Man tas ir jādara! < #Brīnumainās Pārvērtības! < Skaistums

Sveiki. Arī es piesaku savu kandidatūru Ziemassvētku pārvērtībām, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā esmu palikusi novērotājos, jā, katru dienu apskatos, kas notiek iekš Sieviešu kluba, bet reti kad atstāju kādu komentāru un viedokli, pat tad, kad viņš ir..

Nez tāds patreizējais dvēseles stāvoklis. Un pats interesantākais visa šaja ir tas, ka es nevarēju sev atļaut nepieteikties šīm pārvērtībām, bet ticiet vai nē, bet šonedēļ vienu dienu nākot no darba mājās, un kaut kā bij sagadijies tā, ka iegāju vienā veikalā sākot no Rīgas centra, otrā un konstatēju ka esmu jau tik tālu atnākusi ka nav jēgas iet uz sabiedrisko transport un tā no centra līdz VEF tiltam biju atnākusi ar kājām, un tiešām Brīvības ielas un Tallinas ielas rajonā es nācu un domāju, cik forši būtu ja sieviešu klubs rīkotu pārvērtības un es varetu piedalīties tajās un bij jau gatavs ko rakstīšu pieteikumā vis sīki un smalki salicies pa plauktiņiem, kā arī pastāstīt savu negatīvo pieredzi ar pārvērtībām, un ka šī reize varētu būt tā pozitīvā pieredze un gūtu tās emocijas kuras toreiz neguvu….

Nu tad mana tā saucamā pieredze… piedalijos vienā projektā Labdarības tievēšanas maratons šā gada maijā un katrs nomestais kg pec saviem ieskatiem tiek pārvērst naudas izteiksmē un tiek ziedots konkrētiem bērniņiem, kas bij šā projekta mērķis. Ta nu ar tur bij visādas virtuālas aktivitātes, konkursi un uzdevumi, un viens no viņiem bija pieteikšānās pārvērtībām, un tā pat ka šeit jāuzraksta kapēc tieši es. Jā, es biju viena no laimīgajām, kas tika uz šīm pārvērtībām, bet pārvērtību process nu galīgi nebij tāds kāds bij aprakstīts – frizieris, meikaps, ieteikumi un galā fotosesija. Aizgāju uz noteikto salonu, nu attieksme jau pašā sākuma bij – ā tā tu ko pa brīvu taisīsim… nu un gala rezultātā sajutos kā parastā frizētavas apmeklējumā, matus nogrieza tieši tādā pašā griezumā kā jau man bij – apgrieza matu galus, nokrāsoja matus neizteiksmīgi brūnā toni un “čolkā” bij domāta ar mazām balinātam sķipsnām, bet tās pat pamanīt nevarēja.

Meikapa nebija un fotosesijas ar nebija… lieki teikt ka majas aizgāju vīlusies, tapēc tagad arī piesakos, vēļ jo vairāk ka iedomājos pa šādu iespēju šeit nedēļas sāķumā un viņa arī ir, tātad ta bij zīme – Domās tiesām ir spēks! Tādēļ vien nevarēju slinkot un nepieteikties.

Meklējot iemeslus, sapratu ka pat uz reiz īpaši nepiedomājot galvā nāk vairāki, kapēc es to gribu un kapēc man vajag! Manī mājo pelēcīga rutīna, un pārvērtības mani izrautu no viņam un neļautu vairs rutīnai sevi iekarot, uzplaukt kā svaigam ziedam, un šo svaigumu saglabāt sevī arī tuprmāk, bet bieži man ir ka es gribu šo un to, bet ātri tas noplok, jo atkal iezogās manī balss – ko ta es, es jau nevaru, priekš kam man to utt. Jo es parasti vairak domāju par citiem, nekā par sevi. Meklēju sevī stimulu ka es varu, man vajag un es gribu, un šīs pārvērtības būtu liels stimuls tomēr mainīt sevi un nenoliegt sevī sievišķīgumu, celt savu pašapziņu un ticību sev un saviem spēkiem, kas manī tik bieži noplok. Tagad kad esmu priekš sevis atklājusi pozitīvo domāšanu, domu spēku un saprotu ka tas ir priekš manis un palēnām to ieviešu dzīvē pārvērtības būtu lielisks papildinājums, kā arī jau katras sievietes lielākā problēma – liekie kg, kam kampaņveidīgi pieķleros klāt, bet tagad ir posmas, jā es zinu ka man to vajag, bet ar to apņemšanos ir kā ir, pieklibo ar motivāciju, bet ja ir bijušas pārvērtības, manī taču rastos doma – es tak esmu tik feins skuķis es nevaru un negribu atļaut tai lielajai riepai savu skaistumu pazudināt, zinot ka es varu būt bez viņas.

Es palēnam turpināšu atbrīvoties no tā liekā, kas apvij manu ķermeni, un ja vēl manī ir notikušas pārvērtības, tad dubūlt motivācija būs manī veikt pārmaiņas savā ķermenī, lai manas pārmaiņas frizūrā izskatītos vēl feināk ar parmaiņām ķermenī un iemīlot sevi un būt harmonija ar sevi, pārliecinātai ka es esmu tā vērta un vēl vairāk, nospraust kārtīgus mērķus sev turpmākam un droši iet uz priekšu. Galvenais darīt to sevis deļ un mīlēt sevi!

Esmu ceļā uz to un es zinu ka es to varu, bet man vajag sakuma spērienu pa pēcpusi, lai mani sapurinatu. Matu krāsas man ir bijušas vis dažādākās, sākot no dzelteni boldiem līdz melniem, bet vis vairāk man atmiņā palicis patsmitgados krāsotais, kad mati nebij vēl tik daudz krāsu redzējuši un ņēma pretī krāsas, tas bij kad mācijos 8 vai 9 klasē un kaimiņu friziere atnesa krāsu - melnu ar zilu nokrāsu, bet beigās sanāca zili ar melnu nokrāsu – savdabīgi, bet ļoti labi izskatijās un visiem patika, diemžēl vairs nekad tādu krāsu neesmu dabūjusi un no tiem laikiem arī bildes nav nevienas, jo tas jau bija vairak kā 10 gadus atpakaļ.

Matu griezumi ar bijuši dažādi – arī zēngalviņa, un ilgvīņi tika izmēgināti, bet ļoti gari nekad nav bijuši, tikai nedaudz pāri pleciem, jo mani mati ir ļoti plāni, līdz ar to nekāda dižā skata viņiem nav. Ja ar savu riepiņu vēl spēju sadzīvot un nomaskēt viņu, tad ar frizūras izvēli gan man tā neviecās un pa visiem šiem gadiem neesmu atradusi frizūru par kuru varētu teikt – tā ir manējā! Un tas ir tas ko es vēlos – matu griezumu, kas piestāv manai sejai, kas atvieglo matu veidošanu, lai man nav katru rītu jāpavada entās stundas veidojot matus, kuri jau ta pat dienas vidū ir tādi itkā nebūtu nekas darīts. Kā arī man atbilstoša matu krāsu.

Par skaistumkopšanu un grimmu, es neesmu no tām, kas var entās stundas smērēt sev virsū kremu pēc krema un masku pēc maskas, vai arī krāsoties un pucēties entās stundas pirms pasākuma. Ikdienā kosmētiku gandrīz nelietoju, jo šķiet ka man nekas nepiestāv, vai pareizāk sakot ka es nezinu kas man piestāv un kā krāsoties, lielākais ko es izdaru ir uzkrāsoju tušu un acu plakstiņus brūna vai sudraba krāsa, jo atkal tak citas krāsas manām brūnajām acīm nepiestāv. Man ļoti patīk kā citām izskatās dumakaini izplūdušie acu krāsojumi, bet diemžēl pati nemāku un tas būtu tas ko vēlētos iemācīties un uzzināt kādi toņi piestāv manām tumši brūnajām acīm. Tādas lietas kā tonālie kremi un puderi mana kosmētikas arsenālā nav un tiešām pati nekad savos 27 gados neesmu lietojusi, nepatīk kā izskatās no malas ka meitenes sazieķē visu uz tās sejas un ka visu redz, ka tur ir laba kārta ar ķīmiju virsū un uz reiz iedomājos ka ja es būtu vīrietis es tai meitenei negribētu pieglausties, jo zinātu ka mans vaigs paliktu netīrs no tiem špakteļu kārtām :)

Vai šodien, pareizāk jau teikt šovakar jo jau ir tuvu pusnaktij kad rakstu ir tāds domu lidojums, ka varētu rakstīt un rakstīt un esmu tik daudz sarakstijusi, ka apzinos ka lielākā daļa lasītāju līdz beigām arī varētu netikt, jo zinu ka šajos pieteikumos vajadzetu būt īsai un kodolīgai, lai piesaistītu uzmanību, bet šoreiz man ta neizdevās, un ja ir raksātmais ta gribās rakstīt un rakstīt, sorry ja bij pa garu :) neņemat ļaunā. Bildi ko pievienoju ir mana svaigākā bilde no aizgājušā rudens, bildē neizskatās, bet man patreiz mati ir šķipsnās balināti kādus 2-3 mēnešus atpakaļ.

Lai izdodas iecerētais visām!