Kas tevi mīlēs, ja ne tu pati.....

nosiguldas
nosiguldas 11. aprīlis 2011 14:07
529

Savā jaunībā biju pilnā pārliecībā, ka vēnu varikoze ir vecu cilvēku slimība, atceros, ka omītei jau pavisam vecai būdamai bija šī problēma.

 


 

Tad sagadījās, ka manā darbavietā strādāja pavisam jauns vīrietis, it kā nekas neliecināja par to, ka viņš varētu būt riska grupā, slaida auguma, sportisks, nedaudz pēc 25, neskatoties uz to tika veikta operācija abām kājām. Tad arī pirmo reizi redzēju kā izskatās vēnu varikoze, pie sevis nodomāju, nedod dievs, kā pēc tam ar to sadzīvot it sevišķi sievietei.

 

Pagāja ilgs laiks un savos gandrīz četrdesmit, gaidīju savu mazulīti -trešo bērniņu. Veselības problēmas un cīņa par mazulīti deva savu, kad stājos grūtniecības uzskaitē , mans svars bija 92 kg. Tā kā pēc senas avārijas man bija traumēta mugura, es visvairāk baidījos par sāpēm mugurā , bet brīnumainā kārtā visu deviņu mēnešu laikā man mugura neiesāpējās ne reizi. Svarā es vairs nepieņēmos, bet tuvāk grūtniecības beigām, sākās ļoti stipras sāpes gūžas locītavās, līdz tam, ka pa trepēm kāpu sakostiem zobiem un vienā rītā ieraudzīju ka klāt šīm problēmām ir jauna,vienai no kājām pie potītes ir zili plankumi un izspiedušās vēnas. Dīvaini, ka tikai vienai kājai, jo pēc avārijas, šī kāja ir nedaudz īsāka un viss svars ejot  ir uz otras kājas. Konsultējos ar ārstu, izmantoju speciālus gēlus, bet labāk nepalika. Daktere mierināja, ka pēc mazulītes piedzimšanas viss būs kārtībā.

 

Tā nu ir pagājuši gandrīz trīs gadi, bet nekas nemainās, pati cenšos neprovocēt šīs nepatīkamās izmaiņas. Dienā sanāk nostaigāt gandrīz četrus kilometrus, bet protams to atspēko sēdošs darbs, kurpes nēsāju gan uz nedaudz augstāku papēdi, ērti jūtos ar 6-7 cm papēdi. Neesmu karstas vannas piekritēja, bet arī augstu ūdeni nelietoju, tas ir kājas tādā peldinu tikai vasarā. Protams spilvens zem kājām un skāba sejas isteiksme, kas manai ģimenei liek kļūt uzmanīgākiem, ir labs līdzeklis, kad sāp kājas un liekās ka tās ir tik smagas, ka nevar pakustēties. Bet, ja bez jokiem, patiesi sāpes ir stipras, tās gan nav pastāvīgas.  Tad atkal saņemos, un dodos ikdienas gaitās,  ar smaidu un humoru eju pa dzīvi, jo galu galā tas taču vēl nav pasaules gals.

 

Uzzini vairāk par Dr.Mauriņa Vēnu centru šeit!

 

Iesūti savu stāstu ŠEIT! 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
smukaa 11. aprīlis 2011 15:01

Vai,es tik skaisti nemācēšu uzrakstīt..