Atklāti par abortu

Autors: hiperkeri, 2011. gada 3. aprīlis, 00:00:00
Atklāti par abortu

Tagad jau 2 gadus ar šo tēmu esmu nostaigājusi sevī un tagad rodas iespēja to paust uz āru un jūtos pietiekami stipra, lai par to runātu.

{smallpic:1}

Man pašai tagad ir gandrīz 21 gads, studēju, nestrādāju (bet ļoti gribētu, ja man būtu tāda iespēja, sāktas jaunas attiecības.

 

Pirms 2 gadiem bija cits laiks.

 

Bija patstāvīgs draugs, apmēram 1,5 gadu. Dzīvojām kopā, taču man galvā nebija doma par kaut ko vairāk līdz tas notika – es attapos, ka esmu stāvoklī, kaut pati tam nevarēju noticēt. Veicu pat 6 grūtniecības testus, no kuriem 4 bija negatīvi, bet 2 tomēr- pozitīvi.

 

Es biju absolūti pret bērnu, jo es mācījos pēdējā klasē un vēl tik daudz kam manā dzīvē bija jānokārtojas- mani uzturēja mans puisis, man bija jāaug, jāattīstās un vēl pati jutos kā bērns. Aizgāju pie ģimenes ārsta, pateicu, ka ir aizdomas par grūtniecību, gribu taisīt abortu. Viņa bez maz mani par stulbeni nosauca. Kā lai cits man iestāstītu, ka esmu gatava būt mamma (ārste apgalvoja, ka esot)? Nevienam nav tiesību man iestāstīt kaut ko tik nozīmīgu!

 

Aizgāju pie ginekologa un nākamajā nedēļā bija aborts.. pēc tam es gan izgāju no rāmjiem, pārdzīvoju, bet tādi vājuma brīži gadās. Es nedomāju par bērniem vispār. Ja vēlēšos, tad adoptēšu. Tagad, skatoties atpakaļ, es tomēr izdarīju pareizu izvēli!

 

Man vēl pašai ir daudz jāmācās un nevar sasteigt pieauguša cilvēka dzīvi.

 

Un ar to puisi arī nekas nesanāca. Viņš atļāvās pacelt rokas pret mani. Ja mums būtu bērns, tad arī viņš mani sistu, plēstu aiz matiem??!!

 

Tādu dzīves modeli es ne vēlos, man būs bērns tikai tad, kad es pati varēšu mūs abus nodrošināt. Savās jaunajās attiecībās esmu par to runājusi un esmu atradusi jaukas, dzirdīgas ausis. Būvēju tagad savu laimīgo dzīvīti!

 

Kāda ir Tava attieksme pret abortiem? Vai uzskati, ka tie ir pieļaujami vai tomēr- bērns ir Dieva svētība?