Ko tu redzi, atverot savu skapi vai kosmētikas plauktiņa durvis? Vai tur ir tikai mīļākais apģērbs un „ejošākā” kosmētika? Vai tev, tāpat kā man, ir redzami lieki krēmi, vecas matu maskas. Arī drēbes, kuras vēl nekad neesi vilkusi mugurā .... taču nopirktas tās pirms vairākiem gadiem?

Es uzaicinu tevi parunāt par tavu neveiksmīgāko pirkumu... Varbūt tas joprojām stāv nelietots vai nenēsāts tavā skapī? Brīdi pa brīdim atgādinot tev tavu „neveiksmi”. Varbūt tu jau esi atbrīvojusies no tām lietām, atdāvinot draudzenei, vai vienkārši izmetot ārā? Parunāsim par vienu izmēru mazākām biksēm, kuras tu nopirki ar nodomu novājēt un, nākamgad „paspīdēt” ar tām darba ballītē! Arī man skapī ir vienas tādas bikses, kuras es tā arī neesmu ne reizes uzvilkusi.... un laikam tas arī nekad nenotiks. Tu jautāsi, kāpēc tad es, zinot savu problēmu, tās vienkārši neizmetu? Hm, varbūt tāpēc, ka tās ir jaunas un, man vienkārši žēl „atdot tautiņās”? Kad mērīju tās likās tik piemērotas! Tu laikam noprati manu lielāko kļūdu...es tās nopirku impulsa vadīta, iepatikās no pirmā acu skatiena un, to „tēls” mani vajāja, līdz es tās nebiju iegādājusies. Un .... tā viņas te stāv.... Atgādinot man par izmestu naudu....

Ja vien tas būtu viss, viens bikšu pāris nav tik manāms traucēklis, lai es par to aizdomātos. Tādā pašā „statusā” blakus biksēm, uzturas vēl divi (šūti pēc pasūtījuma) kostīmi, pāris krekliņi, kas uzvilkti labi, ja dažas reizes.... Un trīs!!! Veselas trīs kleitas, kas uzvilktas tikai vienu vai pāris reizes...

Varbūt ir pienācis laiks „izrevidēt” savu skapi un izmest, vai atdot visu lieko? Ko teiksi? Darām tā?

Es piedāvāju tev aplūkot to visu ar kritisku skatienu un, varbūt beidzot atzīties sev .... nav pilnīgi nekādas jēgas to visu glabāt cerībā kādreiz izmantot! Ja tu to līdz šim neesi izdarījusi, pēc vairākiem gadiem, tad „tā” diena visdrīzāk tā arī nepienāks!

Man bieži ir sajūta, ka katram apģērba gabalam ir sava aura! Vai arī tev ir reizes, kad vienu un to pašu apģērbu, uzvelkot dažādās dienās, tu jūties pavisam savādāk? Domāju, jo biežāk es kādu apģērbu nēsāju, jo vairāk informācijas tas uzkrāj! Visas emocijas, vai tās būtu pozitīvas, vai negatīvas summējas. Varbūt tādēļ arī rodas tas jēdziens mīļākās un pārējās drēbes.....

Šad un tad, uzvelkot kādu, jau iepriekšējā vakarā sagatavotu un uzmērītu kostīmu, es saprotu, ka tieši šodien es to nevaru uzvilkt! Negribu! Es pat fiziski jūtu, ka nespēju tādā iziet ārā! Un tad, ar steigu un tuvu histērijai, tiek meklēts kāds cits apģērba komplekts! Nav tā, ka man tas kostīms nepatiktu, tas ir viens no maniem mīļākajiem, taču šodien.... man to negribas nesāt.

Varbūt tu vari man paskaidrot kāpēc tā notiek? Vai tev arī tā ir bijis?

Kā to lai izskaidro? Ir dienas, kad viss iet „kā smērēts”. Tu aizej uz veikalu un, jau pirmajā pamani kādu fantastisku lietiņu, tieši to, kuru gribēji atrast! Tu viņu nekavējoties nopērc un..... turpinājums atkarīgs no tavām un tās lietiņas attiecībām. Tā ir kaut kāda ķīmija. Ir divi varianti, vai nu tu to nēsāsi gandrīz katru dienu un ilgi, vai arī uzvilksi labākajā gadījumā vienu reizi.... Ir reizes, kad atnākot mājās ar pirkumu, tev pāriet pirmā brīža eiforija un tu saproti, ka patiesībā tev šo lietu nav ar ko uzvilkt!

Domāju šo gadījumu nevar viennozīmīgi attiecināt tikai uz „spontāniem pirkumiem”. Man ir gadījies gaidīt un plānot kādas lietas iegādi, un beigās, iegūstot kāroto, saprast, ka tas man nepavisam neder. Pašcieņa man neļauj atzīties sev uzreiz – tavs pirkums nav izdevies! Un aiznest atpakaļ uz veikalu. Ja es to spētu, domāju, būtu daudz vieglāk. Bet nē, es „mocīšu” sevi un nēsāšu to, kaut arī jutīšos slikti. Es pazīstu dažus cilvēkus kam piemīt pārsteidzošs, (manā skatījumā), talants, viņi prot iepirkties! Viņi nekad nenopirks nevajadzīgu un lieku lietu. Domāju tas ir iedzimts un, man diemžēl tāda „talanta” nav....

Kā tev šķiet, vai prasmi iepirkties var izkopt?

Kāds ir tavs neveiksmīgākais pirkums?

Jauku tev dienu!

Jana

Foto: dailymail.co.uk