Man šis gads ir sācies ar jaunu apņemšanos un - vai kļūšu par akcijas dalībnieku vai nē, apņemšanās nepazudīs, jo gana daudz ir notikuši visādi notikumi, gan priecīgi, gan skumji, bet tam pāri ir jātiek un jāsāk ieturēt normālu, veselīgu dzīvesveidu.
Jūsu izveidoto akciju pamanīju tikai 30.janvārī.
Mans stāsts būs diezgan detalizēts, lai dalībnieku atlases eksperti pamanītu manu ciešo apņemšanos un stingro motivāciju.
Es neesmu diētu fanātiķis, bet tādas nācās ieturēt divas reizes un ilglaicīgi. Neesmu ātro diētu atbalstītāja, jo saprotu pilnīgi visus mīnusus, kuri atbalsojas uz mūsu ķermeni, organismu, ja kaut kas tāds tiek veikts.
Tātad, sākšu visu no sākuma….
Mani sauc Laine un esmu 28 gadus jauna (nevis veca!!! būsim optimisti!). Agrāk nodarbojos ar austrumu cīņām, ar dejošanu un citām interesantām aktivitātēm. Pabeidzot vidusskolu, sāku strādāt policijā, pabeidzu Valsts policijas skolu. Policijas skolā bija gan fizkultūra, gan tuvcīņa. Neizpalika skriešana gar jūru un citi fiziskie vingrojumi. Un izskatījos šāda-
Pēcāk sāku mācīties Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kuras laikā šīs fiziskās nodarbes palika atstātas novārtā. Vienmēr esmu bijusi slaida, jo ar 1,77 metrus garu augumu svērt 65 kilogramus- tas ir gandrīz katras meitenes sapnis. Bet mācoties augstskolā kaut kā nemanot savs veselīgais dzīvesveids palika otrajā plānā un es pieņēmos svarā līdz pat 82 kilogramiem. Tā taču bija katastrofa! Kad bija jāmēra jaunas bikses, tad no pielaikošanas kabīnes nācu ārā raudādama, jo es taču vairs neizskatījos pēc sevis, un ja kāds man apvaicājās, vai neesmu stāvoklī, tad kaklā sakāpa rūgts kamols.
Tā nu es nonācu pirmo reizi tuvās attiecībās ar vārdu ‘diēta’. Es sāku darboties pēc svara vērotāju programmas. Es jutos šausmīgi izbadējusies, vēders pielipis pie mugurkaula, tukšs…, bet es priecīga par katru nomesto kilogramu. Pēc 3 šādiem ievērotiem mēnešiem, plus fiziskās aktivitātes- biju nometusi 10 kilogramus. Tātad- nu jau 72 kilogrami! Un cik tad nu vairs līdz 65-iem.. Bet… Tad tikai sākās pats trakākais.
Pabeidzu augstskolu un biju laimīga, ka nu beidzot tas mācīšanās posms ir garām, arī darbs bija tad nomainīts- strādāju Valsts robežsardzē. Ar otru pusīti sākām kalt nākotnes plānus. Es jutos labi, jo viss ritēja savu gaitu, turklāt- bez jebkādiem šķēršļiem.
Pēc augstskolas izlaiduma pagāja nedēļa. Bija karsta vasaras diena. Rīts sākās parasti un nekas neliecināja par kaut kādām izmaiņām manā turpmākajā dzīvē. Bet vakars beidzās jau ar pretsāpju līdzekļiem. Es guvu mugurkaula traumu, nevarēju pakustēties. Kā kustināju kājas, tā mežonīgas sāpes kā zibens spēra cauri visam ķermenim. Un tā sākās manas dzīves cits posms. Tad es domāju, ka tas ir kā tāds atskaites punkts- mana dzīve pirms un pēc muguras traumas. Bet viss tik ātri vien nebeidzās…
Tā es nogulēju gultā gandrīz visu vasaru, pamazām cēlos, pamazām spēru mazus solīšus. Un tad, kad nu jau pati varēju aiziet uz labierīcībām, tā bija tāda svētlaime un prieks. Es sapratu šī tosta „Uz VESELĪBU!!!!” jēgu. Tajā mirklī es apzinājos, ka nekas dzīvē nevar būt svarīgāks par veselību. Un tā sākās mana atveseļošanās un vienlaicīgi slīgšana depresijā un liekajos kilogramos.
Kopš tā brīža man tika liegtas visas fiziskās aktivitātes, kur ir straujas kustības… Slidošana izpalika, skrituļošana arī gar degunu… Manā kontā bija tikai ārstnieciskā vingrošana. Bet diemžēl- tas manu muguras problēmu neatrisināja un liekie kilogrami ar uzviju mani aplipināja no visām pusēm.
Mans smukais tēls bija briesmīgi iemīts dubļos- neko fiziski aktīvu darīt es nedrīkstēju un svēru jau 100 kilogramus. Mugura sāpēja, nosēdēt nevarēju. Biju nomainījusi savu darba vietu un jau strādāju tiesā par tiesneša palīgu. Tā kā darbs sēdošs, tad tas tikai pastiprināja manas muguras sāpes. Katrs vakars beidzās ar asarām, jo tas bija kā apburtais loks- svars pieaug, smagi kustēties, mugura sāp, bet neko lietas labā arī nevar izdarīt.
Braucu pie sava ķirurga un visbeidzot man tika nozīmēta operācija. Ar savu muguru es biju tā nomocījusies 2 gadus. Arī ķirurgs pateica, ka tāds svars ir liela slodze mugurai, turklāt, jo lielāks svars, jo pastāv lielāks risks operācijai. Sāku meklēt dažādu informāciju internetā. Neko lādzīgu, izņemot īslaicīgās diētas un svara vērotājus- neatradu. Turklāt, ievērojot punktu sistēmu svara vērotājos, secināju, ka esmu badā, nepieciešams papildus sports, kā arī- svars ātri atgriežas, turklāt ar uzviju- dubultā!!!
Un tad es uzgāju jauku grāmatu, ko patiesībā ieteica darba kolēģe. Grāmatā bija ļoti jauki aprakstīts, kā cilvēkam jādzīvo veselīgi, ieteikta kaloriju skaitīšanas sistēma. Un ļoti laba pieeja lasītājam no psiholoģiskā faktora. Tā deva stipru motivāciju darīt kaut ko savā labā. Līdz operācijas dienai es biju jau nometusi 10 kilogramus, un to paveicu tikai viena mēneša laikā. Pēc operācijas turpināju skaitīt kalorijas. Pēcoperācijas atlabšanas laiks bija diezgan ilgs, rehabilitācija bija gandrīz turpat 4 mēnešus, jo pirmo mēnesi nedrīkstēja sēdēt. Atļauts bija tikai stāvēt un gulēt. Tā es pamazām sāku kustēties, pildīt ārstnieciskos vingrojumus mugurai. Sāku apmeklēt peldbaseinu. Galarezultātā es nometu 25 kilogramus pati saviem spēkiem! Es sapratu sabalansēta uztura principus, kā veselīgi jāēd un citas labas lietas… bet…
2010.gada oktobrī ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nāca mans bērniņš, un pa visu grūtniecības laiku es atkal nonācu uz 100 kilogramu svītras. Šobrīd esmu zaudējusi 22 kilogramus, manam dēliņam ir gadiņš un 3 mēnesīši, un svars šobrīd ir iestrēdzis un uz vēdera ir ‘’smuka’’ riepiņa.. Es tik ļoti vēlos atgūt savu formu, dzirdēt un uzzināt vispiemērotāko ēdienkarti sev. Uzskatu, ka man ir drusku citādāk, varbūt pat grūtāk, nekā pārējiem tievēt gribētājiem, jo es nedrīkstu nodarboties ar tādu sporta veidu, kur var dedzināt strauji kalorijas. Un tieši tādēļ, vēl jo vairāk, gribu pierādīt citiem, ka ar ciešu apņemšanos un lielu gribasspēku- cilvēks var visu.
Un tātad, atbildot uz Jūsu jautājumiem…
Esmu 1,77 m gara un 79 kilogramus smaga, ko var redzēt zemāk-
Motivācija, īsāk sakot- būt savā iepriekšējā formā, nomest vēl vismaz 10 kilogramus, būt skaistai un slaidai māmiņai un to visu sasniegt ar sev nekaitīgiem līdzekļiem- esot uztura speciālistu, fizioterapeitu un citu ekspertu uzraudzībā.
Ar cieņu,
Laine Lapiņa
uz savu augumu norma ir līdz 64kg. Es jau ar 60kg veļos
tā ka nosacītās normas ne vienmēr labi izskatās uz auguma!