai es atteiktos no riņķa, jo, nepagāja 3 mēneši, kā es atkal vērsos pie savas ginekoloģes, žēlojoties, ka nenormāli krūtis sāp- sak, vai tik man kāds vēzis nav ieperinājies. Viņa pasmaidīja, iztaustīja, nosūtīja uz asins analīzēm, un pēc divām dienām paziņoja- gaidāms maziņš Rausītis..
Nu ko, pārējo manu dzīvesstāstu un attieksmi par dzīvi varat uzzināt pārlasot manus pārējos blogus, komentārus.gan Sieviešu klubā, gan Māmiņu klubā. Jau tā esmu piedrukājusi veselu palagu :D
p.s. protams, vēl gadu , staigājot ar lielo punci turpināju balināties no pigmentiem, šķiet, ka tikai tagad (otrais gads kopš pigmentu parādīšanās) tie sāk izzust. Arī matus ataudzēju ar pamatīgu piepūli un visvisādu tautas līdzekļu izmēģināšanas (beigās apstājos pie bērnu matu kosmētikas). Šobrīd hormonālo riņķīti nelietoju, jo esmu sākusi apsvērt domu par spirāli. Jo audzinot mazo un strādājot, neredzu reālu iespēju ik mēnesi izbraukāt pēc receptes, un , pieļauju, pat ja viss būtu sarūpēts un iegādāts, mana vecā galva mani visdrīzāk pieviltu, jo, lai viss lai būtu efekts, ir jāiegulda rūpes un jāatceras kad ielikt un kad izņemt riņķīti. Esmu slinkākas metodes meklējumos. Bet kopumā esmu Nuvaring pateicīga par visu, ka ļāva man dzīvot normālu dzīvi bez liekiem pārsteigumiem, asiņošanas (ak jā, arī dzelzs līmenis asinīs līdz ar Nuvaring lietošanu manāmi stabilizējās) un bailēm palikt stāvoklī. Tāpēc viss nāca īstajā laikā un ar īsto cilvēku.


Bet kā jau saka, viss notiek kā bija jānotiek.
Un ir taču super!
Es pat nezināju, ka šitādas lietas raksta uz vienu mēnesi. Man ir recepte uz gadu un es to uztveru kā normu.
Interesants un paldies, ka dalījies sava pieredzē!!!