Acisciet un vitamīni

acisciet
acisciet 16. februāris 2011 14:27
1163

Esmu stingri pārliecināta, ja cilvēks prasmīgi ieklausās sava organisma nepieciešamībās, viņš lieliski pratīs izveidot savu ēdienkarti un nodrošināt organismu ar vitamīniem.




 

Bet vairums cilvēku ir slinki vai pārāk aizņemti ar darbu, lai veltītu pietiekoši daudz pūles sava uztura sabalansēšanai. Es neesmu izņēmums un sāku pastiprināti piedomāt pie uztura vien tad, kad sāk lūst nagi, nezin kādēļ izkrīt mati, āda sāk lobīties vai parādās sieviešu bieds – pumpas. Un, protams, hronisks nogurums un apātija, kas ir nopietna diskomforta pazīme.

 

 

Ja vien es būtu ļoti pacietīga, lieliski tiktu galā ar problēmām, iekļaujot ēdienkartē vairāk augļu, dārzeņu, graudu maizi vai kvalitatīvu olbaltumvielu avotu (gaļa, zivis, piena produkti, olas utt). Un patiesībā laiku pa laikam pats ķermenis izmisīgi prasa pēc kāda konkrēta augļa vai dārzeņa. Tā, piemēram, esmu mēnesi no vietas katru dienu apēdusi pa 2-3 hurmām vai neesmu spējusi paiet garām vīnogām, ēdot katru dienu, ir gadījies arī biešu trakums. No tā vien izriet, ka ķermenis ir ļoti gudrs, vajag tikai prast ieklausīties un neapslāpēt vēlmes.

 

 

Bet cilvēka dabā ir vēlme sagaidīt rezultātus pēc iespējas ātrāk. Tad ķeros klāt vitamīnu kūrei un vismaz vienu mēnesi gadā papildus lietoju kādus no kompleksajiem vitamīniem. Vitamīnu izvēle gan nav vienkāršākā nodarbe. Pirms es veru maciņu, aptiekā pavadu vismaz 1-2 stundas, rūpīgi studējot sastāvu un mēģinot atrast līdzsvaru starp cenu, sastāvu un vēl kādu kvalitāti, ko drīzāk nosauktu par intuīciju. Līdz ar to nav nācies vilties un pozitīvie rezultāti ir sagaidīti gana ātri.  Ir gan viens mazs, bet būtisks noslēpums, lai vitamīni iedarbotos efektīvāk, mums dzīvē nepieciešama vesela jūra ar pozitīvām emocijām.

 

 

Nekas tā neiztukšo kā drūms, depresīvs dvēseles stāvoklis un nav nekā iedarbīgāka par mīlestības lidojumu. Bet iemīloties arī pastāv risks, jo zūd apetīte, tiek traucēts miegs un laimīgais eksemplārs sāk pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības. Tādēļ pirmām kārtām mīlēsim sevi un respektēsim sava organisma vajadzības.

 

 

Ja esam laimīgi, padarīsim laimīgu arī sava ķermeņa katru šūniņu!

 

Kāds ir Tavs stāsts "Es un vitamīni?" Uzraksti blogu un laimē Vitakur!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies