Tikai reizi mūžā būt neatkārtojamai, savas balles karalienei

nosiguldas
nosiguldas 17. decembris 2013 12:54
1461

              Lai, kas mēs nebūtu un ko nedarītu, katrā no mums ir tā skaistā karaliene, kas tāda vēlās būt vismaz reizi mūžā. Mēs katra gribam būt tā vienīgā, pati skaistākā- unikāla un apbrīnojama kā pērle, kuras skaistumu apbrīno gadsimtiem ilgi.

Dažādu iemeslu dēļ es balles neapmeklēju un arī kleitas praktiski nenēsāju, ja nu vienīgi vasarā.  Kad biju maza meitene es vienmēr sapņoju, ka man būs gaiši zila balles kleita un kā es viņā dejoju valsi, vēlāk sapnis bija par izlaiduma tērpu un skaistāko kāzu kleitu, bet vis sanāca savādāk. Pirmo valsi es dejoju bez zilās kleitas un izlaidumā biju mammas kleitā, jo tikko bija piedzimis mans dēliņš un tur nokļuvu tikai tāpēc, ka  pēc manis  atbrauca mana pasniedzēja. Bet kāzas rīkoja mūs vecāki un kleitu man vienkārši atnesa un nolika uz gultas, saliekot visu kopā frizieri un kleitu, savās kāzās izskatījos pēc  dāmas labākajos gados, neskatoties uz to, ka man bija tikai astoņpadsmit.

Tā gāja laiks , bet sapnis glabājās dziļi manā sirdī. Tad es satiku viņu, to savu vienīgo, kurš ir mans vīrs jau sešus gadus. Doma par attiecību apstiprināšanu radās tā joka pēc un 27. februārī vīrs atbrauca man pakaļ un mēs uzrakstījām iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā.

Es zināju, ka tā būs tā īstā diena, mana diena. Tā būs mana balle un es balles karaliene.

Katru brīvu brīdi domāju, ko es vēlos, kā man vajadzētu izskatīties, kādas kurpes, kādus ziedus. Kā jau praktiska sieviete, biju nolēmusi, ka tērps būs kostīms- gari kupli svārki , korsete un  virsjaka.

Sākās viss ar auduma meklējumiem. Bija skaidrs, ka balts tas nebūs, paļāvos uz to, ka ieejot audumu veikalā es to īsto ieraudzīšu. Tā arī notika, es meklēju biezo zīdu un pagriežoties pret plauktu  uz mani skatījās mirguļojošs  biezais zīds šampanieša krāsā.  Piemeklēju tādas pašas krāsas mežģīni. Es zināju ko vēlos, tam bija jābūt īpašam tērpam, tikai šim vakaram.

Ar kurpēm bija daudz grūtāk. Tik ļoti gribētos vilkt kurpes uz augsta smalka papēža, bet labi zinu, ka ilgi uz tādām paiet nevarēšu, tāpēc, lai nesabojātu savus svētkus, bija jāatrod, kurpes uz papēdīša ar pildīto zolīti, bet tām bija jāizskatās ļoti smalkām. Man paveicās un pēc ceturtā veikala, es meklēto atradu, arī krāsa bija tāda pati kā kostīmam.

Tā kā biju jau trīsdesmitgadniece  ar astīti, bija skaidrs, ka plīvurs ir izslēgts, frizūrai piemeklēju mazus baltus ziediņus, kam bija jāpapildina frizūra. Lai viss būtu tā kā man gribētos, nosūtīju savu vīru pie manas draudzenes, kas gatavoja manu kāzu pušķi un zināja, ka mīļākie ziedi man ir baltās  orhidejas.

Lai viss būtu nevainojami, dienu iepriekš devos sevi palutināt, jo nav noslēpums, ka sievietei, lai tā justos kā karaliene, nepietiek tikai ar apģērbu. Manikīrs, pedikīrs un protams jaunas veļas iegāde un pašu smalkāko zeķu izvēle.  Rotāšos es ar mazu pērlīti sudraba ietvarā un pērlīšu auskariem, bet nobeigumam maigs, neuzbāzīgs  ziedu aromāts. Tagad bija padomāts par visu.

Beidzot bija pienākusi lielā diena. Nekas to nevarēja sabojāt, ne tas, ka friziere izbojāja frizūru, viņa vienkārši nemācēja  veidot frizūras un smalkās zeķes saplīsa . Es zināju, ka šodien ir mana diena un es esmu šīs dienas karaliene.

Kad vakarā griezos ar vīru valsī, es biju pati laimīgākā sieviete pasaulē, visam pārējam nebija nozīmes tikai sajūtām, kas mani bija  pārņēmušas. Tie bija mani svētki, un es biju laimīgākā sieviete pasaulē, mans sapnis bija piepildījies.

Tagad skatoties uz fotogrāfijām un tērpu, kas nolikts skapī, saprotu, ka  ne viss bija ideāli un svārkus pēc tam vairs neesmu vilkusi, jo viņi  tagad man ir daudz par lielu, bet tam nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam, ka tas bija mans sapnis, es gribēju būt savas balles karaliene un es izdarīju visu, lai tā notiktu.

 

 

Blogu konkurss sadarbībā ar GAURA.LV, piedalies un vinnē īstas pērles!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 17. decembris 2013 15:02 Nikte

paldies:)

Nikte 17. decembris 2013 14:36

:)(Y)