šūt- tas ir lieliski!Mana vecmāmiņa bija lieliska šuvēja,kas šo arodu apguva pie Rīgas slavenas meistaru ģimenes ,vēl meitene būdama.Vēl tagad mājās ir apm.1915.gadā pirktaGritzner firmas kājminama šujmašīna darba kārtībā.Maza būdama ,vācu visādas lupatiņas,lentītes,mežģīnītes un meistaroju kleitiņas savai lellei.Pirmais lielākais panākums bija 5.klasē.Spēlējām leļļu teātri un es mazajām dāmiņā šuvu skatuves tērpus.Vecmāmiņa īpaši nepalīdzēja ,vienīgi viņas padoms lieti noderēja.Tanī laikā jau pilnīgi pārvaldīju kājminamas mašīnas darbību.Pamatskolā mācoties ,vienīgais sapnis bija kļūt par izcilu šuvēju.Pēc skolas beigšanas stājos toreizējā Lietišķas mākslas vidusskolā tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļā,neizturēju konkursu,jo gleznošanā saņēmu tikai nabaga trijnieciņu.Tomēr šuju vēl tagad.Pirms kādiem četrdesmit gadiem beidzu šūšanas un modelēšanas kursus pie izcilas ,ļoti prasīgas un zinošas pasniedzējas Gintas Kalniņas.Modelēt nav seviški sarežģīti,jo viss ir izveidojams no pamatpiegrieztnes.Manā uztverē katrai sievietei vajadzētu apgūt arī rokdarbu dažādos dūrienus.Ir tik skaisti ,ja mūsu mazulītim ir izšūti krekliņi,jaciņas ,meitenītēm pašas šūta kleitiņa rotāta krelītēm,krāsainiem ziediņiem!Viena patiesība gan ir-vajadzīgs liels galds ,lai varētu izklāt visu audumu tā lai pareizi piespraustu un sazīmētu piegr.Gludināmais dēlis un gludeklis ir pilnīgi nepieciešami.Bez overloka pilnīgi var iztikt,ja mašīna šuj zigzag dūrienu.Cienījamās dāmas,drosmi,gribasspēku,pacietību un viss notiks.Vislabākā atslēgšanās no nelāga noskaņojuma un daļēji pārvarēt depresijas pazīmes ir apsēsties pie šujmašīnas!LAI VEICAS!

Mācījusies nekādos kursos un skolās neesmu, bet šūt patīk, to daru brīvajā laikā, kura, diemžēl, ir ļoti maz. Neesmu profesionāle, bet iesācēja. Pārsvarā šuju bērnam drēbītes, bet patīk uzšūt arī sev ko jaunu. Sāku šūt tīņa gados, protams, pirmie darbiņi bija "slīcināmi kucēni"...

Apmēram četru vai triju gadu gadu vecumā paņēmu rokā pirmo reiz adatu un diegu.
Pirmie šuvumi bija tādi, ka pat es nesapratu kas tas ir.

noelle

Ievas minētā šuvēja Inga (Ģertrūdes ielā) tiešām ir super meistare! Pie viņas pasūtīju savu kāzu kleitu, un rezultāts bija perfekts - derēja kā uzlieta

Es arī piederu pie tām, kuras ļoti, ļoti vēlas iemācīties šūt! Pat šujmašīnu esmu nopirkusi, pagaidām gan aprobežojos ar bikšu garuma pielabošanu un šādiem tādiem sīkumiem meitiņai
Šobrīd mācībām būtu gan laiks, gan līdzekļi, bet lielākā problēma tāda, ka nedzīvoju Rīgā. Manā pilsētā nav pieejami šūšanas kursi un pagaidām nav izdevies atrast arī privātskolotāju
Tāpēc manā gadījumā videokursi būtu ideāls risinājums!! Protams, nav tas pats, kas dzīvajā, bet vienalga!

Jā, man noveicās ar to, ka mana mamma ir šuvēja un es jau vidusskolā sapratu, ka ja es gribu sev jaunas drēbes, tad tās būs vienkāršāk sašūt pašai nekā lūgties mammai, kurai tā pat bija daudz darba . Nu tad es gāju pa humpalām, pirku lielas kleitas, kurās ir daudz auduma un pēc Burdas piegrieznēm šuvu pati sev drēbes, mamma pamācīja kā tas jādara un aiziet!. Tagad gan laika tam nav, bet šujmašīna man ir uzdāvināta un putekļos tā nestāv, jo ir vajadzība piemēram, nogriezt un atšūt bikses vai sašūt aizkarus utt.šad tad atnāk kāda draudzene, kurai jāpalīdz šo to palabot..un man patīk to darīt....

Sveikas meitenes !Manas mammas jaunībā katra otrā bija šuvēja un arī viņa bija to skaitā.Es savas šuvējas gaitas sāku jau septiņu gadu vecumā.Ar rokām mašīndūrienā sašuvu savu pirmo vasaras topiņu ar svārciņiem.Tam sekoja sarkana kleitiņa Ziemassvētku koncertiņam mājas apstākļos un tā lieta aizgāja.Esmu beigusi Rīgas 16.AVS ar sarkano drēbnieka diplomu un ar to lepojos !Savā profesijā esmu strādājusi vairākās firmās,taču patiesu baudu guvu šujot mājās privāti-tas ir no A-Z(no skices līdz gatavam apģērbam)...no parastiem virtuves dvielīšiem līdz pat mēteļiem .Nenoliedzami ļoti patīk šūt bērniem un īpaši interesanti ir šūt vakarkleitas un...jā...kāzu kleitas(loģiski,ka arī savējo šuvu pati) !Uz doto brīdi esmu palikusi ar niecīgu aprīkojumu -tikai kājminamā šujmašīna "čaika",jo noplīsa overloks un 22kl šujmašīna pēc pārcelšanās uz citu dzīvesvietu palika pie vecākiem.Tā nu es savus gara darbus gan saviem trīs bērniem ,gan kādam no saviem klientiem šuju ar to ,kas ir.Sev šuju maz,jo tādu greznību varu atļauties tikai īpašiem gadījumiem.Kad paaugsies jaunākais bērniņš,tam būs vairāk laika un iespēju.Visām ,kas vēlās šūt:uz priekšu !Sākt gan vajadzētu ar piegrieztņu konstruēšanu,dažādu vīļu veidu apguvi un tad jau tā lieta aizies !

rebeka
Tieši tāpēc es vairs nešuju,jo,ja nav atsevišķas darba telpas,kur bērni netiek klāt,tad ir smagi.Kad piegriezu un šuvu ,tad adatas bija viscaur un man vajadzēja vietu,kur izvērsties ar piegrieznēm utml.

Es ļoooti gribu iemācīties šūt, lai varu uzšūt visu to apģērbu idejas kas man ir galvā, BET mana mamma kas ir šuvēja pēc profesijas, teica, ka tas ir gandrīz neiespējami manos apstākļos, manā mazajā dzīvoklītī nav attiecīgas vietas ti. galda, mamma arī teica, ka paralēli šūšanai visu laiku blakus jātur gludeklis un vīlītes jāgludina, vēl vairāk vietas vajadzīgas. Nu tas itkā nebūtut tik traki, gan ko izdomātu, bet man ir puika kuram visur jālien, viss jārausta, viss jāpaņem. Domāju, sākšu ar to nodarboties, kad puika tiks kādā bērnu dārzā.

Es šuju šad un tad, pamatā brīvprātīgi/piespiedu kārtā 1) " pielabojot" pirkto apģērbu, lai derētu tieši man 2) jo reizēm izklaidēju bērnus būdama dažādos pasaku tēlos un tad ir foršāk uzšūt izdomātu tērpu, nekā mēģināt sakomplektēt pērkot no veikalos pieejamā. Pie tam vajag jau maximāli lēti tomēr.

Mana pamata profesija ir šuvēja.Kopš piedzima vecākais dēls neko neesmu šuvusi.Pirms tam gan šuvu sev un citiem.Ā,pagājušo gadu bērnam uz dārziņu uzšuvu priekšautiņu.

Es domāju, ja būtu kaut konstruēšanas kursi, piekrišana būtu gana liela....

Tad jau drīzāk savākt meitenes, kuras kaut cik prot šūt un kuras būtu ar mieru par simbolisku atlīdzību pamācīt citas. Vienīgā problēma laikam aprīkojums - šujmašīnas un overlokus kur dabūt...

Es pat izgāju Burdas skolas šūšanas kursus un labi ka tā, jo pa visu grūtniecības laiku neko, izņemot džinsus, nenopirku speciālajos grūtnieču veikalos, kur cenas ir oi-oi-oi Sašuvu sev, mammai un draudzenēm šo to. Vienīgais arī nemāku konstruēt - izmantoju gatavas piegrieztnes no žurnāliem un darba gaitā tās pamainu, pielāgoju. Visā tajā procesā patīk, ka rezultātā iegūstu iedomāto apģērbu un tik vien par auduma cenu.
Sandija, neesmu pārliecināta, ka video būtu efektīvs, jo redzēju kā mācību process notika skolā un tas viss ir diezgan specifiski, rodas daudz jautājumi, neskaidrības, utt utt.

Ģretrudes16- no Brīvības ielas ejot labajā pusē, pagalmā. Vaicā pēc Ingas- īpašniece un lielais meistars.

ieva, paldies par info, tas man tieši pa ceļam ir, kad dodos uz kursiem, tad nu kādu dienu iečāpošu apjautāties ar savu pāršujamo gabalu - cik man tas izmaksās un vai maz ir tā vērts

Ja esi Rīdziniece varu aizsūtīt tevi uz savu veco darba vietu Ģertrūdes ielā uz salonu Shatilen. Tā nu ir vieta ko man nebūtu kauns ieteikt.

Es šad tad šuju,bet kas attiecās uz drēbēm - ļoooti reti un tad arī vēl pēc padoma griežos pie mammas vai mammas tantes

skaidrs, ieva!
Man vienkārši ir viena maza domiņa par vienu lietu, ko vēlos pāršūt sev velkamu, bet domāju, pie kā lai vēršos.

sandija... video ir laba doma... vienmēr esmu gribējusi šūt...

noelle- šūt es šuju, bet mana stiprā puse nav konstroēšana. Pēdēkais laiks šīs prasmes pieslīpēt.... Var to saukt par pedantismu, bet ja zinu ka kādu lietu nevaru izdarīt perfekti (it sevišķi , ja tas attiecās uz klientu), neceļās roka. Pabeidzot skolu es 2gadus nostrādāju modes salonā- es iemācijos un attīstiju iemaņas it visā, atskaitot konstroēšanu, ko darīja priekšniece. Un tā kā viņa to darīja ideāli un ļoti ātri, ja man ko vajadzēja, tad palūdzu viņai.
Vajadzētu iziet kadus kursus...

Es pari labprāt iemācītos šūt un arī labprāt organizētu Sieviešu Klubā šūšanas kursus

Mums pat ir viens labs plāns, kā šie kursi būtu pieejami pēc iespējas plašākam sieviešu lokam par lētām naudām.

Meitenes, ja tas būtu profesionāli sagatavots kā video lekcijas - soli pa solim?

Kā jums 'ši ideja?

ai..butu man šujmašīna tad šūtu...savlaik skolas laikā šo to uzšuvu - svārkus, kleitu....nēsaju arī

ieva, vai ir kāds iemesls, kādēļ nešuj drēbes pieaugušajiem? Varbūt varam ko sarunāt?

Sandij
Cik tālu Jums sokās SK ar šūšanas kursiem?

Es uzaugu starp lupatiņām- mana vecāmamma ir ļoti laba šuvēja, tāpēc par savu profesiju izvēlējos apģērba dizainu, tapēc arī šuju nu jau profesionāli.
Šobrīd visvairāk šuju bērniem- ne tikai drēbes, bet arī lelles.

It kā šūt māku tīri savām vajadzībām (agrāk šādas tādas lietiņas esmu sev sašuvusi - svārciņus, blūzītes, pāris bikses, kleitiņu), bet tagad, kopš saplīsa šujmašīna, sen neesmu neko šuvusi. Nezinu, varbūt kaut kad saņemšos nopirkt jaunu šujmašīnu

Nešuju, patiesībā vēl arī nav sanācis to darīt. Mana māsa šuj, tāpēc pagaidām priecājos par viņas gara darbiem