Atklāti par abortu

hiperkeri
hiperkeri 3. aprīlis 2011 00:00
5810

Tagad jau 2 gadus ar šo tēmu esmu nostaigājusi sevī un tagad rodas iespēja to paust uz āru un jūtos pietiekami stipra, lai par to runātu.

{smallpic:1}

Man pašai tagad ir gandrīz 21 gads, studēju, nestrādāju (bet ļoti gribētu, ja man būtu tāda iespēja, sāktas jaunas attiecības.

 

Pirms 2 gadiem bija cits laiks.

 

Bija patstāvīgs draugs, apmēram 1,5 gadu. Dzīvojām kopā, taču man galvā nebija doma par kaut ko vairāk līdz tas notika – es attapos, ka esmu stāvoklī, kaut pati tam nevarēju noticēt. Veicu pat 6 grūtniecības testus, no kuriem 4 bija negatīvi, bet 2 tomēr- pozitīvi.

 

Es biju absolūti pret bērnu, jo es mācījos pēdējā klasē un vēl tik daudz kam manā dzīvē bija jānokārtojas- mani uzturēja mans puisis, man bija jāaug, jāattīstās un vēl pati jutos kā bērns. Aizgāju pie ģimenes ārsta, pateicu, ka ir aizdomas par grūtniecību, gribu taisīt abortu. Viņa bez maz mani par stulbeni nosauca. Kā lai cits man iestāstītu, ka esmu gatava būt mamma (ārste apgalvoja, ka esot)? Nevienam nav tiesību man iestāstīt kaut ko tik nozīmīgu!

 

Aizgāju pie ginekologa un nākamajā nedēļā bija aborts.. pēc tam es gan izgāju no rāmjiem, pārdzīvoju, bet tādi vājuma brīži gadās. Es nedomāju par bērniem vispār. Ja vēlēšos, tad adoptēšu. Tagad, skatoties atpakaļ, es tomēr izdarīju pareizu izvēli!

 

Man vēl pašai ir daudz jāmācās un nevar sasteigt pieauguša cilvēka dzīvi.

 

Un ar to puisi arī nekas nesanāca. Viņš atļāvās pacelt rokas pret mani. Ja mums būtu bērns, tad arī viņš mani sistu, plēstu aiz matiem??!!

 

Tādu dzīves modeli es ne vēlos, man būs bērns tikai tad, kad es pati varēšu mūs abus nodrošināt. Savās jaunajās attiecībās esmu par to runājusi un esmu atradusi jaukas, dzirdīgas ausis. Būvēju tagad savu laimīgo dzīvīti!

 

Kāda ir Tava attieksme pret abortiem? Vai uzskati, ka tie ir pieļaujami vai tomēr- bērns ir Dieva svētība?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ievaroze 5. aprīlis 2011 21:50

Ļoti labi saprotu raksta autori. Arī man ir nācies izlemt par labu abortam. Ne tāpēc, ka es to tā būtu gribējusi, bet tāpēc, ka mans tā laika puisis kategoriski iebilda pret to lai es laistu pasaulē šo bērnu. Biju jauna un dumja, pakļāvos viņa viedoklim, jo viņš spēja spēcīgāk argumentēt savu nostāju nekā es savējo.
Turklāt uzreiz arī bija skaidrs, ka cilvēks, kas man lūdz ko tādu, diez vai mani tā pa īstam mīl.Neraugoties uz to es ļoti gribēju paturēt šo bērnu. Sāku jau meklēt dzīvokli, kur pārvākties un gaidīt bērniņu. Arī meklēju darbu, jo tobrīd tikai studēju un biju vecāku apgādībā.
Ar draugu ilgi un dikti diskutējām, centos pierādīt savu taisnību. Beigu beigās tomēr piekritu abortam, jo ļoti mīlēju un vēljoprojām mīlu savu bijušo draugu, kuru tobrīd negribēju apgrūtināt ar jauno statusu pret viņa paša gribu.
Abortu gāju taisīt divreiz, pirmajā nesaņēmos un nespēju ieiet pa slimnīcas durvīm. Atnācu mājās raudādama, bet laimīga, jo domāju, ka esmu pieņēmusi pareizo lēmumu. Tiklīdz mans puisis par to uzzināja - aizsūtīja pieteikties uz abortu nākamajā nedēļā.

Atceros, ka pēc aborta narkozes pamodos noraudājusies. Pagulēju slimnīcā pusi stundiņas un gāju mājās viena, jo pusis nebija uzskatījis par svarīgu šai dienā atprasīties no darba un atnākt man pretī.
Mēs ar puisi vēl pusi gadu nodzīvojām kopā, bet tas tikai tapēc, ka viņš jutās vainīgs, ne vairs aiz mīlestības.

Nu jau ir pagājuši 3 gadi kopš aborta un es šo lēmumu nozēloju katru mīļu dienu un arī zinu ka pretēja rīcība man būtu nogriezusi ļoti daudz iespēju, ko tagad izmantoju uz pilnu klapi. Ir sasniegta ļoti strauja izaugsme izglītībā un karjerā, jo gluži vienkārši vajadzēja aizmirsties un 100% nodoties kam citam.

Nezinu vai vēl kādreiz es gribēšu bērnu. Pagaidām man šķiet, ka es nemaz neesmu pelnījusi šādu otro iespēju. Ja reiz lēmums ir pieņemts, tad tas ir uz mūžu.

Vienīgi laiks var mainīt manas domas, bet par to tagad pāragri spriest.

kaktus 4. aprīlis 2011 12:31

Ari es esmu pret abortiem. Bet dzive neviena lieta nenotiek100%. Un katrai sievietei ir savi, dzili personiski iemesli, kapeec izvelas abortu.
Ari es biju loti tuvu sim solim. Kad gaidiju berninu, bij loti liels riska procents,ka vinam varetu but Dauna sindroms. Gaididama analizu rezultatus, nepartraukti galva bij tikai viena doma- BUT VAI NEBUT? Un savelkot visu kopa, sapratu,ka slimu berninu nedzemdesu. Gruti butu uztaisit abortu, bet es neesmu atbildiga tikai par so mazo dzivibinu.Man ir vel divi berni. Un man nau tiesibu visas musu dzives pakartot sava vajuma del.
Par laimi, mans bernins bij vesels.
Seit meitenes padalijas ar to sapi, kura sap pat gadiem. Un nevaig bert sali,lai sapetu vel vairak. Nesodi citus, jo pasaule ir apala. Un var pienakt bridis, kad pasai vaidzes sapratni un labu vardu. Varbut pat par ricibu, kura butu janosoda................

sheepijs 4. aprīlis 2011 09:42

kamēr tevi respektē un nespiez gulties apakša, tikmēr tikmēr iet un meklē sev mierinājumu citur :D ... bet tā jau ir cita tēma... un nejau sevi žēlo, vien lieta, kad bērnins nomirst dzemdībās, pavisam cita, kad vinš ir citāds, kad vēlāk kad varētu gulties zem vīra, vinai vienkārši tāda naw, jo kurš gan grib slimu cilvēku !!!!

sheepijs 4. aprīlis 2011 09:37

aktieriem un tiem citiem bērni ir tikai formāli, viniem aukle ir 24 stundas un bernu nevis audzina, bet sabucho pirms projam iet... ta nav audzināšana, reti kurs tiesam atsakas no visa un nododas audzināšanai, kamēr bērns kļūst patstāvīgs... pie kam nauda viniem pietiek visam nepieciešamajām procedūrām un ārstiem, nodroši tu man visus apstākļus, nevis gadā vienu reizi pie specialistiem rehabilitāciju ;)

sheepijs 4. aprīlis 2011 09:33

labak but slepkavai, nekā moc't bērnu...

banderoso 4. aprīlis 2011 09:29

Tavi komentāri lielāko daļu ir truli un žultaini. (N)

taschinka 4. aprīlis 2011 07:38

Godīgi sakot tādām kā tu,kas tik kategoriski uz to visu attiecas es vaisr nepievēršu uzmanību,jo pašai galva uz pleciem un zinu kāpēc tā rīkojos un ne citādi.

peeka 4. aprīlis 2011 04:17

taschinka- shoreiz Tu pastastiji isto iemeslu, kapec taisiji to abortu.
Pazheloji sevi. ;)

Bet kapec nepazeloji sevi pirms gulies zem vira?!
Virs zinaja, ka Tev problemas ar veselibu, ka virs ar savu bernu var Tevi nogalinat?!

Man ar viru nebija intimu attiecibu 2 meneshu.
Bet, kad notika,tad tikai ar prezervativu, velak pec nedelas ar kontracepcijas spirali.
Virs loti ticigs, bet vienalga respekteja mani.
Pirms mainiju uz citu kontracepciju- virs speciali runaja ar mani par gimeni un berniem.

Ai kaa gribas pazelot sevi, kad berns dzemdibas gandriz nomirst....
Ai kaa gribas pazeloties,kad pati gandriz nomiru.
:D
Un- jeega?
Aizgaju uz baznicu un pateicos Dievam par manu otro piedzimshanu un manu berninu. ;)

peeka 4. aprīlis 2011 04:02

Un, tie cilveki- aktieri un modeli ar savu aiznemti ikdienu vienalga atdrot laiku savam slimajam bernam.
Un- neraud, nezelojas. (hug)

peeka 4. aprīlis 2011 04:00

Neviena kontracepcija nav 100%.
Tas nevar biedet- taa ir laime.

Sheepijs- tik daudz cilveku dzemdejushi veseligus un specigus bernus- Jordan, Jonh Travolta un citi populari cilveki.
Neskaitot parastus cilvekus.
Tas, ka izvelejaties abortet pilnigi veselu bernu- taa ir slepkaviba.
(hi)

sheepijs 3. aprīlis 2011 21:11

paldies par uzmundrinājumu, bet reizēm gribas, lai mani uztver kā vārgu, lai pažēlo...

tā esot ģenētiska vaina , iedzimta no kādiem radiem, bet tā kā esmu taisījusi ciltskokus un par saviem un vīra radiem zinu 6 paaudzēs visu, viņiem tādas lietas nav bijušas... neviens tātad nevar neko pateikt... kā arī iespējams, ka kādreiz bus citi bērni, bet ne tuvāko gadu laikā, noteikti nē, kamēr meitiņa nesāks staigāt stabili.

pece 3. aprīlis 2011 20:56

Tu esi stipra un apbrīnojama.

Tomēr, ja vien tavam mazajam šis defekts nav ģenētisks, kas var veidoties nākamajiem mazuļiem, varbūt citu reizi ir vērts apdomāt citus risinājumus.

Es pati esmu nākusi no ģimenes, kur pirmais ir rūpju bērns. Doki teica, ka vecāki vainīgi - alkahols un tā, lai gan viņi nav un nebija dzērāji, vēlāk izkristalizējās, ka iegūtās problēmas ir bērnam dzemdību traumas rezultāts, bet vecākiem teica, ka ar nākamajiem bērniem būs līdzīgas problēmas. Tomēr dzīvē viss ir citādāk. Mēs esam trīs pavisam, man un jaunākajai māsai nav šādas problēmas (un nav jau iemesla) un pateicoties vecākiem arī vecākā māsa dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.

sheepijs 3. aprīlis 2011 20:52

patiesībā, lai gan mani neviena nepazīst, liekas ka visas ir draudzenes un es varu izkartīr sirdi, tā pat vien, jo ne ar vienu par to neesam ar vīru runājuši.

sheepijs 3. aprīlis 2011 20:51

es arī esmu viena no tām, kas visu laiku teica: "lai nu ko, bet ne abortu!" kad paliku stāvoklī, man bija 19 - ģimnāzijas pēdējā klase, zināju, ka bērniņu gaidīšu. ar draugu par to runājām daudz - visus par un pret un tā tālāk... man negribējās vēl ģimenes dzīvi,nebiju gatava vēl, gribējās diskotēkas, Rīgas dzīvi, kopmītnes universitāti - kā filmās., puisim gan jau 26 un vins bija gatavs rūpēties un uzturēt mūs abus ar mazuli. zināju - abortu netaisīsu, iespējams tas bija manas spitibas dēļ, jo visiem teicu, ka neatbalstu abortu. visgrūtāk bija pastāstīt citiem, bija bail no reakcijas, bet es esmu stipra. grūtniecība noritēja veiksmīgi, viss bija lieliski un tomēr... ja jūs zinātu kā es 3 stundas pēc dzemdībām gulēju nekustīga uz galda un tikai no katra acs kaktina tece'ja straumēm asaras.... nezināju, ko vainot, jo ārsti teica, ka tā gadoties- fizisks defekts! man piedzima meitina, kurai ārsti nedeva cerības staigāt. lūk tā... un analīzes, modernās iekārtas neko neuzrādīja pirms tam, kaut gan tas esot bijis jāredz! neskatoties uz 4 operācijām ko mana mīlulīte ir piedzīvojusi savu 2.4 gadu laikā sākot no otrās savas dzīves dienas, viņa ir vienkārši apburoša un gudra meitene, lai gan tikai šobrīd sāk celties uz kājiņām, lai staigātu....
kad meitinai bija vines gadins, mums pieteicās otrs mazulis, lai gan es katru vakaru raudāju un gribēju bērniņu, mēs ar vīru izlēmām par labu ABORTAM, jo redzot savas meitiņas ciešanas, kad viņa nevar aizskriet citiem bērniem līdzi vai noķert ripojošu bumbu un neviens nemāk pateikt vai viņai tas kādreiz izdosies... nevar nedomāt, ka arī nākamajam bērniņam tā var gadīties!

šobrīd nedomāju par bēniņu, kurš tā arī nedzima, visus spēkus un mīlestību veltu meitai, un kas zina varbūt kādreiz vēl gribēšu citus bērnus, bet šobrīd ne! vienkārši to vairs nepārdzīvotu!

hiperkeri 3. aprīlis 2011 20:18

pilnīgi piekrītu:)
man patīk,ka šajā klubiņā ir TIK foršas meitenes:) šķiet,mums vajadzētu noorganizēt pasākumu tām kluba biedrenēm,kuras šeit ir tās jaunākās(jo domāju,tāda te ir ne viena vien,kura vienkārši nespēj ar mammu runāt par visu),un pastāstīt savu pieredzi,iedrošināt par sevi vairāk rūpēties..

taschinka 3. aprīlis 2011 19:55

Atceros,ka agrāk ginekologu uztvēra kā kaut ko no kā jākaunās.Bet arī mūsdienās tas viss tiek pasniegts diezgan tā,noteikt ne tā pat kā frizieri,vai zobārstu.Domaju,ka ne tikai vecākiem,bet arī skolās skolotājiem par to jāstāsta daudz un dikti.

kaktus 3. aprīlis 2011 19:45

Protams, jaruna ari ar puisiem. Te es vienkarsi gribeju teikt- sargasim savas meitas no aborta sapem. Piedavasim savu palidzibu vizite pie ginekologa. Tas tikai vairos musu sapratni ar meitam.

taschinka 3. aprīlis 2011 19:26

Gribas gan piekrist tavam rakstītajam,gan vēl paturpināt,ka ne tikai mammas runajiet ar meitām,bet arī mammas,tēti runājiet ar meitām un dēliem.Ir jābūt atbildībai gan meitenēm,gan zēniem.Tas nenozīmē,ka meitenes tikai var lietot kontracepcijas,tad zēniem nav jābūt informetiem.
Es audzinu dēlu un noteikt stāstīšu un mācīšu visu.

kaktus 3. aprīlis 2011 19:09

Pareizi. mes neesam ne dievi, ne tiesnesi lai kadu nosoditu.
Parsvara sis ir jaunibas kludas, bet cik zinosas un galvenais- cik drosmigas meitenes ir, uzsakot dzimumdzivi???Vai ir drosme aiziet pie ginekologa un atklati pateikt- piemeklejiet man kontracepciju. Bet ja meitenei tikai 15-16 gadi? Nosodijums garantets.
Te ari gribas teikt mammam- runajiet ar savam meitam! Atklati. Vieglak tomer ir palidzet meitai izveleties kontracepciju, nevis velak domat ka palidzet tikt gala ar jau notikusa sekam.
Un nebusim naivas, ka musu berniem nau sex, pat ja viniem ir tikai 16.g.Sis bridis ir traki is- vel vakar vina spelejas ar barbijam, bet sodien aizgaja uz diseni. Un taja bridi mammai jabut parliecinatai,ka vinas meita ir zinosa un pasargata.
Tiesi saja vecuma mamma ir loti vajadziga.

taschinka 3. aprīlis 2011 18:58

Jā,protams,ka tāda veida attieksmi pret abortu,kā pret kontracepcijas metodi neatbalstu,tomēr kontracepcijas metodes ir daudz un dažādas,ka viena var katrai mums būt īstā,kaut ne perfektā,bet tomēr.
Tā kā esmu to visu izbaudījusi,tad labāk paciest,ka pieaug svars pēc kontracepcijas nekā izvēlēties abortu,bet manā gadījumā pat arstiem grūti atrast kura kontracepcija man der,tādēļ tā man gadījies to izvelēties.Vienīgais,kas mani satrauc,ka neviena kontracepcija nav 100%,tas biedē.

sandija 3. aprīlis 2011 18:54

Padomju laikos jau aborts bija vienīgā bez maz vai kontracepcija. Manu ģimenes sieviešu vidū arī ir bijuši aborti.

sandija 3. aprīlis 2011 18:53

Pagaidām esmu bijusi savā dzīvē pasargāta no tā, taču nevienu nenosodu. Tikai es jau zinu, ka man būtu bail pēc tam no tās sajūtas, no sirdsapziņas, no visa tā, kas jāizjūt sievietei - radītājai.
Nu ko lai saka, jābūt ļoti uzmanīgām, jāpiedomā pie kontracepcijas, tiešām jāpievērš tam uzmanība

amorisita 3. aprīlis 2011 18:37

Sīkāk gan nezinu kas un kāpēc, bet zinu, ka manai mammai pirms manis ir bijusi vēl grūtniecība, kas pārtraukta ar abortu. Iemeslu tiešām nezinu. Pēc tam piedzimu es, māsa un divi brālīši. Mums ir kolosāla ģimene. Visi bērni jau esam izauguši un ļoti saticīgi dzīvojam. Kad uzzināju, ka neesmu mammai "pirmā", sākumā bija šoks, bet pēc tam sapratu. Laikam viņa nebija Tam gatava. Toties tagad viņai ir lieliska ģimene un 4 lieli bērni.
Arī mana omītei ir bijuši vairāki aborti. Padomju laikos bija ļoti grūti ar darbiem un viņa nevarēja atļauties sēdēt mājās ar bērniem. Viņai jau bija 2 meitas, un vairāk bērnus nevarēja atļauties.
Es nenosodu sievietes, kas objektīvu iemeslu dēļ ir uztaisījušas abortus. Nezinu gan, kā es šādā situācijā rīkotos.

pece 3. aprīlis 2011 18:18

Nevienu nenosodu, ne man to lemt, ne man akmeni mest, lai tiesā kāds cits. Tomēr pa lielam es neatbalstu abortus, īpaši jau abortus kā kontracepcijas metodi. Kad es lasu - mēs ar vīru izsargājāmies ar pārtraukto...., tablītes mēdzu reizēm neiedzer ..... un taml. man gribas skaļi kliegt - attopieties - lai ko jūs teiktu - jūs neesat izsargājušās! Un tad jau aborts ir apzināta slepkavība.

taschinka 3. aprīlis 2011 16:26

Ir jābūt ļoti stiprai,lai neīstajā brīdī paturētu bērnu un jābūt arī tik pat stiprai,lai grūtniecību pārtrauktu,jo ja apstākļi nav tādi kā gribetos jebkurš lēmums ir ļoti smags.

1 2 3