Alerģiskās iesnas jeb alerģiskais rinīts –ir alerģiska saslimšana, kas attīstās alergēniem nonākot uz deguna dobuma gļotādas un izpaužas ar četriem galvenajiem simptomiem – izdalījumiem no deguma, apgrūtinātu elpošanu caur degunu, šķaudīšanu un niezi (kņudēšanu) deguna dobumā.

Alerģiskās iesnas mēdz būt:

- sezonālas, ko izraisa ar vēju apputeksnējamo augu putekšņi,

-pastāvīgas, ko parasti izraisa pelējuma un mājas putekļu ērcīšu alergēni.

Sezonālās alerģiskās iesnas sāk attīstīties tikai tā auga (vai augu) ziedēšanas periodā, pret kura putekšņiem pacientam ir alerģija, un noris ar ūdeņainiem caurspīdīgiem izdalījumiem no deguna lielā daudzumā, šķaudīšanu, deguna niezi, kā arī deguna aizlikumu.

No pastāvīgajām alerģiskajām iesnām pacients cieš nepārtraukti. Simptomi ir tādi paši kā slimības sezonālai norisei, taču parasti ir mazāk izteikti. Dažreiz pastāvīgo alerģisko iesnu vienīgais simptoms ir deguna aizlikums. Pastāvīgajām alerģiskajām iesnām raksturīga arī šķaudīšana, mostoties no rīta vai naktī. Alerģiskās iesnas, ko izraisa dzīvnieku alergēni, izpaužas tāpat kā slimības sezonālais variants, tikai simptomi rodas pēc kontakta ar dzīvniekiem, pret kuru izdalītajiem alergēniem pacients ir jutīgs.

Diagnostika

Alerģisko iesnu diagnostika notiek, pamatojoties uz raksturīgajām sūdzībām un slimības izpausmēm, kas vērojamas apskates laikā. Ārsts var veikt arī ādas alerģijas testus. Atsevišķos gadījumos, lai precizētu diagnozi, var būt nepieciešama rentgenoloģiska deguna blakusdobumu izmeklēšana vai datortomogrāfija.

Ārstēšana

Alerģiskā rinīta ārstēšanā galvenā loma ir kontakta novēršanai ar alergēniem. Pastāv dažas rekomendācijas, atkarībā no alergēnu veida.

Putekšņu alergēni:

• Vairāk uzturēties telpās augu ziedēšanas laikā;
• Aizvērt logus dzīvoklī, nēsāt aizsargbrilles un izmantot aizsargfiltru  automašīnas kondicionēšanas iekārtā, izbraucot ārpus pilsētas;
• Ja iespējams, augu ziedēšanas laikā pārcelties uz citu klimatisko zonu (piemēram, paņemt atvaļinājumu).

Mājas putekļu alergēni:

• Aizvietot dūnu spilvenus un matračus, kā arī vilnas segas ar sintētiska materiāla segām un spilveniem, mazgāt tos katru nedēļu 60 C temperatūrā;
• Tikt vaļā no paklājiem, bieziem aizkariem, mīkstajām rotaļlietām (īpaši guļamistabā), ne retāk kā reizi nedēļā veikt mitro uzkopšanu;
• Vēlams, lai uzkopšanu neveiktu pats slimnieks;
• Izmantot gaisa attīrītājus.

Mājdzīvnieku alergēni:

• Pēc iespējas atbrīvoties no mājdzīvniekiem, neņemt jaunus;
• Dzīvniekiem nedrīkst ļaut ieiet guļamistabā;
• Regulāri mazgāt dzīvniekus.

Alerģisko iesnu ārstēšanas preparāti

• Antihistamīna medikamenti (neitralizē histamīna darbību, kuru alerģiskās reakcijas rezultātā izstrādā šūnas), samazina gļotādas pietūkumu, deguna izdalījumu apjomu, niezi. Šie medikamenti ir viegli noritošas slimības terapijas pamatā, kā arī tos lieto kompleksajā ārstēšanā vidēji smagu un smagu alerģisko iesnu gadījumā;

• Lokālas darbības kortikosteroīdi (nomāc alerģisko reakciju kopumā), kurus izsmidzina uz deguna gļotādas, var tikt lietoti pie jebkuras slimības smaguma pakāpes, un tie ir pirmās izvēles līdzekļi vidēji smagu un smagu alerģisko iesnu gadījumā. Šis preparātu tips efektīvi bloķē visus simptomus un var novērst to progresēšanu. Kortikosteroīdu regulāra lokāla lietošana efektīvi samazina deguna aizlikumu, izdalījumus no deguna, šķaudīšanu un kņudēšanu degunā. Blakusefekti ir reti, galvenokārt ir tikai dedzināšana, nieze vai sausuma sajūta pēc lietošanas; dažiem pacientiem iespējama īslaicīga un viegla deguna asiņošana. Šie blakusefekti nav specifiski un rodas aptuveni ar tādu pašu biežumu, kā lietojot citus uz deguna gļotādas izsmidzināmos līdzekļus. Lietojot šos preparātus stingrā saskaņā ar ārsta norādījumiem, pacients tos var lietot ilgi, nebaidoties no sistēmisko blakusefektu attīstības (t.i. iedarbības uz visu organismu). Lokāli lietojamo kortikosteroīdu  mūsdienu formām ir laba panesamība, un tos var lietot vienu reizi diennaktī;

• Nātrija kromoglikātam, kas agrāk tika plaši lietots alerģisko iesnu gadījumā, piemīt mērens pretiekaisuma efekts un tas var labvēlīgi ietekmēt simptomus. Preparātam praktiski nav blakusefektu, taču ārstēšanās rezultāti ir visai pieticīgi;

• Asinsvadus sašaurinošie preparāti tiek lietoti dažādiem iesnu variantiem, t.sk. arī alerģiskā rinīta gadījumā. To darbības pamatā ir ātra gļotādas pietūkuma novēršana, atvieglojot elpošanu caur degunu. Šo līdzekļu trūkums ir tas, ka tiem nav profilaktiskās iedarbības, kā arī pacients pie tiem ātri pierod.

Bieži tiek izmantota iepriekšminēto preparātu kombinācija. Pateicoties augstai klīniskai efektivitātei, visizplatītākā ir antihistamīna preparātu un lokālās darbības kortikosteroīdu kombinēta izmantošana. Virknē gadījumu tiek izmantota imūnterapija ar alergēniem, pret kuriem pacients ir jutīgs. Šī metode ietver pastāvīgas alergēnu injekcijas pieaugošās devās. Imūnterapija ar alergēniem, ja ārsts ir adekvāti noteicis devas, spēj samazināt simptomu intensitāti un vajadzību pēc zāļu terapijas.

Alerģisko iesnu efektīva ārstēšana ir īpaši svarīga, ja šī slimība kombinējas ar astmu, jo bez adekvātas terapijas alerģiskās iesnas var ievērojami pasliktināt bronhiālās astmas norisi un palielināt vajadzību pēc astmas medikamentiem.

Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas attīstību. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, pacientam, kas elpo caur muti, liels alergēnu daudzums nonāk tieši plaušās.

Vai arī Tev ir alerģijas iesnas? Kā Tu tās ārstē?

Uzdod savu jautājumu par alerģijām, rakstot uz kintija.bulava@sieviesuklubs.lv!