Pēdējā nedēļa man ir bijusi pārpilna ar pārdzīvojumiem un stresu. Pati vainīga - vienmēr vairāk domāju un uztraucos par citiem, ne par sevi. Īstais laiks to mainīt!
Esmu aprēķinājusi, ka man ik pēc 2 - 3 gadiem iestājas krīze, un tieši pavasarī. It visā! Personības attīstībā, attiecībās un harmonijā ar apkārtējo vidi. Nepietiek ar to, ka zinu, kas tiek darīts/nedarīts pareizi, ir arī jārīkojas! Šoreiz, kad sapratu, ka nu ir "vāks", es pati sev pateicu - "Mīļa, nu ir gana! Pietiek!". Un es sāku darīt, veikt, veidot...
Varbūt zini, kāda ir sajūta... nē, Tu noteikti zini... kā ir, kad Tevī krājas visādi nepateiktā "gruži", kad Tu krāj un krāj aizvainojumu, negatīvas sajūtas, bet Tev bail "atklāt kārtis", jo arī tas jāprot izdarīt diplomātiski tā, lai otrs to uztver tieši tā, kā Tu to biji domājusi - tikai un vienīgi Tavas sajūtas, bez "uzbraucieniem". Es to vakar paveicu - pastāstīju, kā jūtos un ko domāju kādam man mīļam cilvēkam (ne vīram...). Man kļuva fantastiski viegli! Patiešām! Jo arī mans "mesidžs" tika saprasts pareizi. Sapratu, ka patiesībā ir liela nozīme arī ikdienas tā saucamajiem sīkumiem, kas patiesībā nozīme daudz. Miegs, piemēram! Pēdējās divas dienas es guļu tik daudz, cik beidzot man ir pietiekami - laicīgi eju gulēt, jo ceļos agri, plkst. 07:00, arī ar bērnu paguļu kādu stundiņu pa dienu. Es biju aizmirsusi, cik daudz cilvēkam nozīmē veselīgas attiecības ar miegu un atpūtu.
Vakar es "salauzu krīzi". Sākumā stundu no vietas izraudājos, vienkārši tāpat, ne par ko un visu uzreiz! Tik sen nebiju to darījusi... bet kļuva vieglāk. Tad pagulēju ar dēlu diendusu, papusdienojām, es sapratu, ka šodien jāpadara kāds darbiņš, lai es justos atkal pilnvērtīga. Es izvilku no skapja dziļumiem savu kosmētikas maciņu, sapucējos, un abi ar dēlu devāmies uz skaisto pilsētas parku, kuram blakus atrodas bērnudārzs, kurā, savukārt, jau laiciņu atpakaļ vēlējos noformēt dēlēnu. Beidzot es to izdarīju. Nākamceturdtien mans mazais jaunēklis dosies uz bērnudārzu :) Man būs laiks tikai ar sevi vien!
Tagad "ar kaifu" plānoju mūsu nedēļu ilgo atvaļinājumu Latvijā, kas predzēts Līgo un Jāņu svētku nedēļā. Daudz jāuzspēj! Esmu atradusi pāris darba piedāvājumus personālvadības jomā, kas man der. Ak! Es atkal esmu sevis meklējumos, jo ļāvu uz brīdi sev kaut kur pazust - starp mājsaimnieces, mammas un sievas lomu. Bet viss taču mūsu pašu rokās!
Mīļās, domājiet vairāk par sevi, ne par citiem! Lai arī esi mamma un sieva, Tu vienalga esi Tu pati - Sieviete. Un tas ir pirmkāt, grozi, kā vēlies... Es sev katru rītu pasaku: "Mīļā, iztaisno muguru, galvu augšā, Tev visa pasaule vaļā, ja vien to pati vēlies!" :)
Gribi būt brūna,tam ir...
Es mierīgu sirdi varu iet uz darbu,jo es zinu,ka viss būs kārtībā,bet par bērnudārzu neesmu tik pārliecināta (esat jau dzirdējušas visādus stāstus MK)..