Kam pieder galavārds jautājumā par nāvi? < #Diskusijas < Veselība

Manas grāmatzīmes

Reģistrēties

Aizmirsi paroli? |

Sargāsim sevi!

Pirmā lapa

Sieviešu Klubs

Veselība

Blogi

Finanses

Izklaide

Klubiņi

Mājas lietas

Meitenēm

Noderīgi

Psiholoģija

Receptes

Skaistums

Stils un mode

Videopadomi

Kursi un pasākumi

Fotoblogi

Māmiņu klubs

Forums

Женский Клуб

Top Rubrikas

#Nodarbības un pasākumi

#Partnerattiecības

#Pašapziņas treniņprogramma

#Sievietes veselība

#Vīrietis par sievietēm

#Skaistumkopšana

Veselība : #Diskusijas

Kam pieder galavārds jautājumā par nāvi?

27. jūnijs, 2010.

Vācijā par jaunu precedentu kļuvis Augstākās tiesas lēmums, ar kuru attaisnots slepkavības mēģinājumā apsūdzēts advokāts, kas ieteica savai klientei pārtraukt viņas mātes mākslīgu uzturēšanu pie dzīvības, ziņo The New York Times.

Klientes māte agrāk bija izteikusi vēlēšanos, ka negrib tikt uzturēta pie dzīvības mākslīgi. Pēc smadzeņu asiņošanas Ērika Kilmere 5 gadus atradās veģetatīvā stāvoklī pansionātā, kura vadība atteicās atņemt viņai dzīvību. Pēc konsultācijas ar juristu pacientes meita pārgrieza intravenozās barošanas sistēmu, un divas nedēļas vēlāk Kilmere mira no sirds mazspējas. 2009. gadā tiesa advokātam piesprieda 9 mēnešus nosacīti, bet meita tika attaisnota.

Tiesnieši savā šīs nedēļas lēmumā skaidri nodalījuši jēdzienus "nonāvēšana ar mērķi atņemt dzīvību" un "darbības, kas ļauj pacientam nomirt ar viņa piekrišanu". Spriedums var veicināt nozīmīgas izmaiņas jautājumā par eitanāziju un tiesībām labprātīgi šķirties no dzīves.

Eiropā eitanāzija ir legalizēta Beļģijā un Šveicē, tomēr arī citviet notiek karstas diskusijas par tās juridiskajiem aspektiem, īpaši Lielbritānijā, kur februārī pēc atzīšanās palīdzēšanā nomirt bijušajai mīļākajai tika arestēts režisors Rejs Goslings.

Savulaik nacisti izmantoja terminu "eitanāzija" kā aizsegu invalīdu masu iznīcināšanas programmām, un spriedums apdraud kritiski slimu cilvēku pamattiesības un pašnoteikšanos, uzskata Vācijas Nespējnieku patversmes fonds, jo vairāk tādēļ, ka Ērika Kilmere savu vēlēšanos bija izteikusi tikai mutiski.

Kāda ir Tava nostāja jautājumā par eitanāziju?

Kurā brīdī cilvēks uzskatāms par mirušu?

Vai Tu uzņemtos atbildību palīdzēt nomirt kādam savam tuviniekam?

Foto: www.flickr.com

CC (creative commons) licence - atļauts pārpublicēt ar obligātu atsauci, hipersaiti uz oriģinālrakstu un ne komerciāliem mērķiem.

« Uz sākumu

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties.

pece *

28.06.10 16:23

Man šķiet legalizējot un nosakot stingru kārtību kā eitanāziju varētu veikt, tas tikai palīdzētu. Esmu bijusi par liecinieci situācijai, kad cilvēks vēlējās tikt eitanizēts, bet tas nebija iespējams - manai kolēģei gadus 10 atpakaļ, noteica diagnozi vēzis pēdējā stadijā - ar metastāzēm plaušās, sirdī, smadzenēs, aknās - visos iekšējos orgānos, viņa izdila visu acu priekšā un apmēram 3 mēnešus cieta nenormālas sāpes, esot pie pilnas apziņas. Manuprāt, murgaini un necilvēcīgi, ja jau medicīna vairs nespēj palīdzēt tikt līdz līmenim, kad cilvēks dzīvo, nevis mokās, ja cilvēks pats saprot savu stāvokli likt dzīvot, lai vēl pamocītos..... nu nez vai tas ir klasificējams kā cilvēcīgums. Un galu galā kam to vajag - cilvēkam, kurš mokās? viņa piederīgajiem? kam?

16899

1277731408

sandija *

28.06.10 08:27

Es nezinu, man liekas, ka labāk ir aiziet. Vispār šis ir jautājums, kas prasītu daudz dziļākas diskusijas un tas ir arī ticības jautājums. Bet ja personīgi, tad es negribētu, lai manu fizisko ķermeni mākslīgi uztur pie dzīvības. Ko mēs zinām, kā cilvēks mirst? Varbūt garam tās ir mocības, kad ķermenis vēl karājas mata galā? Ja cilvēks ir vecs, jā;ļauj viņam mirt nost. Man bija ciešas attiecības ar savu vecvecmāmiņu, kura nodzīvoja garu mūžu, bet katru dienu viņa man teica, ka labprāt jau mirtu nost- ka viņai ir patiešām apnicis dzīvot, viss sāp. Vienam manam tuvam radiniekam padomju laikos uztaisīja nelegālo eitanāziju, par to neviens nezināja, izņemot ārstus un tuviniekus , lai cilvēkam neliktu šausmīgi mocīties.
Viens cits radinieks pāris dienas pirms savas nāves tuviniecei deva zīmes, lai taisa eitanāziju.
Latvijā jau arī tas notiek , tikai par to nerunā skaļi. Bet ārstu vidē tā ir pierasta lieta

16826

1277702825

27.06.10 22:25

Psihoterapija diemžēl nav panaceja, tikpat labi mēs varētui teikt, lai nedziedināmi slimie saņem psihoterapeita palīdzību, lai oalīdzētu pieņemt ciešanas.

Agrāk, līdz Kristiāns Bārnards veica pirmo sirds transplantāciju, tika uzskatīts, ka nāve iestājas tad, kad apstājas sirds, tagad medicīnā par nāvi uzskata smadzeņu nāvi. OK, ja smadzeņu nāve ir iestājusies, es neatbalstu cilvēka uzturēšanu pie "dzīvības", vienkārši ar aparātiem mākslīgi "darbinot" viņu, bet par eitanāziju jau netiek runāts tikai šajā kontekstā - tās atbalstītāji uzskata, ka eitanāzija pieļaujama arī situācijās, kad cilvēks ir pilnīgi dzīvs un nav atkarīgs no palīgierīcēm. Manuprāt, šis jautājums nebūt nav tik viennozīmīgs.

16801

1277666730

martatulpe *

27.06.10 22:14

Viesi, tad cilvēks vienkārši ir psiholoģiski sagrauts un palīdzēt var psihoterapeits vai psihiatrs. Dvēseli var izdziedēt, ja vien nav absolūts gļēvums pret dzīvi. Daudzi cilvēki ir uz pašnāvības sliekšņa, bet ne visi izlemj padoties. Tad jau pusei pasaules pienāktos eitanāzija...

16798

1277666041

27.06.10 22:08

Nu, aiziet, saprot, ka vienalga apriebies un viss. Piemēram, zaudējis savus tuviniekus, piedzīvojis kaut ko, kas nedziedināmi slimu padarījis viņa dvēseli un cieš neizturamas sirdssāpes. Globāli - ja eitanāzijas iemesls ir ciešanas, nav taču starpība, kādas.

16794

1277665724

smukaa *

27.06.10 21:06

ja cilveekam 30 gados apriebies dziivot,tad vinjam jaaiet pie psihoterapeita!

16785

1277661978

27.06.10 20:21

Bet tādā gadījumā - kāpēc tikai tos, kas nedziedināmi slimi? Ja cilvēkam ir 30 gadi un viņam vienkārši apriebies dzīvot, varbūt tad arī var ļaut, lai ārsts pēc paša vēlēšanās viņu eitanazē?

16780

1277659318

smukaa *

27.06.10 20:00

Piekriitu eitanaazijai,ja cilveeku moka necieshamas saapes,ka morfins nepaliidz,kad vinsh gulj uz gultas un nekustas,bet speej tikai runaat!

16776

1277658015

27.06.10 18:56

cilvēks pats vēlējās mirt, jeb nevēlās dzīvot mākslīgi. Uzskatu, ka jāciena cita vēlme, jo tā viņa gūst mieru.

16766

1277654213

martatulpe *

27.06.10 14:01

Cilvēks uzskatāms par mirušu, kad tiek mākslīgi uzturēts pie dzīvības, cieš nāvīgas sāpes un ir zināms, ka agrāk vai vēlāk viņš nomirs neatkarīgi no ārstēšanas līdzekļiem. Pamosties no komas pēc 20 gadiem arī nav nekāds kaifs. Vismaz es noteikti atbalstu eitanāziju neārstējami slimiem cilvēkiem, kuriem dzīve šajā saulē ir kļuvusi nepanesami grūta.
Es uzņemtos pienākumu palīdzēt nomirt savam tuviniekam, ja viņš to vēlētos. Atbildība ir viņa lēmums.

16736

1277636470