Ja beidzot esam izlēmuši precēties, tad nākamais jautājums ir kur to darīt. Ir divas iespējas – zags vai baznīca.

Viens ir skaidrs, baznīcu laikam neizvēlēsies neticīgie pāri, kaut arī gadās pa kādam neticīgajam, kuram gribās to skaistumu un īpašo sajūtu, kas tiek dota tikai baznīcā.

Baznīcā laulā tikai kristītos un iesvētītos pārus, tātad tas vēl ir papildus laiks jāplāno tiem, kuri tādi nav, lai izietu iesvētes mācības, kuras nav gluži vienas dienas pasākums.

Zags.

Ātri, ērti, bez liekām runām un ceremonijām.

Aizdomājos – kāpēc daudzi vēlas tādas ātras laulības, lai tik sareģistrē un miers? Parakstāmies un lieta darīta. Tāda konveijera sajūta.

Varianti, kāpēc izvēlās zagsu:

·        Neesmu kristīta/iesvētīta – tas prasa daudz laika.

·        Esmu stāvoklī – lai būtu ātrāk un vienkāršāk.

·        Nav naudas – šim gan īsti nepiekrītu, jo pašas laulības baznīcā maksā tikai ziedojumu + valsts nodeva.

Baznīca.

Miers, klusums, atmosfēra, Dievs.

Es laulājos baznīcā, pie mūsu mācītāja, kurš mūs pazīst, pie kura pirms tam gājām apspriesties par dažādiem jautājumiem.

Man ļoti patīk uzsaukšana baznīcā, kas notiek 3 nedēļas pirms laulībām, kad jaunie tiek iepazīstināti ar visu draudzi. Tas ir tik saviļņojoši dzirdēt no kanceles jauno vārdus!!!

Ceremonija gara, skaista, nesteidzīga un ļoti, ļoti svinīga.

Nākošajā blogā par kāzu kleitām!

Kur esi laulājusies vai gribētu laulāties Tu?