Šodien aicinu jūs aprunāties par tādu neviennozīmīgu tēmu kā tetovējumi
Sākumā gan padalīšos ar savējo!
Man ir tetovējums..lūk, šeit!
Tas gan neko nenozīmē, vien ir fragments no kāda lielāka zīmējuma, kuru atradu kādā žurnālā.
Šo tetovējumu uztaisīju 17 gadu vecumā, tā kā pašas saprotiet...jūtu uzplūdā, nedomājot neko uz priekšu, kas būs, kā būs ar to sadzīvot, kad būšu 40 gadu veca. Labi, ka tetovējums man ir tādā vietā, ko nosedz mati un apģērbs!
Ja šodien es sev jautātu, vai tādu gribu, viennozīmīgi atbildētu NĒ!
Tetovējums manās acīs ir kā jaunības ekstrēmisma izpausme, kad pats vēl nezin, ko grib un kā izcelties.
Man gan patīk, ja citiem ir tetovējumi, ja vien tie ir gaumīgi izpildīti, apveltīti ar kādu jēgu,varbūt pat smieklīgi vai interesanti!
Piemēram, kā šajā fotoblogā>>
No kurienes ir radusies tetovēšanas māksla?
Grūti pateikt, kad tieši cilvēki pirmo reizi sāka ietetovēt zīmes sev uz ķermeņa, bet no vēstures annālēm zināms, ka tas notiek jau vismaz 6000 gadu.
Līdz ar kristietības ekspansiju, arī tetovējumi un zīmju iededzināšana tika izkausta kā pagānisma palieka. Tetovēšanas māksla Eiropā panīka līdz pat 18.gadsimtam, kad atkal atdzima ar jaunu sparu.
Kādēļ? Tas saistīts ar Eiropas ceļotājiem, kas devās apceļot pasauli un redzēja mežonīgo cilšu dzīvi. Atgriezušies mājās, jūras braucēji lielījās ar saviem tetovējumiem kā trofejām no tālajām zemēm.
Bēdīgi slavenais kapteinis Džeimss Kuks bija viens no tetovēšanas mākslas lielākajiem popularizētājiem, jo no Taiti ceļojuma pārveda ne tikai pašu vārdu "tatoo", bet arī kādu polinēzieti "Lielo Omai", kurš bija notetovēts no galvas līdz kājām. Nabaga iezemietis kļuva par dzīvu sensāciju, viņu izmantoja cirka izrādēs un par izpētes objektu.
Diezgan nabadzīgā iztēle noveda pie tā, ka populāri kļuva tieši jūras tematikas tetovējumi, jo visiem tie saistījās ar tālām zemēm un floti. Arī padomju laikos tā bija izplatīta prakse - tetovēties tieši jūrniekiem vai cietumniekiem,kam iededzinātās zīmes vēljoprojām kalpo par atpazīšanās un ranga simboliem kriminālajā pasaulē.
Lai gan tetovējamajiem simboliem sākotnēji bija pavisam cita -reliģiska un sakrāla nozīme, mūsdienu pasaule tetovēšanas mākslu ir novedusi līdz visparastākajai masu kultūrai, kam nav nekāda sakara ar to senāko jēgu.
Tā kā cilvēkiem trūka izpratnes un gaumes savu zīmju izvēlē, arī tetovēšanas piedāvājumi kļūst nabadzīgāki un piemēroti tieši "ielu modei". 20.gs ASV un Eiropa tiražēja standartizētus tetovējumu zīmējumus.
50-tajos, 60-tajos gados līdz ar jaunatnes seksuālo revolūciju atdzima ar tetovējums jaunā izpratnē un radošajās izpausmēs. Rietumu tetovējums ietekmējās no Austrumu kultūrām un arvien populārāki kļuva sarežģīti, ekstravaganti zīmējumi, jauni stili un tetovēšanas skolas.
Tā iesākās jauns pavērsiens tetovēšanas mākslā.
Kāda ir jūsu attieksme pret tetovējumiem? Vai tādi jums ir? Varbūt pastāstiet par savu tetovējumu un uzrakstiet blogu, kā pie tā nokļuvāt?
Lida, www.zenskijklub.lv

Man arī drīzumā būs.
Uzskatu, ka runas par to,kā vecumdienās izskatīsies ,ir muļķīgas, jo galu galā vecumdienās (60+ gadi manā uztverē) nav vairs tas vecums,kad cilvēks izrāda savu ķermeni,un ja gadījumā gadās, tad tas tāpat nav tik izcili estētisks,lai tetovējums varētu to sabojāt.
Es uztaisīju 5. gadus atpakaļ,kad izšķīros no drauga(viņš negribēja lai taisu bet kad izšķīros,beidzot varēju realizēt savu sapnīti)
Vispār man patīk tetovējumi ar hennu