Atklāti par abortu

hiperkeri
hiperkeri 3. aprīlis 2011 00:00
6183

Tagad jau 2 gadus ar šo tēmu esmu nostaigājusi sevī un tagad rodas iespēja to paust uz āru un jūtos pietiekami stipra, lai par to runātu.

{smallpic:1}

Man pašai tagad ir gandrīz 21 gads, studēju, nestrādāju (bet ļoti gribētu, ja man būtu tāda iespēja, sāktas jaunas attiecības.

 

Pirms 2 gadiem bija cits laiks.

 

Bija patstāvīgs draugs, apmēram 1,5 gadu. Dzīvojām kopā, taču man galvā nebija doma par kaut ko vairāk līdz tas notika – es attapos, ka esmu stāvoklī, kaut pati tam nevarēju noticēt. Veicu pat 6 grūtniecības testus, no kuriem 4 bija negatīvi, bet 2 tomēr- pozitīvi.

 

Es biju absolūti pret bērnu, jo es mācījos pēdējā klasē un vēl tik daudz kam manā dzīvē bija jānokārtojas- mani uzturēja mans puisis, man bija jāaug, jāattīstās un vēl pati jutos kā bērns. Aizgāju pie ģimenes ārsta, pateicu, ka ir aizdomas par grūtniecību, gribu taisīt abortu. Viņa bez maz mani par stulbeni nosauca. Kā lai cits man iestāstītu, ka esmu gatava būt mamma (ārste apgalvoja, ka esot)? Nevienam nav tiesību man iestāstīt kaut ko tik nozīmīgu!

 

Aizgāju pie ginekologa un nākamajā nedēļā bija aborts.. pēc tam es gan izgāju no rāmjiem, pārdzīvoju, bet tādi vājuma brīži gadās. Es nedomāju par bērniem vispār. Ja vēlēšos, tad adoptēšu. Tagad, skatoties atpakaļ, es tomēr izdarīju pareizu izvēli!

 

Man vēl pašai ir daudz jāmācās un nevar sasteigt pieauguša cilvēka dzīvi.

 

Un ar to puisi arī nekas nesanāca. Viņš atļāvās pacelt rokas pret mani. Ja mums būtu bērns, tad arī viņš mani sistu, plēstu aiz matiem??!!

 

Tādu dzīves modeli es ne vēlos, man būs bērns tikai tad, kad es pati varēšu mūs abus nodrošināt. Savās jaunajās attiecībās esmu par to runājusi un esmu atradusi jaukas, dzirdīgas ausis. Būvēju tagad savu laimīgo dzīvīti!

 

Kāda ir Tava attieksme pret abortiem? Vai uzskati, ka tie ir pieļaujami vai tomēr- bērns ir Dieva svētība?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 19. aprīlis 2010 18:17

es liidz tam gadiijumam tak arii nebiju par abortiem!!! un nekad nesaki nekad..fuu,nu neiedroshinu uz to,taa nevajag saprast,tachu dziivee gadaas taadas lietas,kuras nemuuzjam neienaaks praataa,ka taa var notikt. shis laikam buutu staasts" ar mani gan taa nenotiks",taa ir viegli pateikt.liidz briidim,kad neredzi izeju..

19. aprīlis 2010 17:40

nepatikams gadijums.esmu pret abortiem,nekad nevaretu nodarit pari berninam.

hiperkeri 19. aprīlis 2010 17:21

nu ok,ok,piesienos pie vaardiem:) bet taadas lietas sastaada manu dziivi ar taadaam pukjeem,par ko priecaaties,kaa arii ar nezaaleem,kuram retais kjeras klaat..piekriitu par peedeejo..

more 19. aprīlis 2010 11:15

Ticīga vai neticīga - tam šajā gadījumā nozīmes nav ;) Protams, ticība sev un pārliecība - tam ir liels spēks ;) Dzīvē viss notiek tā kā tam IR jānotiek - pat skumjās lietas :(

hiperkeri 19. aprīlis 2010 11:10

haa-esmu neticiiga. vienreiz gan biju aizgaajusi uz " alfas " seminaaru,jo mans neticiigais braalis beigaas nokristiijaas:D:D bet seminaara laikaa es tomeer sapratu,ka vairaak ticu sev un ieksheejam speekam vairaak kaa Dievam.un uzskatu,ka nejaushiibas tomeer nenotiek nejaushi,jo tieshi taa iepazinos ar savu tagadeejo pirmo iisto lielo miilestiibu-tiiru un pacilaajoshu:)

more 19. aprīlis 2010 11:03

Tāpēc - nelauz lieki galvu par pagātni un domā par nākotni pozitīvi...

more 19. aprīlis 2010 10:54

Hiperkeri: Būs tev savs bērniņš!!! Manuprāt, ir tā - ja nožēlo, tad tev ir piedots - Bībeliskā skatījumā ;)

ki4ija 19. aprīlis 2010 10:32

Ir tāds stulbs joks: "Ja aborts ir slepkavība, tad orālā sexa laikā norīta sperma ir kanibālisms". :D

hiperkeri 19. aprīlis 2010 10:10

nu re,cik " jauki".tagad es esmu neizgliitota slepkava. cik viegli otru par taadu pataisiit.kaut arii ieksheeji es sev to esmu iestaastiijusi un nav viegli katru dienu ar to sadziivot,it iipashi,ja ar savu jauno draugu to paarrunaajaam un peec gadiem 7iem,kad gribeesim beernus,es vinjam , iespeejams,to nevareeshu sniegt.jo esmu pati sevi sabojaajusi.. tas vienmeer buus manii iekshaa,liidz pati nepiedziivoshu shii veelamaa beerninja gaidas un saapes,ja taa nebuus.maneejaas! TAGAD JAU VIEGLI PATEIKT-ES IZDARIIJU NEPAREIZI! JAA,IZDARIIJU! bet laiku nepagriezt atpakalj.. tagad man ir miilestiiba,kursh neesaa mani uz rokaam un nekad,nekad mani nesavainotu.un ruupeejas par mani arii peec taa,ko izdariiju,jo vinjsh saprot manus iemeslus,paziist to cilveeku..un miil mani.patiesi.

18. aprīlis 2010 18:06

Man arī ir bijis viens aborts,jo nezinot ka esmu stāvoklī tika veikts rentgens,un bērns tika apstarots.Kā rezultātā liela iespēja,ka bērniņš piedzimtu kā invalīds.Toreiz ilgi domāju ko darīt,daudz raudāju,bet finālā abortu toreiz uztaisīju.Par to raudu pat tagad,kad to visu rakstu.Pagājuši ir jau kādi septiņi gadi,bet sirds tomēr sāp.Pēc aborta,ļoti pārdzīvoju,nevarēju pat pamperu reklāmas skatīties,kad nesākās asaru plūdi.Sāku pastiprināti lietot alkoholu.Tad sapratu,ka mani glābt var tikai bērns.Paliku stāvoklī,mēnesi nogulēju slimnīcā,lai bērnu saglabātu,jo bija sarežģījumi,bet beidzās viss labi.Tagad man ir burvīgs mazulis,nu jau četrus gadus vecs,es viņu dievinu,un esmu tik pateicīga ka viņš man ir!!!! Domāju,ka vairs nekad abortu netaisīšu,lai vai kas!!!Es nenosodu sievietes kas taisa abortus,jo kas mums vispār ir devis tiesības nosodīt???Sodīt var tikai Dievs!
Šis stāsts bija par manu otro un trešo grūtniecību,pirmais bērniņš man piedzima 18 gados.Abiem puikām ir desmit gadu starpība.Ar pirmo nebija viegli,jo biju bez darba un ļoti jauna.Bet man blakus bija ļoti labs bērna tētis,kurš ir arī vēl tagad.Nu jau kopā esam septiņpadsmit gadus!

18. aprīlis 2010 15:17

Es esmu pret abortiem, jo lai kāda būtu dzīve, tas nav ataisnojums.. Izglītoties var arī tad ja bērns ir pati saku pec savas pieredzes.. Un ari ja berna tevs ir tāds cūka kas paceļ rokas pret sievieti, vieglākais ceļs ir aiziet.. Man ar;bija tā pat bērna tēvs pacēla rokas pret mani, bet es saņēmos un aizgaju ar visu savu mazo meitiņu.. Lai dzīvē cik grūti man klājās, es tomēr nepadevos, jo bija par ko cīnīties par savu jauko meitiņu, gadu nodzīvoju viena, un tad sastapu savu liktenīgo vīrieti, no kura man būs mazais, un viņs ir tik laimīgs, un manu meitiņu pieņema kā savu...

more 18. aprīlis 2010 08:32

Es tevi nenosodu!!! Man vnk ļoti žēl :( pašai bijuši divi vēlami bērniņi, kuri neizdzīvoja puncī :( tāpēc uztveru šo tik emocionāli! Ļoti vēlu tev kādreiz tikt pie vēlama bērniņa un tā arī būs :)

more 18. aprīlis 2010 08:30

Autorei: tu nevari zināt vai būtu gatava bērnam, jo tā arī nelaidi viņu pasaulē :( ja, nu, tomēr būtu gatava??? Nedzimušam bērnam vairs nepajautāsi :(

more 18. aprīlis 2010 08:29

Magone: man asaras saskrēja lasot tavu mazo stāstiņu - jāsaka paldies Dievam - ka izlēmāt tā!!! Malači :)
Bet, meitenes - nesalīdzināsim spontāno abortu ar abortu!!!! Spontānais aborts ir nelaime, kas notiek neatkarīgi - vēlies to vai nē :( aborts - apzināta cilvēka izvēle!!!

laumucis 18. aprīlis 2010 00:01

atzisos bet man ir bijusi 2 spntanie aborti un 4 legalie aborti par to negribas runat daudz jo nelepojos ar to...ja tagad varetu pagriezt laiku atpakal tad rikotos pa visam savadak...

magone 17. aprīlis 2010 21:40

Tieshi gadu atpakall es biju shii briesmiigaa jautaajuma priekshaa. Viirietis beernam nepiekrita, radinieki nosodiija,draugi nesaprata........ Bij noteikts aborta datums. Bet zemee,kuraa dziivoju abortu veic peec 2.nedeelaam no briiza,kad esi izteikusi velmi to dariit. Shiis 2.nedeelas dod paardomaam. Katru dienu vienkaarshi juku praataa. Mekleeju atbalstu interneta forumos. Kaadaa forumaa ieteica noskatiities kaa tas aborts tieshaam notiek un izskataas. Pasaucu savu viirieti un teicu- "Ja man tas buus jaaizdara,tev tas ir jaanoskataas." Vinsh noskatiijaas un neko neteicis izgaaja no istabas. Domaaju-pilniiga vienaldziiba. Tomeer kluudiijos. Naakamajaa riitaa pirms doshanaas uz darbu vinsh mani pamodinaaja un teica ,lai beerninnu atstaajot- vienalga,kaadas buus muusu attieciibas,vinsh ruupeesies par beerninu.
Tas sagrieza visu manu dziivi ar kaajaam gaisaa.
Tagad skatoties aciis savam mazulim man kauns par to vaajuma briidi,kad biju gatava padoties man tuvo cilveeku spiedienam.
Es nenosodu taas sievietes kuras izdara abortus. Ir dazaadas situaacijas.
Pati esmu loti laimiiga,ka man tas nebij jaadara. Katru riitu sanemot no sava mazula LIELO RIITA SMAIDU,esmu laimiiga par sho iespeeju.
Lai katrai no mums vienmeer buutu izveeles iespeejas!

liiga 17. aprīlis 2010 21:36

Esmu pret abortiem,bet izklausās,ka šajā gadījumā labāk ir tā kā ir-raksta autore izklausās pavisam bērnišķīga un neizglītota,diezvai šāds cilvēks vispār varētu par bērnu adekvāti rūpēties.
Atvainojos par tik skarbu viedokli.

sigy 17. aprīlis 2010 21:22

tu raksti ,ka tevi santazetu un tev vajadzeja to izbeigt radikaliem lidzekliem,varbut kludos un lasot ne ta parpratu....10x vajadzeja nomerit,tad griezst!!!!man sapnos raditos un es nevaretu ar so sadziivot,jo man butu sirdsapzinas paremteumi....kad tevi sak pukstet sirds,ta ir dziviba,ja nogalina,ta jau slepkava.....zel,ka nevaru atrast video,kur redzmas ,ka bernins no adatas izvairas,ka vinam kad kaulinus lauz kopa vins kliedz....es kad noskatijos,es teicu,ka dzive to nedarisu,kodisu pirkstos.es tevi nenosodu,jo tevi dievs sodis...un ari netiesaju.mums pat daugavpili ginekologe atteica staisit sievietem abortu,jo vina teica,ka tas ir greks...piedod man ,sodien loooti emocionala un splauju ara patiesibu...

17. aprīlis 2010 20:45

man liekas, ka ļoti sarežģīts jautājums, ko parasti apskata no topošo māmiņu puses, bet es domāju, ka ir vērts kaut reizi nostāties pie spoguļa, kārtīgi sevi apskatīt un saprast, ka arī mēs katrs varējām būt aborts....

hiperkeri 17. aprīlis 2010 20:26

es tagad gan nejuutos,ka buutu frontes preteejaa pusee. man ir ljoti interesanti lasiit meitenju viedokljus,kas un kaapeec. beerns ir daavana.bet manaa gadiijumaa-es nebiju gatava to sanjemt. mans tagadeejais draugs zina,ka vinjsh ir " negribeetais " ,nu-neplaanotais beerns. bet es katru dienu pie sevis pasaku paldies,ka vinjsh ir shajaa pasaulee. ieprieksheejaam attieciibaam viss veda uz galu,taapeec negribeeju,lai rodas beerns,kura deelj mani veel shantazjeetu,taapeec ar ljoti radikaaliem liidzekliem vajadzeeja to visu vienkaarshi izbeigt..

miranda 17. aprīlis 2010 19:09

Bērniņš nenoliedzami ir Dieva svētība. Esmu pret abortiem. Bērns ir pats skaistākais, kas sievietei ļauts piedzīvot!

heima 17. aprīlis 2010 14:53

interesanti,ka kāds ir atļāvies uzrakstīt ko tādu,jo skaidrs,ka pārsvarā visi jau ir pret abortiem un neskatoties ne uz ko saka ,ka tas ir slikti.
Man domas ir mazliet savādākas. Ja cilvēks tam nav morāli, fiziski, materiāli gatavs,tad varbūt arī tā ir izeja. Jo var jau teikt -vajadzēja domāt pirms tam. Bet kādreiz tak pieviļ visas izsargāšanās metodes un tu iekrīti. Un ko tad!!! Nav nozīmes 16, 18 ,25,vai 30 gadi. Jo ja saproti,ka šobrīd nevari-vienkārši jūti ,ka nevajag,tad varbūt nevajag.
Laikam jau bērnam ir labāk,ka viņš aug ģimenē ,kurā ir gaidīts,mīlēts. Nevis tāpēc,ka citi tā teica un nu bērns ir pasaulē, un tad nu tiec ar to galā kā gribi.
Nesaprotiet mani nepareizi, neesmu par abortiem ,bet saprotu un nenosodu cilvēkus ,kuri to izdara,lai neliktu ciest ne sev ,ne mazulītim. Un iespējams pēc gada vai diviem , sagaida jau gribētu bērniņu un viss ir kārtībā.

taschinka 17. aprīlis 2010 14:47

diemzel man ari ir bijis aborts,bet tikai spontanais.Palikus stavokli,abi ar viru bijam loti priecigi.tad man bija 6-7 nedela.Tik loti bijam laimigi,ka visu laiku par to vien runajam,bet sakas sarezgijumi.Ielika mani slimnica uz saglabasanu,biju loti satraukusies un baidijos,ka varu pazaudet mazuli.Un ta ari notika-auglis neattistijas un organisms to atstuma,bija spontanais aborts.
Es pat nevaru izskaidrot ka tobrid jutos,bija gruti par to runat bez asaram acis.Kaut aborta laika neko nejutu,tomer iekseji bija briesmiga sajuta,ka ta noticis.Pagaja vairaki menesi,lidz es par to vareju runat bez asaram acis.Vel mocija si sajuta,ka pec pirma aborta vairs var nebut berni.
Pec gada ar viru nolemam meginat vel reiz un ja es atkal paliku stavokli,bet soreiz es neuzticejos arstiem,bet pati savam sajutam.Uzskatu ka pirmais gadijums tomer bija kaut kada arstu vaina,jo sudzejos par problemam bet tie ta vienaldzigu uz to visu reageja.
Un soreiz atkal tai pat laika-6-7 nedela sakas sarezgijumi,guleju 2 nedelas uz gultas,tikai soreiz ne slimnica,bet majas-tada bija mana izvele.domaju pateicoties tam ka uzticejos sev,tagad man ir vislielakais brinumins uz sis pasaules un vinam jau ir 2.6 gadini.
Es varetu teikt ka neatbalstu abortus,bet nevaru ari nosodit tas,kas to ir izdarijusas,jo iemesli var but dazadi.

belinda 17. aprīlis 2010 12:26

Uzskatu, ka bērns ir Dieva dāvana. Paskatos apkārt, cik daudz ir precētu pāru, kuri gadiem grib bērniņu, bet netiek pie tā, tāpēc priecājos, ka man ir dota tā laime - bērni. Nenosodu tās sievietes, kuras abortu izvēlas pēc izvarošanas, kā arī, ja bērniņš ir slims (bet pati šajā gadījumā arī netaisītu abortu, jo aparāti ir tikai aparāti un analīzes arī mēdz būt kļūdainas). Zinu gadījumu, kad sievietei pēc visām sonogrāfijām un analīzēm teica, ka bērniņš būs smagi slims ar sirdi un kaut kādām vēl patoloģijām, ka vajadzētu izvēlēties abortu, bet viņa atteicās un teica, ka audzinās arī slimu bērnu. Rezultātā piedzima pilnīgi vesels bērns.
Vienīgi nesaprotu tās sievietes, kuras kā kontracepcijas metodi izvēlas abortu. Bet tā jau, protams, ir viņu pašu izvēle.

sigy 17. aprīlis 2010 11:59

es esmu pret,jo es ari biju ada situacija ka tu..ari stradaju,macijos un paliku stavokli,bet mani bija tik mierigi viss iekseji,ka pat smejos un sapratu,ka no dieva dots ir si dziviba...mana berna tevs ari ir raksdtura ka tigeris!!!es nenozeloju ,ne mirkli,ka laidu pasaule briniskigo butni!!dzirdet vina smieklus,raudas,pirma szilbes un uttt.man pat berns deva speku--macities,stradat un esmu loooti laimiga!!neciesu,ka cilveki nogalina,jo tas viss nak no augsas un par to mes maksasim...es neparmetu,bet uzskatu,ka abortu var darit,kad ir izvarosanas gadijums vai ari slims bus bernins....,bet ari sim situacijam ir izzeja,atkarigi ka un cik sieviete stipra...bet kapec tu viena esi ir ari berna tevs,kuram ari janes atbildiba...ui,man begtu vins ka uguns no manim,ja tiktu mana navigaja keriena!!!!!!dzili sirdi tev vienalga ir reta un bus tada diena,kad tu skaitisi gadus cik vinas vareja but liels uttt,un tads ir vistrakakais....es uzskatu,ka tu parsteidzi un nepaludzi nevienam padomu,ne matei,ne draugam utttt.tu vecuma nozelosi 1000%

1 2 3