Kādu maizi ēst ir veselīgi?

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 10. novembris 2013 17:24
6113

Raugs ir vienšūnu sēne. Raugi sašķeļ olbaltumvielas, rezultātā veidojas aminoskābes un vitamīni. Tas tomēr priekš organisma nav efektīvākais aminoskābju ieguves veids. Piemēram, salīdzinājumā ar spirulīnu, daudzreiz neefektīvāks variants. Bīstamība ir tā ka parastā zarnu flora nomainās uz rauga – skābo, nederīgu parastam uztura pārstrādes procesam, kā arī uztura asimilācijai. Samazinās kalcija daudzums asinīs.

Tie, kas lieto bezrauga ar dabisko ieraugu cepto maizi, droši vien būs pamanījuši, ka tā praktiski nepelē. Tāpēc mūsu senči varēja atļauties maizi cept reti, jo nebija problēmu ar uzglabāšanu, turklāt sabriedušu maize ir vieglāk pārstrādāt kuņģim. Šādi cepta maize ir bagātāka ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, pektīnvielām, šķiedrvielām utt. Diemžēl nu jau vairākus gadu desmitus lielākā daļa ražotāju, lai būtu ekonomiski izdevīgāk (paātrinātu ražošanas procesu), maizi cep citādāk. Pievieno mīklai tā saucamo termofīlo raugu (saccharomyces). Šāds raugs, ko arī izmanto spirta rūpniecībā, dabiskajā vidē faktiski neeksistē. Dabā ir apiņu raugs, iesals. Agrāk  termofīlo raugu ieguva no cukura melases, atšķaidot to ar ūdeni un pēc tam apstrādājot ar hlora kaļķi, skābinot ar sērskābi. Tagad tādas briesmīgas sastāvdaļas vairs neizmanto, jo Ir parādījušās ĢMO tehnoloģijas, bet rezultāts līdzīgs, tālākas sekas vēl grūtāk prognozējamas. Par rauga sēnīšu sporu termoizturību var pārliecināties  ļoti vienkārši, rauga maizes sausiņus vai pat sauso raugu ievietojot cepeškrāsnī tādā pašā temperatūrā kā cep maizi un pēc tam ievietot sēnītēm labvēlīgā vidē līdzīgā kā organismā (ūdens + siltums + olbaltumvielas + ogļhidrāti).

Raugi – saharomicētes ir izturīgākas par cilvēka organisma audu šūnām, siekalas nespēj tās iznīcināt. Pat cepot maizi tās neaiziet bojā, jo ir spējīgas izturēt ļoti augstu temperatūru. Ēdot gan maizi, gan konditorejas izstrādājumus (visdažādākās bulciņas), sākumā rauga šūnas nonāk gremošanas traktā, pēc tam asinsrites sistēmā, turpina vairoties, negatīvi ietekmējot mikrofloru. Tiek traucēta visu gremošanas orgānu sistēmas darbība. Ir zināms, ka kuņģis no iekšpuses ir klāts ar īpašu gļotādu, kas ir izturīga pret skābju iedarbību. Regulāri lietojot rauga produktus, kā arī skābu vidi veidojošus produktus (saldinātie dzērieni utt.), kuņģis tam ilgstoši nespēj pretoties. Sāk parādīties pirmās pazīmes – dedzināšana un sāpes kuņģī, kā arī sāk veidoties čūlas.

Raugu saturošā produkcija veicina smilšu sablīvējumus, pēc tam arī akmeņu veidošanos žultspūslī. Veidojas aizcietējumi un audzēji. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēnā mikroflora, traumējas zarnu bārkstis, rezultātā palēninās toksisko vielu izvadīšana no organisma, nogulsnējas fēču akmeņi, kas ar laiku ieaug zarnu gļotādā. Gremošanas orgānu izdalītais sekrēts zaudē savu aizsarg funkciju, pazeminās gremošanas spējas, tāpēc nepietiekami asimilējas un sintezējās vitamīni, kā arī samazinās uzņemto mikroelementu daudzums, tādu kā kalcijs. Patogēnie mikroorganismi izkļūstot caur zarnu sienām, nokļūst asinīs. Tādējādi mikrobi, sēnītes un vīrusi izklīst pa visu organismu. Tiek traucēta vielmaiņa šūnās. Mainās bioķīmiskais asins sastāvs un palēninās asins kustība audos, veidojas mikrotrombi, limfātiskā sistēma strādā ar pārslodzi. Tiek izjaukts skābju sārmu līdzsvars, paverot ceļu virknei slimību. Organismam. pastiprināti zaudējot svarīgākos mikroelementus kalciju, kāliju, magniju, nātriju, krasi paaugstinās risks saslimt ar tādu plaši izplatītu slimību kā osteoporoze.

Maize no rafinētiem miltiem (‘’augstākā labuma’’, jeb attīrītiem no visa vērtīgā) ir gļotas veidojošs produkts, kas faktiski sastāv no lipekļa un cietes. Tā stipri noslogo kuņģi, jo veido kunkuļus, kuri līdz galam nepārstrādājas un piesārņo organismu. Piemēram, tik iecienītās svaigas bulciņas no ‘’augstākā labuma’’ miltiem. Mīkla raudzēta, protams, ar termofīlo raugu. Klāt vēl pievienota bagātīga cukura devu. Ja tam visam vēl virsū uzdzer kolu. Nu pilns komplekts, vai ne. Tik ierasta aina un tik dzirdētas slimības.

 

Bezrauga maize.

Latvijā bez termofīlā rauga ar dabīgo ieraugu maizi cep ‘’Lāči’’ (Rīgas raj.), ‘’Ķelmēni’’ (Gulbenes raj.) turklāt no pašaudzētiem bioloģiskajiem rudzu graudiem, ‘’Daugava’’ (Aizkraukles raj.). Kā atsevišķu sortimentu bezrauga maizi cep SIA ‘’Liepkalni’’, ‘’Bekubode’’ (Ogres raj.), ‘’ Maiznīca Ieva’’ Valmiera, “Raunas maize” (Cēsu raj.), ‘’N.Bomja maiznīca Lielezers’’ (Limbaži) un ‘’ Kuldīgas maizes ceptuve’’. Tie ir pārsvarā mazie maizes ražotāji. Paldies viņiem par to! Lai atvaino tie, kurus varbūt nepieminēju.


Avots:medusmaize.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Rebeka 12. novembris 2013 10:20 pece

Vairāki informācijas avoti tomēr saka pretējo, ka neiznīcina....

Piemēram arī šajā rakstā >>> http://www.veselibasblogs.lv/patiesiba-par-raugu-radits-ka-iznicinasanas-ierocis/

pece 10. novembris 2013 21:07

Man nav skaidrs viens, kā raugs, kurš iet bojā 70-75 % var idzīvot 180-220 grādos, kādos cep maizi?

vecsprofils 10. novembris 2013 17:54

Ļoti garšo baltmaize, nenoliegšu, tā neveselīgā mīkstā tikko iesaiņotā. Bet, tā kā tā pirmajā svaiguma saglabājas 2 dienas, tad arī pamatā sanāk, ka neēdu tik bieži to mīksto maizi. Baltmaizi, kas vecāka par 3 dienām, lieku krāsnī un ēdu kraukšķīgu tosteru veidā. Tādā veidā sabalansēju to, kas pamatā nav sevišķi veselīgs.
Bet nostāvejušās bulkas pavisam neēdu, manuprāt, labāk 1x divās nedēļās apēst svaigu tikko izceptu bulciņu, nevis ēst četru-piecu dienu bulku, kurai iekšiņas praktiski nav (to es par visādām kafejnīcām Latvijā, kur no pildījuma tikai smarža) ;)