Mani sauc Kristīne, esmu 33 gadus veca 2 bērnu māmiņa. Internetā allaž ir karstas diskusijas par kontracepcijas jautājumiem, kas noliedz vienu, paceļ otru metodi. Tieši šī rosība ap sievietei (un arī vīrietim) tik nozīmīgo tēmu diskusijās pēc Tvnet.lv publicētā raksta par kontracepcijas riņķīti mani mudināja izstāstīt savu 13 gadus garo kontracepcijas meklējumu stāstu. 

Dzimumdzīvi iesāku 15 gadu vecumā, aiz pārgalvības! – vienkārši gribēju redzēt, kāds izskatās kails vīrietis. Tieši Ziemassvētku vakarā iepazinos ar Tomu – piecus gadus vecāku puisi, un pēc trīs dienām zaudēju nevainību. Tikai pēc laika, kad sākās mēnešreizes, sapratu, ka tajā laikā galva nebija uz pleciem, jo es pat nezināju, vai mana pirmā seksa laikā tika lietots prezervatīvs...

Tālākos trīs gadus man nebija patstāvīgu attiecību, tamdēļ kā kontracepcija tika lietots tikai prezervatīvs. Atklāti sakot, šo trīs gadu laikā ne reizi nesasniedzu orgasmu. Skaidrojumi tam ir dažādi, bet viens no tiem un man svarīgākais ir tas, ka tuvība ikreiz bija jāpārtrauc, lai uzvilktu prezervatīvu, – mani tas tracina. Varbūt citi cilvēki šo procesu māk pārvērst seksa rotaļā vai pēc pārtraukuma prezervatīva uzvilkšanai visu atsākt, it kā nekas nebūtu noticis, un skaisti sasniegt orgasmu, bet es nemācēju un lieliski varēju izbaudīt seksu bez orgasma.

Tad 18 gadu vecumā man sākās pirmās pastāvīgās attiecības ar mana vecuma puisi Gati. Sākām dzīvot kopā, un es sapratu, ka ir nepieciešamība atrast normālu kontracepciju. Izrunājos ar savu ārsti un nolēmu lietot hormonālās kontracepcijas tabletes. Seksā viss bija labi – varēja mīlēties, kad vien iegribējās, mīlēšanās nebija jāpārtrauc, lai domātu par kontracepciju, vienīgi gada laikā pieņēmos svarā... par 20 kg... Es zinu, ka tas bija pirms gandrīz 15 gadiem un ka šodien piedāvātās tabletes ļoti atšķiras no tā laika tabletēm, jo satur daudz mazāku hormonu devu, bet nu tāda bija mana pieredze un, tieši baidoties, no liekā svara tabletes vairāk nelietoju.

Iespējams, ka tabletes nemaz nebija pie vainas, bet bija kaut kas, kas tomēr provocēja liekā svara esamību. Atzīšos, ka esmu saldummīle.

Kopā ar Gati devāmies pie ārsta, lai sadomātu, kā citādi izsargāties, jo bērnam nebijām gatavi. Ārsts ieteica spermicīdus. Gājām uz aptieku un iepirkām – kontracepcijas sūkļus un plāksnītes ar spermicīdu vielu. Tiklīdz bijām mājās, nolēmām izmēģināt. Tā kā aptiekas farmaceite teica, ka mīlēties var sākt 5 minūtes pēc sūkļa ievietošanas un ka ar šo kontracepciju pirmo stundu seksa pozu labāk nemainīt, tad nu ērti apgūlos gultā, ievietoju sūkli un gaidīju 5 minūtes, lai sāktu mīlēties. Viss sākās ar jauku priekšspēli, bet tad... kaut kas dīvains... man bija dīvaina karstuma sajūta, kas pastiprinājās.

Sazvanīju savu ārsti, un pirmais, ko viņa teica, – tā ir alerģija. Viņas teiktais apstiprinājās – jau nākamajā dienā aizgāju uz apskati un mana maksts bija spilgti sārtā krāsā un diezgan jutīga. Pēc šā interesantā gadījuma abi ar Gati nolēmām izsargāties ar kalendāro metodi. Šī izvēle nebūt nav labākā, ja neesi gatava grūtniecībai, bet man bija tāds sagurums, meklējot labāko, ka izvēlējos pieejamāko.

Ar kalendāro metodi izsargājāmies četrus gadus, tad mūsu ceļi šķīrās un man sākās jaunas attiecības. Iepazīšanās ar manu vīru Kārli ir labākais, kas ar mani noticis. Par to liecina viss – iepazināmies, pēc pusgada apprecējāmies, vēl pēc pusgada piedzima meitiņa. Līdz pat meitiņas piedzimšanai man par kontracepciju nebija jādomā – vienkārši viss notika, bet pēc dzemdībām sapratu, ka uzreiz otru bērnu nevēlos, tāpēc, izrunājot visu ar ārstu, ieliku spirāli. It kā viss bija labi, bet, ak, tieši pēc gada ar visu spirāli paliku stāvoklī. Ir jau labi – man nu ir divi superīgi bērni, bet spirāli vairs nelikšu nekad!!!!

Trauma par to, ka vēl nebiju gatava otrai grūtniecībai, visu grūtniecību jādomā, vai tiešām manā puncī esošais bērniņš var sadzīvot ar tur esošo spirāli un vēl trakāk – sapņi, ka man piedzimst bērns ar galvā ieaugušu spirāli. Lai nu vai kā, pēc otrā mazuļa piedzimšanas visu laiku, kamēr bērnu baroju ar krūti, izsargājāmies ar pārtraukto dzimumaktu. Man viss patika un bija kārtībā, tomēr cik ilgi... Un tad vēl izlasīju rakstu, ka tas ir kaitīgi vīrieša intīmajai veselībai... Gāju atkal pie ārsta, lai atrastu savu kontracepciju.

Vispirms man tika piedāvātas tabletes – no tām savas pieredzes un traumas dēļ uzreiz atteicos, papildus pasakot, ka spirāli arī nelikšu. Sākām runāt par citām hormonālajām metodēm – plāksteris, injekcijas, implanti un riņķītis. Visu noklausoties, nolēmu izvēlēties riņķīti. Ārste man parādīja, kā to pareizi ievieto, izstāstīja, kā jālieto, un es gāju uz aptieku iepirkt riņķīti. Tiklīdz man bija beigušās mēnešreizes, liku to iekšā. Pirmajā reizē tikpat ātri, cik es to ieliku, tas man izkrita ārā... Izrādās, tas bija jāliek dziļāk – tāpat kā tampons. Noskaloju – liku atkal – sanāca. Nekas nekur nerīvējās, riņķītis bija ielikts pareizi!!!

Protams, ka, sākot lietot riņķīti, man bija bažas , vai svars nepalielināsies. Tomēr vai nu tagad mazāk ēdu, vai esmu aktīvāka, vai vienkārši apmierinātāka ar dzīvi, sveru savus 60 kg un nekādu svara svārstību nav bijis.

{smallpic:1}

Tā nu jau gandrīz četrus gadus lietoju riņķīti un esmu atradusi savu kontracepciju!!! Ja mēs ar vīru sagribēsim vēl kādu bērnu, tad atliek vien pašai izņemt riņķīti ārā un mīlēties jau ar domu par grūtniecību! Pašlaik mums ir lieliska iespēja baudīt seksuālās attiecības, kad un kur vien vēlamies.