Augušas Latvijas jauniešu prasības pret gaļas kvalitāti

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 4. oktobris 2019 08:39
46

72% Latvijas aktīvo jauniešu pievērš uzmanību gaļas kvalitātei, kas ir teju par 10% vairāk nekā pērn, liecina “Putnu fabrika Ķekava” un “Ghetto Games”  aptaujas dati. Jauniešiem gaļas izvēlē vissvarīgākais kritērijs ir gaļas svaigums un pārliecība, ka dzīvnieks ir audzēts veselīgi un bez antibiotikām.

Gaļa ir regulāra ikdienas maltīšu sastāvdaļa 83% jauniešu. Visbiežāk jauniešu ēdienkartē ir tieši vistas gaļa, ko regulāri ēd turpat 50% no aptaujātajiem jauniešiem. Iekļaut ikdienā vistas gaļu jauniešus mudina gan tās garša, gan veselīgums un piemērotība sportiskam un aktīvam dzīvesveidam. Līdz ar gaļas popularitāti, aug arī prasības pret tās kvalitāti. Līdzās svaigumam un audzēšanai bez antibiotikām jauniešiem svarīgi ir apstākļi, kādos gaļa tiek pārdota un tās uzglabāšana atbilstoši kvalitātes standartiem. 

Uztura speciāliste Ksenija Adrijanova norāda:“Lasot pētījumus par jauniešu izvēlēm un komunicējot ar viņiem dzīvē, nevaru beigt priecāties - jaunieši apzināti izvēlas veselīgāku dzīvesveidu nekā, piemēram, mana paaudze attiecīgā vecumā. Kas man kā uztura speciālistei ir īpaši svarīgi - jaunieši veic apzinātākas un informētākas pārtikas izvēles. Pēc aptaujas redzam, ka aizvien apzinātāk tiek domāts gan par produkta uzturvērtību, gan tā izcelsmi – cik kvalitatīvs, drošs ir produkts, kādos apstākļos tas tapis. Par tādu problēma kā antibiotiku rezistence jau kādu laiku runā visā pasaulē - gan ārsti, kas vairs neiesaka lietot antibiotikas bez nopietnas vajadzības, gan pārtikas ražotāji. Ražotāji kā, piemēram, “Ķekava”, Latvijā tiecas audzēt putnus bez antibiotikām, izveidojot vidi, kurā dzīvniekiem nav saskarsmes ar infekcijām un attiecīgi riska saslimt. Arī jaunieši atzinīgi novērtē šo soli, izvēloties kvalitatīvu vistas gaļu.”

Vairāk nekā 80% aptaujāto jauniešu atzīst, ka vēlētos savus ikdienas ēšanas paradumus vēl uzlabot. 43% norāda, ka gribētu ēst veselīgāk, savukārt 10% jauniešu vēlētos ievērot regulārākas ēdienreizes. Tāpat 10% gribētu savas maltītes dažādot un tikpat daudz dalībnieku vēlētos gatavot maltīti mājās pašu spēkiem. 

““Ķekava” jau ilgstoši un aktīvi strādā pie tā, lai veicinātu veselīgus ēšanas un dzīvesveida paradumus Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū. Nodrošinot ražošanas modeli, kas mums jau vairākus gadus ļauj izaudzēt putnus veselīgi un bez antibiotiku izmantošanas, sniedzam iedzīvotājiem izvēli ēst paaugstinātas kvalitātes vistas gaļu. Vienlaikus mēs atbalstam dažādas programmas, kas izglīto par veselīgu ikdienu jauniešus, to skaitā jau ilgstoši esam kustības “Ghetto Games” partneris, vairākus gadus atbalstām Latvijas vīriešu basketbola valstsvienību un citas sporta aktivitātes. Prieks, ka iedzīvotāju un arī jauniešu vēlme pēc veselīguma un kvalitātes aug, rosinot uz jauniem paradumiem ikdienā,” saka AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

 

*Aptauja par jauniešu ikdienas ēšanas paradumiem veikta “Ghetto Games” kustības dalībnieku vidū un tajā piedalījās 388 respondenti visā Latvijā. Respondentu vidējais vecums 17,6 gadi.

 

 

Par AS „Putnu fabrika Ķekava”

AS „Putnu fabrika Ķekava” ir Latvijas vadošais putnu gaļas ražotājs ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Kā pilna ražošanas cikla uzņēmums AS „Putnu fabrika Ķekava” saražo vairāk nekā 65% no kopējā Latvijā ražotā putnu gaļas apjoma no pašu audzētiem cāļiem. Uzņēmumā strādā 1100 darbinieki.  

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ir ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. To, ka putns nav ārstēts, pircējam apliecina marķējums “Audzēts bez antibiotikām”. 

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pirmais gaļas ražotājs Baltijā, kas nodrošina eksportu Zviedrijas mazumtirdzniecības sektoram, kā arī HORECA segmentam. “Putnu fabrika Ķekava” ir nodrošinājusi Zviedrijas izvirzītos kvalitātes kritērijus, kas ir augstāki nekā nosaka Eiropas Savienības likumdošana. 

“Ķekava” kopējais eksporta apjoms ir 48% no saražotās produkcijas. Eksports uz Zviedriju no kopējā eksportētā apgrozījuma veido 41%.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies