Kā es mācījos pareizas ēšanas priekšnosacījumus.

nosiguldas
nosiguldas 24. oktobris 2013 12:33
2620

Es vienmēr esmu ar apbrīnu skatījusies uz tām sievietēm, kas gadiem ilgi sevi ierobežo ēšanā, neēd kartupeļus un miltu izstrādājumus. Pavisam godīgi es to nevaru un arī negribu. Kapēc? Tapēc, ka tad, kad sēdēšu uz mākoņa maliņas nevēlos nožēlot, ka kautko neesmu izbaudījusi, arī ēšanas ziņā.

Manā gadījumā, es sapratu, ka kaut kas jāmaina, jo tā bija nepieciešamība. Un man jau liekās, ka liela daļa cilvēku dažādām svarīgām lietām mobilizējas tieši tad, kad sēž uz kraujas malas. BŪT VAI NEBŪT, TĀDS IR JAUTĀJUMS.

Pareiza uztura piramīda.

Pareiza uztura piramīda

http://www.irlaiks.lv/health/diet/healthfood/article.php?id=25591

Pēc konsultācijas pie endokrinologa, kas vairāk bija kā draudzīga saruna, sapratu, ka mūsu steidzīgās dzīves problēma nav sāls vai cukurs, bet gan tas kā un ko mēs daram un uztveram.

Man bija ko padomāt, jo pirms mēs ko noliedzam ir vērts uzdot sev šādus jautājumus.

Vai tu ēd 15-20 minūtes?

Vai tu ēd izbaudot ēdienu?

Vai tu sēdies ēst un nenovērs uzmanību uz citām nodarbēm? televīzors, bērni.

Atceraties senie latvieši pie galda sanāca pusdienot, tas notika pilnīgā klusumā. Kā ir ar mums.

Vai tu neēd ar acīm? Acis grib, bet vai tik daudz vajag.

Pēc šiem jautājumiem ir vērts pievērsties ēdienam. Mani iemācīja ar acīm uzlikt porciju, bet pēc tam pusi noņemt nost. 

Tātad ēdu pusi no vēlamā.


Man tik ļoti garšo cepti kartupeļi un tos ir jāēd, jo ja mēs ilgi sev ko liedzam, tas var atsaukties citās problēmās.

Var ēst visu, kas garšo tikai ar mēru un izbaudot katru kumosiņu.

Man visgrūtāk bija sevi piespiest ēst 15.  minūtes un vairāk, un noteikti varu teikt, ka ir sāta sajūta daudz ilgāk.

Ēdiens ir kārtīgi jāsakož un tas prasa laiku.


Es arī ļoti bieži grēkoju ar to, ka paķeru maizīti un kaut kur skrienu. Jau 6. gadus praktiski neēdu baltmaizi un ne tapēc, ka tas ir slikti, bet tapēc, ka man garšo rupmaize, es no tās jūtos paēdusi, bet bija laiks, kad es raudāju, kad daktere aizliedza ēst baltmaizi.

Sāls un cukurs


Te nu es teikšu kā Mārtiņš Rītiņš, KAS GAN VAR BŪT LABĀKS, bet vajag to tuč tuč. Bez sāls un cukura ēdienam nav garšas un mani neviens nepārliecinās par pretējo. Pat meža dzīvnieki ziemā laiza sāli un visos augļos ir cukursm kaut kāda iemesla dēļ daba tos ir radījusi.

Man ļoti garšo dārzeņi un augļi, bet nezāles un diedzētus graudus es neēdu, esmu mēģinājusi, bet tas nav mans. Es nevaru tos ēst ar baudu, bet pielāgoties, jo tas ir labi un pareizi negribu.

Es domāju katram ir sava veselīgas ēšanas recepte, galvenais ir tas, ka mēs par to runājam, jo nevienam nav noslēpums, neveselīga ēšana arī pie mums ir parādījusi savas sekas, cukura diabēts (2.t.), ir slimība, kura skar arī bērnus, aptaukošanās slimības u.c. 

 

 

Blogu konkurss : Tievējam veselīgi

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 24. oktobris 2013 22:56

Domu uztvere (Y)(Y)(Y)

hiperkeri 24. oktobris 2013 16:31

pareizi! mēs mājās ganskatamies pusstundas seriāla sērijas, lai piesēstos un mierīgi ēstu šo pusstundu.

nosiguldas 24. oktobris 2013 13:16

es tev pilnībā piekrītu

Kerstyna 24. oktobris 2013 13:16

Es arī sev neko neliedzu, bet visu ar mēru un mazliet :) un - nav ne vainas.

VIT@ 24. oktobris 2013 12:49

Taisnība, vajadzīgs ir viss!
Es gan tomēr gadiem ejot esmu pielāgojusies , lietas ēst ne tikai lēni izbaudot garšas kopējo buķeti, bet nu jau pie teiciena mazāk ir vairāk kārtīga patriote, tas nozīmē, gribas ceptus kartupeļus un es viņus ēdu, bet es viņus ēdu lēni un maz un jūtos lieliski, tas pats ir kūkām, bet tikai tādā, kas mani spēj uzrunāt. Un protams eksperimenti.. Bez tiem nekur un nekādi virtuvē, arī tas palīdz piedomāt pie veselīgākas ēdienkartes ikdienā :) Kas nozīmē vienu gatavot pašam.