Sākšu ar atvainošanos SK un visām, kas sekoja mūsu pārvērtībām, ka nebija sanācis tik ilgi neko uzrakstīt. Bet tā kā esmu grāmatvede, tad man šis laiks līdz maijam ir dikti saspringts.

Kā mums gājā tajā dienā.

Rīta puse ne ar ko neatšķīrās no visām iepriekšējām dienām, aizvedām bērnus uz b/d un katrs aizgājām uz saviem darbiem un norunājām satikties stundiņu pirms tam, un ejot uz turieni paveikt vēl virkni sakrājušos darbiņu. Bijām apņēmības pilni, ka pēc pārvērtībām skriesim katrs uz savu darbu un turpināsim strādāt. Nu dikti aizņemti, tas viss izklausās. Bet ... kā jau mēs visas zinām, kad ne vienmēr tā viss notiekās. Un reizēm tas ir uz labu :)

Pārvērtības

Ieradāmies Stokmann veikalā. Mums bija nedaudz jāuzgaida, kamēr satiekamies ar mūsu stilisti, Un nedaudz vēlāk mums pievienojās arī Kintija.

Pārvērtības sākās ar mana apģērba piemeklēšanu, tikmēr mans vīrs (Didzis) varēja pasēdēt un paskatīties dažādus žurnālus un uzcienāties ar Kintijas sarūpētajām uzkodām.

Man tika meklēts apģērbs romantiskām vakariņām un brīvais stils, brīvā laika pavadīšanai. Man tika nesta laikot kleita, un dažādas jaciņas, ko varētu pievilkt tai klāt, kamēr atradām to, kas bija vislabākā. Un tad bija kārta brīvajam stilam. Tika piemērītas daudz un dažādas blūzes, jakas un jaciņas - kamēr atkal atradām to īsto.

Un tad nāca Didzim kārta. Sākumā mēs izgājām cauri veikalam meklējot manam apģērbam piemērotus kreklus, bikses, uzvalku un džemperus. Pa ceļam piemeklējot  man somu un apavus mums abiem.

Viss pielaikošanas laiks pagāja jautrā un nepiespiestā gaisotnē.

Kad jau tērpi bija sameklēti, tika atvēlēts laiks tā sauktajai sejas uzzīmēšanai :) sameklēto āpģerbu uzvilkšanai un .. fotosesija varēja sākties.

Ja to visu tā apkopo īsumā varētu teikt:

- man un Didzim piestāvot siltie toņi

- man kjāizvēlas labāk puķaini raksti, kas palīdzot manus defektus :) pārvērst par efektiem

- un mūsu koīgais secinājums, ka esam ārāk nestandarta auguma un drēbes ir pārāk standarta, jo kopsummā nevarētu teikt, kad būtu ļoti liela apģērbu izvēle uz mūsu augumiem un izmēriem (vismaz man). Es parasti saku: Tas kas man der ir pārāk "omīgs", bet tas kas man patīk, man neder. Bet ne jau par to

... un pēc tam

Laiks bija paskrējis nemanot un doties uz darbiem atpakaļ nebija vairs jēgas. Arī pēc visa tā mums bija tik pacilāts un labs noskaņojums ka to visu mēs nobeidzām aizejot uz nelielu ekspress randiņu pirms došanās pakaļ bērniem un b/d.

Tas viss deva ļoti lielu emocionālu atpūtu no ikdienas skrišanas un raizēm, kad vēl dažas dienas pēc tam bija ļoti labs un pacilāts noskaņojums.

Paldies SK par šo jauko un jautro dienu.