Sieviešu Klubā daudz diskutējam par vakcinācijas jautājumiem un kā zināms, strīdos dzimst patiesība. Tomēr šoreiz es vēlos parunāt par pašu lēmuma pieņemšanas procesu par vai pret vakcināciju.

Lasu blogus, ko rakstījušas mammas, kuras ir izvēlējušās meitas vakcinēt pret dzemdes kakla vēzi. Visu cieņu viņu izvēlei, katram mums ir tiesības uz savu viedokli!
Tomēr mani bažīgu dara lasītie argumenti – meita gribēja, mēs ar meitu izlēmām un taml.. Meitenes 11-12 gadu vecumā taču vēl ir bērni! Nepiniet šajā procesā iekšā bērnus! Viņi nav spējīgi pieņemt adekvātu un izsvērtu lēmumu, jo vēl nav iemācījušies iegūt pietiekami daudz un visaptverošu informāciju un izvērtēt nepieciešamību un riskus!

Ir valstis, kurā šī vakcīna ir aizliegts. Katrai mātei, kura vēlas pakļaut savu meitu indēšanai (vakcinēšanai), iesaku uzzināt ko vairāk par šo vakcīnu.
Es ieteiktu - mīļās, padomājiem vismaz 3x, pirms laižiet savā ķermenī dzīvnieku subproduktus vai ķīmiskās vielas, kas iznīcina organisma darbības sistēmu
Un ja 11-12 gadīgs bērns paziņo, es uz skolu vairs neiešu - teiksim, neej, neej, jo tev ir tiesības izvēlēties? NETICU!
Ar bērniem ir vēl veinkāršāk manipulēt nekā ar pieaugušajiem un saņemtā atbilde bieži vein būs atkarīga no jautājuma. Piem., pajautājot - tu tak negribi saslimt ar dzemdes kakla vēzi tiks skaidri definēta atbilde jau jautājumā pašā. Paplašinot jautājumu, ietverot papildnosacījumus, piemēram pastāstot par tām pašām blaknēm, atbilde visticamāk vairs nebūs tik viennozīmīga!
Tāpēc jau ir vecāki, kuri izskaidro bērnam, pamato savu lēmumu, liek apdomāties un neskriet pakaļ baram.
Un kā rīkoties tad, ja mamma, piemēram, ir pret, bet meita - par?
No otras puses, tas ir vecums, kad bērnam kaut kas ir jāsāk stāstīt par viņa veselību un žēl, ka skolās nav veselības mācības.