Kad es biju maza meitene, dzīvoju pārliecībā, ka būt par puiku ir daudz foršāk, jo nav visu laiku pareizi jāsēž, skaisti jākniksē nepazīstamām tantēm un jāpin tās stulbās, stulbās bizes!
Vienīgais mierinājums, ko es atradu, - meitenēm, atšķirībā no puikām, nav jāiet armijā.
Tad šī ideja atkal man uzmācās pusaudžu gados, jo man nepatika traucējošie izaugumi krūšu rajonā, pumpainā piere un krāsoties es arī nemācēju.
Tagad man diezgan negodīgi šķiet, ka visādas „sexa“ slimības pārnēsā vīrieši, bet cieš sievietes!
Bērni arī jādzemdē sievietēm, bet vīrieši lemj – aizliegt vai neaizliegt abortus, bet naktī pierunā mīlēties tāpat, jo prezervatīvus nevarot ciest!
Tā, nu es nonācu līdz seksa tēmai! Kas tad ir galvenais? Bauda vai drošība?
Kad es uzzināju par ļauno dzemdes kakla vēzi, biju šokā! Es nevarēju iedomāties, ka mēs, tādas foršas, gudras, kārtīgas sievietes esam tik nepasargātas!
Arī es sastapos ar šaubīgiem analīžu rezultātiem un pārdzīvoju bezmiega nedēļu, gaidot laboratorijas atbildi. Vai man tiešām ir vajadzīgi šādi uztraukumi?
Ilgi domāju – vakcinēties vai nē, jo vienmēr jau gribas ticēt, ka mani jau tas neskars! Un vispār jau negribās interesēties par visādām slimībām, jo tāpat jau kreņķu pietiek!
Un tomēr es par to domāju! Katru gadu, vizītē pie ginekologa, dreboša sirds – vai ar mani viss tiešām ir kārtībā?
Izrādās, ka lēmuma pieņemšanai man bija vajadzīgi četri gadi!
Un, es esmu „PAR“!
Ja jau visa dzīves vienkāršība tiek vīriešiem, tad mums lai tiek sievišķība un drošības sajūta par savu veselību!
