Diagnoze "vēzis"

Autors: pece, 2010. gada 23. septembris, 13:49:09
Diagnoze "vēzis"

Izlasīju sieviešu klubā rakstu, pareizāk gan sakot, apkopotos meiteņu un sieviešu izteikumus, domas un pārdomas par vienu šauru vēža „specifikāciju”.

 

 

 

Man gribētos, lai daudz vairāk mēdijos runā par šo diagnozi, kas uzdzen šausmas un liek tirpiņām skriet pār kauliem, no tā visa norobežojoties ar domu – uz mani tas neattiecas un nekad neattieksies.

 

 

Mums ir jāpārstāj uzvesties kā strausiem, iebāžot galvas smiltīs un izliekoties, ka tas uz mums neattiecas un nekad neattieksies. Var jau cilvēcīgi saprast, kāpēc lielākā sabiedrības daļa tā rīkojas, jo nav noslēpums, ka diagnoze vēzis mums asociējas tikai un vienīgi ar mokošu nāvi. Vai tad tā nav?

 

 

Es neesmu izņēmums, kad mana ginekoloģe ikgadējā pārbaudē krūtī sataustīja bumbulīti, mani pārņēma šausmas. Daktere sarakstīja nosūtījumus uz mammogrāfiju un USG. Pirmā reakcija – klusiņām parkā uz soliņa vientulībā izraudāties. Pēc tam histēriski mēģināju sazvanīt iestādes, kuras veic šos izmeklējumus. Visur rindas uz vairākiem mēnešiem. Pati jau tuvu histērijai. Vienu brīdi apsvēru domu, izlikties par beigtu un to visu ignorēt, bet veselais saprāts to neļāva. Sagaidīju rindu vienam izmeklējumam un otru paņēmu par maksu sirdsmieram, lai nebūtu jāgaida. Atlika vien sagaidīt rezultātus, bet tajos par laimi nekā tāda neatrada un bumbulītis bija pazudis pa to laiku. Labāk lieks izmeklējums, nekā laikus neatklāta diagnoze. 

 

 

Man pietiekami tuvā apkārtnē ir bijuši vairāki cilvēki, kuri saskārušies ar diagnozi vēzis. Daļa no tiem ir tiešām rīkojušies, kā stereotipiski pieņemts: „Man ir aizdomas, ka kaut kas nav lāgā, bet tā kā neko nevar darīt, tad tāpat neiešu pie ārsta, jo palīdzēt neko nevar un visi tāpat nomirst”. Diemžēl prognozes piepildījās šajos gadījumos, jo atklāja vēzi tad, kad vairs tiešām nekas nebija labojams – ar metastāzēm visur.

 

 

Ir gadījumi, kad cilvēks saņemas un aiziet pie ārsta, bet ārsts nav bijis pietiekami rūpīgs un vērīgs. Tāpēc, ja jūtam, ka kaut kas nav lāga, labāk, lai ārsti tevi uzskata par pārjūtīgu histēriķi un izveic dažus liekus izmeklējumus, nekā izliekas, ka viss ir labi tāpat. Diemžēl arī ārsti kļūdās dažādu iemeslu dēļ, tāpēc mums pašām ir jābūt vērīgām pret sevi un savu veselību. Vienā gadījumā, ja cilvēks būtu paklausījis savai sirdsbalsij un pie ārsta devies dažas nedēļas ātrāk, izredzes izcīnīt cīņu ar vēzi būtu bijušas daudz lielākas nekā tās ir šobrīd. Pāris nedēļas bija tās, kas deva laiku vēzim izlaist savus taustekļus un radīt metastāzes. Laikam ir izšķiroša nozīme!

 

 

Un šobrīd es pazīstu daudzus, kuri ir izcīnījuši cīņu ar vēzi, jo to atklāja pirmssākumos. Šie cilvēki ir izgājuši cauri ārstēšanai un šobrīd turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, audzināt bērnus, strādāt, dzīvot un mīlēt! Tiesa, tikai daži no viņiem ir gatavi par to runāt ar sabiedrību, jo ārstēšanās nav nekāda medusmaize un to periodu daudzi nemaz nevēlas atcerēties, bet pēc tam ir iespēja baudīt pilnvērtigu dzīvi.

 

 

Vēzis ir ārstējams, ja to laikus atklāj un tam nedod vaļu!

 

 

Tāpēc, lūdzu, esiet prātīgas un netēlojiet strausus, regulārām pārbaudēm ir milzīga nozīme! Parūpēsimies par sevi!