Šoreiz pastāstīšu par savu neparasto līgavas pušķi.
Vispār vēlējāmies tradicionāli netradicionālas kāzas. Tā, lai būtu mazliet no tradicionālā, lai būtu ceremonija baznīcā, lai būtu tilti, lai būtu mielasts, bet mazliet netradicionālā garā. Tādēļ arī izvēlējos netradicionāli zelta kāzu kleitu, vīram nebija melns uzvalks, bet pieskaņots manai zelta krāsas kleitai.
Tas pats arī bija attiecināms uz līgavas pušķi.
Kā izvēlējāmies? Staigājām pa veikalu un ieraudzījām samta, smaidošās puķes, dažāda izmēra, nosmējos un teicu – Gribu šādu kāzu pušķi!!!
Tā arī nolēmām, man nopirkām vislielāko smaidīgo puķi, un vēl daudz mazāka izmēra smaidīgās puķes, kuras vakara gaitā dāvinājām kāzu viesiem, šādu pat puķi saņēma arī mācītājs :)
Atzīšos, ka visiem bija liels brīnums par šādu izvēli, bet cilvēki reaģēja pozitīvi; visiem ļoti patika.
Nākamajā reizē par kāzu izmaksām kopumā.
...
Tam jābūt pārsteigumam, jā var pārunāt no kādiem ziediem gribētos.
Katram savs, man mīļākās ir mājpuķītes, bet kad precējos, augustā mājpuķītes bija noziedējušas.Tāpēc bija pārsteigums, kāzās bija baltu liliju pušķis.
O,O,O kad tas bija, sens tik sens ir tas stāsts.......
Mans pušķis bija viena liela, balta, skaista lilija.
Arī tā - ne īpaši tradicionāli.
Tajā brīdī, kad iegājā ziedu veikalā un bija jādomā par pušķi, sapratu, ka man nekas nepatīk... staigāju, skatījos, līdz skats atkal atdūrās pret liljām... tā nu izlēmu par labu vienai skaistai liljai ar vairākiem, jau izplaukušiem sniegbaltiem ziediem...
Mana māsa precējas martā un viņai pušķis bija no lielajiem sniegpulksteņiem! Tie bija sastiprināti ar stieplītēm (līdz ar to nesabruka un neizskatījās savītuši) un izskatījās tiešām skaisti...