Sieviešu kurpes vēstures spogulī

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 26. janvāris 2015 00:53
2347

Apavu rūpnieciskās ražošanas pirmsākumi meklējami Amerikā. Jau 1851.gadā Īzaks Zingers izgudroja šujmašīnu, ar kuru bija iespējams sašūt ne tikai audumu, bet arī ādu. Vien divus gadus vēlāk turpat, Amerikā, Līmans Bleiks izgudroja un patentēja pirmo mašīnu, ar kuru apaviem varēja piešūt zoli. Līdz ar to radās apavu rūpnieciskā izgatavošana, kas padarīja procesu lētāku, un apavi zaudēja ekskluzivitātes statusu, pieprasījums pēc tiem strauji auga visu 19.gadsimta nogali. 

20.gadsimta pirmās dekādes izskaņā, kad apavi vairs neslēpās zem garajām kleitām un svārkiem, modes apavu tirgū bija vērojama pat sprādzienam līdzīga attīstība, kuras atbalss attiecīgajā laika periodā rodama arī mūsu platuma grādos. Sievietēm, kuras varēja atļauties vairāk nekā vienu kurpju vai zābaku pāri, nu radās iespēja demonstrēt savu turību arī uz apavu rēķina. Kurpju piemērošana noteiktām dzīves situācijām atbilstošiem tērpiem kļuva par ļoti aktuālu lietu. Kamēr strādnieces un kalpones visu nedēļu staigāja vienos zābakos, labākajā gadījumā vien svētdienā uz baznīcu uzvilkdamas kurpju pāri, pārtikušās, ekstravagantākās sabiedrības dāmas paspēja nomainīt sešus līdz astoņus kurpju pārus dienā. Viņas nezināja, kas ir kurpes visiem dzīves gadījumiem, jo sekoja sava laika modes tendencēm. Kurpju mainīšana atkarībā no diennakts laika un notikuma rakstura prasīja zināmu izsmalcinātību un gaumi, tomēr tā bija vairāk augstā ekonomiskā statusa diktēta kaprīze.

Rūpnieciska apavu ražošana arī Krievijas impērijā un līdz ar to Latvijā sāka attīstīties jau 19.gs otrajā pusē

1910. gadā Latvijā jau bija 46 ar ādas apstrādi saistīti uzņēmumi, kuros tika nodarbināti 3405 strādnieki, bet 1913. gadā Latvijā ādas un ādas izstrādājumu ražošanas uzņēmumos strādāja 6,8 tūkstoši strādnieki. Lielākie no uzņēmumiem bija tieši apavu ražošanas uzņēmumi: trīs ādu un apavu fabrikas un viena apavu rūpnīcas Rīgā, kā arī viena ādu un apavu rūpnīca Daugavpilī. Cēsīs pagājušā gadsimta sākumā gan neviena šāda rūpnīca darbojusies nav, taču šī laika fotogrāfijās uz Rīgas ielas saskaitāmi seši apavu veikaliņi, kuros tika tirgoti rūpnieciski ražotie apavi. Līdzās šiem veikaliņiem Cēsīs, tāpat kā citās pilsētās gan Krievijas impērijā, gan Eiropā, darbojās arī vairākas kurpnieku darbnīcas, kurās apavus varēja ne tikai salabot, bet arī izgatavot pēc individuāla pasūtījuma. Arī Cēsu kurpniekmeistari apavu pagatavošanā izmantoja Zinger šujmašīnas. Lai gan bija pieejami rūpnieciski ražotie apavi, tomēr pieprasījums pēc kurpnieku darinājumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē saglabājās, un labs kurpniekmeistars kā jebkurš cits labs amata meistars bija vienlīdz augstā vērtē. Īsta meistara rokām darināti un, galvenais, katram klientam īpaši gatavoti apavi nespēja aizstāt rūpnieciskos ražojumus.

Cēsu muzejā glabājas 1887.gadā kurpniekmeistaram Augustam Johansonam (redzams attēlā kopā ar sievu un dēlu) izsniegtais apliecinājumus, ka viņš kļuvis par Cēsu Amatnieku ģildes biedru. Šis dokuments liecina, ka, lai kļūtu par sava amata meistaru,bija ne vien jāprot apavi izgatavot, bet tiem bija jāatbilst zināmiem, Amatnieku ģildes noteiktiem kritērijiem. Protams, A.Johansons nebija vienīgais Cēsu kurpniekmeistars, līdzās viņam darbojās arī citi. Citur pasaulē, piemēram, Parīzē dažs labs kurpniekmeistars, likdams lietā savu izdomu un talantu, pārtapa kurpju māksliniekā un radīja izcilus apavus, par kuriem bagātas aristokrātes bija gatavas maksāt milzīgas summas. Par to, vai kāds no Cēsu kurpniekmeistariem nodevies līdzīga veida radošiem meklējumiem, pagaidām nedz taustāmu, nedz izlasāmu, nedz klausāmu vēstures liecību manā rīcībā nav. Pasaules modes vēsturniekiem ir zināms, ka viens šāds izcilnieks bija itālis Pjetro Janturni, kurš kopš 1904.gada savā darbnīcā Parīzē radīja visbrīnišķīgākos apavus vissmalkākajām sava laika dāmām.

Šie apavi bija viegli jo viegli, no smalkādas darināti pogājami, šņorējami zābaciņi un kurpes, kuru tapšanā autors nereti iedvesmojās no aizgājušo laikmetu modes. Viņu saistīja viduslaiki, renesanse un Elizabetes I laikmets Anglijā. Janturni strādāja ļoti rūpīgi un ilgi. Vislielākā Janturni kurpju kolekcija (ap 300 pāru) piederēja viņa klientei, amerikāņu miljonārei Ritai de Akostai Līdigai, kura jau tolaik iemantoja kurpju karalienes titulu. Vairāki izcili skaisti Janturni darināti apavu pāri un pat Līdigas kurpju kaste mūsdienās glabājas Ņujorkas Metropolitēna muzejā, arī Batas Kurpju muzejā Kanādā un privātkolekcijās.

Kara ietekme

1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, kurš neatgriezeniski sagrāva veco pasaules kārtību un pēc kura Eiropas kartē radās jaunas valstis, viena no tām –Latvija. Karš, kurš izdzēsa vairāk nekā 10 miljonus cilvēku dzīvības, atnesa sievietēm arī jaunas iespējas, jo, vīriešiem aktīvi iesaistoties kara darbībā, sievietēm nācās ieņemt līdz šim vienīgi vīriešiem paredzētos amatus ražošanā, pārvaldē, izglītībā un citās dzīves jomās. Kara radītās pārmaiņas skāra ikvienu dzīves sfēru. Sievietes izvēlējās praktiskāku apģērbu, liekot svārku garumam pacelties krietni virs potītes, un arī apavu izvēli noteica praktiski apsvērumi, bet apavu rūpnieciskā ražošana, tāpat kā citas nozares, darbaspēka un izejvielu trūkuma dēļ piedzīvoja grūtus laikus. Daudzi kurpnieki tika mobilizēti un devās kara gaitās. Daudzi no kara nepārnāca. 1915. gadā Latvijas teritorijā izvietotie uzņēmumi tika pārcelti uz Krievijas iekšieni, un pēc Latvijas valstiskās neatkarības nodibināšanas bija jāveido no jauna. No lielajiem uzņēmumiem pēc kara darbu turpināja tikai viens L.Jākobsona apavu fabrika Rīgā. Gan pirms, gan it īpaši pēc kara palielinājās arī nelielu apavu darbnīcu skaits, kurās gan laboja, gan izgatavoja jaunus apavus. Viena šāda darbnīca durvis vēra, šķiet, visnepiemērotākajā brīdī 1915.gadā Rīgā, un tajā darbojās 26 gadus vecs, slimības dēļ no karadienesta atbrīvots kurpnieks Rūdolfs Eglītis, kuram, pateicoties milzu uzņēmībai un neapsīkstošai interesei par kurpju modi Eiropā, bija lemts kļūt par Latvijas pirmās brīvvalsts laika kurpju karali.

Turpmāk vēl...

Elīna Kalniņa, Druva

Foto: LETA

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
kiwwi 28. septembris 2012 08:59

Ļoti interesants raksts":)

Skaistumkopšanas saloniņš Sieviešu klubā pašā Rīgas centrā

Nodarbības, individuālās konsultācijas un procedūras