Ārsts nav profesija- tas ir dzīvesveids

nosiguldas
nosiguldas 14. oktobris 2010 12:29
1684

Es apmeklēju ārstus samērā reti, bet esmu viena no tām laimīgajām, kam nav sagadījies tikties ar sliktiem ārstiem.

 

Bet šoreiz par vienu- ārsti, kas iznēsāja manu mazo meitiņu, kam tagad ir 18 uz rokām, kura nekad neatsaka padomu un vienmēr palīdz pozitīvi paskatīties arī uz nopietnām problēmām. Manas ģimenes daktere ir iekšlietu ministrijas poliklīnikas ģimenes ārste un pediatre daktere Rita Dārziņa.

 

Iepazinos ar dakteri, kad sāku strādāt Rīgā, manai mazulītei bija četri gadi un mēs smagi saslimām ar plaušu karsoni, es nevarēju iedomāties, ka Kika varētu viena palikt bez manis slimnīcā, tapēc mēs ar dakteri kopā ārstējām viņu mājās, es viņu nemeklēju, viņa katru dienu braucot garām mūsu mājai ienāca mūs izklausīt, iemācīja mani izdarīt injekcijas. Kad pienāca laiks izvēlēties ģimenes ārstu manai mazajai Katrīnei, nedomājot zināju, kas būs mūsu daktere un nebiju kļūdījusies, Katei patīk dakteres apmeklējumi. Es varu piezvanīt naktī, brīvdienās, nekad nav tā, kad būtu izslēgts telefons. Klausulē vienmēr var dzirdēt mierīgu, patīkamu balsi un arī es zinu, ka varu būt mierīga, jo pat, ja es zinu atbildi uz savu problēmu, viņa man dos to pārliecības sajūtu, ka es daru pareizi un tikšu ar visu galā pati. Ja atbilde ir nekavējoši griezties pie speciālista, apgalvojums nav apšaubāms. Zinu ,ka tas darāms tūlīt un ir nopietni.

 

Par īstu ārstu nevar izmācīties, tam ir jābūt sirdī un man ir paveicies, jo tāda ir mūsu daktere Dārziņa.

 

Kāds ir Tavs ārsts, kuram uzticies? Iesūti blogu un laimē Vitamax vitamīnus!

3

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
silis 22. oktobris 2012 12:53

Šis raksts it plika ārstes reklāma tematiskajā vietnē. Var būt Dārziņa nav no sliktākaiem ārstiem, bet man saskarē ar Dārziņu izveidojās ne pārāk labs priekštats par viņu kā par cilvēku - un tā tad arī kā ārsts,diez vai viņa būs gana laba. Viņa var samelot pat ja nav īpašas vajadzības.

nosiguldas 19. oktobris 2010 11:35

es dotajā gadījumā biju domājusi vēlu vakaru, nevis nakti, ar to gribēju teikt, ka esmu pārliecināta, ja būtu nepieciešama palīdzība naktī, nevienā brīdī nešaubos, ka mana daktere paceltu klausuli.

jeroma 14. oktobris 2010 19:16

Ārstiem teorētiski nav izdevīgi izārstēt cilvēku ;) izārstēsi - darba nebūs.. :D

pece 14. oktobris 2010 16:52

Laiku neizvēlas saslimšanai, bet tad ir vai nu iepriekš izrunātas shēmas pēc, kurām rīkojos, vai arī dežūrārsts, telefonkonsultācija bērnu slimnīcā.

Es vienkārši nespēju iedomāties situāciju, kad par visām varītēm man būtu jāpieceļ no miega ģimenes ārsts - vai nu problēma ir atrisināma pašu spēkiem un var gaidīt rītu, vai ir ātrā palīdzība, ja ir kas ektrēms vai telefonkonsultācijas ar tiem dienestiem, kas nodrošina ātro palīdzību.

Iedomājoties, ka ģimenes ārstam vidēji ir tiek 1800-2000 pacientu un katrs savu reizi mēģina piezvanīt naktī/brīvdienā, man nav pārliecības vai septiņreiz naktī piecelts no miega ārsts ir spējīgs ar pilnu adevi un uzmanību strādāt savā pieņemšanā. Ārsti nav mašīnas.

jana 14. oktobris 2010 15:13

Tev tiešām ir paveicies un diemžēl laiku, kad saslimt bērns neizvēlas - kā likums tas parasti notiek brīvdienās vai naktīs....

pece 14. oktobris 2010 14:34

Piekrītu, ka būt par ārstu ir dzīvesveids, bet traucēt ģimenes ārstu naktī un brīvdienās ir vienkārši necilvēcīgi.