Man šis jaunas gads atkal jau ir sācies ar dzelžaino apņemšanos notievēt! Un ne par velti es saku atkal...
Mazliet par mani- esmu 23 gadus jauna. Visu savu mūžu, cik sevi atceros, esmu bijusi apaļa. Ar savu lieko svaru esmu cīnījusies visu laiku. Daļēji man šo cīņu izdevās uzveikt pēc dēliņa piedzimšanas. Pirms paliku stāvoklī svēru 80 kg (esmu 1,68m gara). Dēla gada jubilejā svēru 68 kg, kas man bija tāds sasniegums! Un to panākt bija tik viegli- dēliņu pati baroju, mazliet pasekoju līdzi ko ēdu, ar ūdens dzeršanu man arī nebija problēmas. Dienā varēju izdzer ap 3- 4 l tējas un man tas likās tik viegli... Biju neizsakāmi laimīga, kaut gan visu laiku gribējās vēl mazliet un vēl mazliet notievēt...
Atsāku strādāt- strādāju birojā, man ir sēdošs darbs. Paralēli tam uzsāku internetā atrastu vielamiņas sakārtošanas diētu. Jāsaka gan, ka iepriekšējā pieredze ar visvisādām diētām (tai skaitā arī ar šo), man beidzās ar 8 kg pieaugumu vairākus gadus atpakaļ. Ar dietologa palīdzību tiku no tiem pāris gadu laikā nost, bet zuda apņēmība turpināt iesākto un viss atkal jau apstājās.
Atgriežamies pie darba uzsākšanas un diētas- lēnām svars sāka nākt atpakaļ. 3 mēnešu laikā tiku klāt pie 5- 7 kg. Svars bieži svārstījās. Atkaļ sāku apmeklēt savu dietologu. Paralēli tam, viss ap manu dzīvi sastājās tā, ka man apmeklēt dietologu vienkārši nebija laika... Reizēm pat kaut ko apēst nebija laika. Un zinu, ka neregulārā ēšana arī bija mans klupšanas akmens (to apstiprināja arī dietologs). Vēl pāris mēnešu laikā pieņēmos svarā vēl par 7 kg. Rezultātā pašai asaras birst kā pupas un lēnām nolaižas rokas... Šobrīd jau atkal sveru 82 kg!!!

Jāpiebilst, ka mana problēma nav tā, ka ēdu daudz un ļoti treknu ēdienu. Jā, man garšo saldumi, bet ļoti cenšos no tiem turēties pa gabalu. Ēdu ļoti neregulāri, galvenā ēdienreize sanāk vakarā.
Ko tik savā dzīvē neesmu izmēģinājusi- svara vērotājus, figūras draugus, diētas, dietologu, sporta klubu... Un tā es te ilgi vēl varētu turpināt.
Vienai to izdarīt ir grūti, zūd motivācija, nav pārliecības par sevi un apziņas, ka es to varu! Man būtībā šis ir kā izmisuma solis, jo vēlēšanās ir tik liela, bet nu saprotu, ka bez kāda atbalsta un palīdzības es to nespēšu izdarīt. Man tā ir bijusi mūžiga cīņa, beidzot gribu tā pa īstam pielikt tam visam punktu un izmainīt savu dzīvesveidu, domāšanu un iegūt pašpārliecību!
Ļoti ceru uz jūsu atbalstu un palīdzību. Gribu uzvarēt šo cīņu un pierādīt visiem, ka tas nav neiespējami! Ka kopā mēs to varam izdarīt! :)

Man pēc to izlasīšanas mainījās uztvere par ēdienu.
Kaut kur kā nebijusi pazuda tieksme pēc savu kaprīzu apmierināšanas ēšanas ziņā.
Ēdiens pirmkārt ir materiāls tavam ķermenim, tavs enerģijas resurss nevis baudas sniedzējs.
Tā ir lielākā problēma, ka pret ēdienu izturas kā pret baudas sniedzēju un reti kad padomā par tā pamatfunkciju!
Pēc kādiem principiem iegādājies ēdienu - man šis garšo, šis man negaršo, to varu atļauties, tas pa dārgu.. Bet kur paliek - o, šo man vajag, tas ir veselīgi?!!
Pirms ko bāzt mutē varbūt izdomāt - ko man tas dos? Celulīta kroku vai pacels dzelzs līmeni asinīs..
man arī diētas nepalīdz, pārāk patīk baudīt dzīvi. Vienīgo panaceju kosev esmu atradusi ir sports un joga. Īpaši Kundalini joga man iemācīja pieņemt sevi un iemīlēt savu ķermeni, kurā mājo mana sievišķība.
Kilogrami nezuda, bet pats galvenais - sapratu, ka esmu katrā konkrētā dzīves brīdī tieši tāda kāda esmu... es nevaru mākslīgi no ārpuses spīdzinot ķermeni izmainīt "iekšu"
Varu tikai ļaut justies sev labāk.
Novēlu veiksmes tievēšanā, bet nekādā gadījumā sevi nepeliet, neapsmejiet, nespīdziniet.