Mani sauc Baiba Šaicāne, esmu studente Latvijas Universitātē, man ir 20 gadu un nekad dzīvē neesmu rakstījusi tādu kārtīgu blogu. Šis būs mans pirmais ieraksts - mēģinājums, kurš, iespējams, vainagosies ar turpmāku deviņu ar pusi nedēļu garu blogu, kurā varēšu aprakstīt, kā es jūtos, ko daru un kā domāju, kamēr kļūstu slaida.
Atskaitīšos par paveikto, motivēšu sevi un iedvesmošu pārējās meitenes. Jebkurā gadījumā – nav ko zaudēt, kā tikai kompleksus, liekos kilogramus un centimetrus :)!
Esmu 1,69 m gara un sveru 70 kilogramus. Mans mērķis, kurš reāli ir sasniedzams 9 ar pusi nedēļās, ir notievēt par vismaz 5 kilogramiem (līdz 65kg) un izveidot tvirtas un formīgas ķermeņa līnijas, varbūt pat atbrīvoties no skaļās kaulu krakšķēšanas un īdošās muguras. Tas jau būs ļoti tuvu manam sapņu vasaras izskatam un sajūtām, kad varēšu uzvilkt 36.-38. izmēra kleitiņu un priecīga diet pa pludmali bikini. Projekta laikā iegūtās zināšanas noderēs arī turpmākajā dzīvē, lai notievētu līdz ~60kg un saglabātu svaru, uzturot lielisku veselību.
Kāpēc es uzskatu, ka esmu pelnījusi iespēju notievēt šajā akcijā?
Pirms gada mana atbilde būtu bijusi šāda: „Tāpēc, ka savā jaunās meitenes-studentes mūžā nekad neesmu bijusi slaida un vienmēr esmu ļoti, ļoti gribējusi zināt, kā tas ir – izbaudīt savu ķermeni un lepoties ar to, priecāties par drēbju pielaikošanu veikalos un būt kā Sniegpārsliņai bērnudārza Ziemassvētku ludziņā (nevis tēlot lapsu, kas atnāca un visus svētkus sabojāja, vai kādu citu tēlu, kam bija drīzāk baiss, nevis skaists tērps). Galu galā – iemīlēt sevi!”
Tomēr tagad mans stāsts ir citādāks, jo...
Pagājušajā gadā man aptuveni 5 mēnešu laikā izdevās notievēt par 14,5 kilogramiem (no 76,5kg līdz 62kg ar 169 cm garu augumu) un tad uz trim mēnešiem (jūnijs-augusts) sajutu, kā tas ir – būt slaidai (lai gan tā arī līdz savam nejauši izvēlētajam supermērķim toreiz netiku – pietrūka vien 5 kilogramu). Tomēr kaut kas notika un, lai arī neatteicos no veselīga uztura, es atkal pa rudeni pieņēmos svarā – četru mēnešu laikā par veseliem 9 kilogramiem! Tas ir rekordātri, ņemot vērā, ka tievēju veselīgi, neejot zemāk par ~1400kcal/dienā, ēdot daudz dārzeņu, sabalansējot to, kādas uztura grupas iekļauju dienas ēdienkartē un kustoties (pastaigas ātrā tempā, periodiski vingrošana mājās, aerobika pie vingrošanas video internetā, mašīndeju lēkāšana).
Manuprāt, šī atgriešanās „Pelnrušķītes tēlā pie ķirbja karietes vietā” notika dēļ nepietiekamām zināšanām par to, kā ēst sabalansēti un veselīgi ar mērķi SAGLABĀT svaru, ne notievēt. Tā nu esmu skraidījusi no viena gala līdz otram savā prātā, cenšoties izdomāt metodi, kas der MAN, bet tā arī neesmu to atradusi (svara pieaugums par to liecina).
Vienu gan zinu – gribu justies sievišķīga, baudīt dzīvi, just savu ķermeni kā veselu, skaistu un kustīgu, ēst sabalansēti un veselīgi un spēt domāt par daudz ko vairāk kā tikai to, cik man vēl jāapēd, ko ieplānošu rītdienai, cik daudz vēl ūdens jāizdzer, ko garšīgu man tagad gribētos, vai es gadījumā neizskatos liela šajā apģērbā, un tā tālāk. Nekādās trakajās diētās arī neiesaistīšos. Tām ir tikai postoša daba un arī ieguvums ir praktiski nekāds. Ar sīpolu zupu pirms 2 gadiem pietika, paldies :).
Nedaudz pieskaroties motivācijai un iemesliem, kāpēc tad esmu nopietni apņēmusies tievēt, varu pateikt, ka es to ļoti vēlos pati priekš sevis. Citām meitenēm vēlme notievēt bieži nāk no vīra/drauga/tuvinieku ietekmes, tomēr ar mani tā nav. Man ir brīnišķīgs draugs, un viņam ir pilnīgi vienalga, cik es sveru, tomēr viņš zina, ka būt slaidai, skaistai un veselīgai man ir ļoti svarīgi, tāpēc viņš priecājas par to, ka gatavoju veselīgi mums abiem un meklēju iespējas justies labi.
Zinu, ka notievēt un palikt slaidai turpmāk nav kampaņveidīgs pasākums. Tas ir milzu darbs ar sevi, kam ir vajadzīgs apkārtējo atbalsts un ne tikai uztura regulēšana, bet arī fiziskās aktivitātes un psiholoģiskas nodarbības. Es cenšos saprast, kas tas būtu man (jo viena tehnika visiem neder, katram ir kas savs). Neesmu no tām, kas žurnālos un internetā, kā arī uz ielas no draudzenēm un paziņām par notievēšanu saklausās tādus padomus, ka mati ceļas stāvus (vai, pareizāk sakot, izkrīt, ja sāk šos padomus ievērot :) ).
Man jau ir pamatzināšanas par veselīgu uzturu, bet ar to nepietiek, kā arī nezinu, ko īsti darīt ar saviem kauliem un muguras lejasdaļas diskomfortu, tāpēc ļoti, ļoti vēlos uzvarēt šajā akcijā un speciālistu pavadībā strādāt ar sevi gan psiholoģiski, gan fiziski, lai kļūtu par kripatiņu laimīgāka! Kad gan sākt to mācīties un piepildīt sapņus, kā ne jaunai esot, kad priekšā vēl karjeras veidošana, sava ģimene un daudzi laimīgi gadi?
Lai man un visām sievietēm, kas mīl sevi tik ļoti, lai veltītu sev to labāko, izdodas!
Tas būtu tik forši! Noturēt svaru... sapnis!